Pagrieziena kustība
Pagrieziena kustība, ko dēvē arī par plašu aplenkumu, ir manevrs, kura mērķis ir apiet ienaidnieka fronti, lai uzbruktu svarīgai ienaidnieka aizmugures daļai. Tā ir militāra taktika, kurā komanda tiek sadalīta divās daļās. Pirmā daļa notur ienaidnieku no frontes, kamēr otra daļa apiet, lai uzbruktu ienaidnieka aizmugurē vai flangā. Atšķirībā no aplenkšanas vai flangēšanas manevra abi spēki darbojas ārpus attāluma, kurā tie parasti varētu viens otru atbalstīt. Bieži vien ienaidnieka spēkiem ir vieglāk izvairīties no aplenkuma, nekā no pagrieziena manevra. Lai pretdarbotos pagrieziena kustībai, ienaidniekam ir vai nu jāpamet savas pozīcijas, vai arī jāpagriežas, lai stātos pretī jaunajam apdraudējumam. Pagrieziena kustība ir aplenkuma taktikas paveids. Vēl viena atšķirība ir tā, ka pagrieziena kustībā bieži vien tiek mēģināts izvairīties no ienaidnieka kontakta, kamēr tas nav nonācis dziļi ienaidnieka aizmugurē. Saskaroties ar jauniem draudiem savā aizmugures zonā, ienaidnieks tiek "pagriezts" no savas aizsardzības pozīcijas un spiests rīkoties.
Klasiskā pagrieziena kustība. Daļa zilo spēku, izmantojot reljefu, lai paslēptu savu kustību, mēģina "pagriezt" sarkanos spēkus. Sarkanajiem spēkiem ir jāpārvietojas, lai izvairītos no uzbrukuma no diviem virzieniem.
Piemēri
Viens no agrīnajiem pagrieziena kustības piemēriem bija Jūlija Cēzara 48. gadā pirms mūsu ēras. Viena no Napoleona I Francijā iecienītākajām taktikām bija "netiešās pieejas stratēģija" jeb pagrieziena kustība. Viens viņa armijas korpuss noturēja ienaidnieka uzmanību, kamēr galvenie spēki virzījās aiz ienaidnieka plašā aplī. Ideālā gadījumā viņš izmantotu reljefu, lai paslēptu pagrieziena kustību. To viņš lieliski izmantoja 1805. gada Ulmas kampaņas laikā. Šādu taktiku viņš atkārtoja arī 1806. gada Jenas-Auerstedtes kaujā un 1807. gada Frīdlandes kaujā.
Slavenais "kreisā āķa" manevrs, ko amerikāņu un franču karaspēks veica operācijas "Tuksneša vētra" laikā, bija vēl viens pagrieziena kustības piemērs. Amerikāņu 82. gaisa desanta divīzijas izpletņlēcēji transportlīdzekļos kopā ar franču 6. vieglo bruņoto brigāžu karaspēku pārvietojās pa sāniem. Tajā pašā laikā 101. gaisa desanta divīzija veica vēsturē lielāko helikopteru uzbrukumu Sadama Huseina republikāņu gvardes aizmugurē, lai pārtrauktu tās atkāpšanos.
Saistītās lapas
- Attīstība
- Pincer kustība (saukta arī par dubulto attīstību)
- Flanku manevrs
- Aizsardzības dienests
- Pārspēka karš
- Iedomāta atkāpšanās
- Preventīvais karš
- Slīpā secībā
- Šoka taktika
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir pagrieziena kustība?
A: Pagrieziena kustība ir militāra taktika, kad viena komandas daļa notur ienaidnieku no frontes, bet otra daļa pārvietojas, lai uzbruktu ienaidnieka aizmugurē vai flangā.
Q: Ar ko pagrieziena kustība atšķiras no aplenkuma vai flanga manevra?
A: Atšķirībā no aplenkšanas vai flanga manevra pagrieziena kustība darbojas ārpus attāluma, kurā abi spēki parasti varētu viens otru atbalstīt.
J: Kāds ir pagrieziena manevra mērķis?
A: Pagrieziena manevra mērķis ir uzbrukt pretinieka aizmugures vitāli svarīgai daļai.
J: Kāpēc ienaidnieka spēkiem bieži vien ir vieglāk izvairīties no aplenkuma nekā no pagrieziena kustības?
A: Ienaidnieka spēkiem bieži vien ir vieglāk izvairīties no aplenkuma nekā no pagrieziena kustības, jo pēdējie bieži vien cenšas izvairīties no kontakta ar ienaidnieku, kamēr nav nonākuši dziļi ienaidnieka aizmugurē.
J: Kas pretiniekam ir jādara, lai pretotos pagrieziena kustībai?
A: Lai pretdarbotos pagrieziena kustībai, ienaidniekam ir vai nu jāpamet savas pozīcijas, vai arī jāpagriežas, lai stātos pretī jaunajam apdraudējumam.
J: Vai pagrieziena kustība ir aplenkuma taktikas paveids?
A: Jā, pagrieziena kustība ir aplenkuma taktikas paveids.
J: Kas notiek ar ienaidnieku pagrieziena kustības laikā?
A: Saskaroties ar jauniem draudiem savā aizmugures zonā, ienaidnieks tiek "pagriezts" no savas aizsardzības pozīcijas un spiests rīkoties.
