Iedomāta atkāpšanās
Fiktīva atkāpšanās ir militāra taktika, kad karaspēks izliekas sakauts, izspēlē atkāpšanos, pēc tam, kamēr tas tiek vajāts, pagriežas un uzbrūk ienaidniekam no aizmugures. To var izmantot, lai radītu apjukumu ienaidnieka rindās vai piespiestu dažus atstāt un vājināt kaujas formācijas. Kaujas komandieriem šī taktika bija jāizmanto uzmanīgi, lai izspēlēta atkāpšanās nekļūtu par īstu atkāpšanos. Tā bija taktika, ko izmantoja senajā vēsturē, un to izmanto arī mūsdienās. Sun Tzu par to rakstīja savā grāmatā "Kara māksla". Viņš brīdināja savus lasītājus: "Ja daži redz, ka daži virzās uz priekšu, bet citi atkāpjas, tā ir viltība."
Bejē gobelēna fragments, kurā attēlots hercogs Viljams (centrā) "šeit ir hercogs Viljams", kas parāda, kā viņš atgriež normāņus cīņā.
Vēsturē
- Salamīnas kaujā 480. gadā p.m.ē. senie grieķi cīnījās jūras kaujā ar daudzskaitlīgāko persiešu floti. Grieķu vadonis Temistokls nopludināja informāciju, kas tika nogādāta persiešiem, ka grieķi ir gatavi bēgt un ka, ja persieši rīkosies nekavējoties, viņi varēs gūt milzīgu uzvaru. Lai gan tā nebija reāla fiktīva atkāpšanās, bet drīzāk baumas, tas nostrādāja tikpat labi, jo persieši tika sakauti.
- Kaujā pie Kannām 216. gadā p.m.ē. Hanibals mērķtiecīgi vājināja savu centru, lai liktu romiešu armijai uzbrukt šajā vietā viņa līnijās. Tā kā centrs lēnām atkāpās, divi spēcīgākie kartāgiešu armijas spārni pārgāja uz neko nenojaušošajiem romiešiem. Atlikušo dienas daļu kartāgieši slepkavoja ieslodzītos romiešus.
- Vilhelms Iemācītājs pavēlēja divas fiktīvas atkāpšanās saskaņā ar Vilhelma no Puatjē teikto. Šo taktiku bija grūti izmantot vienu reizi, neizraisot pilnīgu izrāvienu, tāpēc maz ticams, ka viņš to darīja divas reizes. Visticamāk, ka Vilhelma karaspēks izklīda un ka viņu vadonis atkal sapulcināja cīņā.Bayeux gobelēnā redzamā jātnieku aina rāda Vilhelmu ar noņemtu ķiveri un latīņu vārdiem Hic est dux Wilelmus (šeit ir hercogs Viljams). Tas apstiprina teoriju, ka normāņi atkāpās, jo uzskatīja, ka Vilhelms ir nogalināts. Viņš noņēma ķiveri, lai parādītu savu seju un sapulcinātu savus vīrus atpakaļ cīņai. Iespējams, ka tas, ka viņi to nosauca par fiktīvu atkāpšanos, bija politkorekts veids, kā pateikt, ka viņu armija aizbēga un bija jāsauc atpakaļ. Tomēr daudzi anglosakšu karavīri bija pietiekami muļķīgi, lai dzītos pakaļ Viljama atkāpjošajiem vīriem, bet pēc tam tika nogalināti pretuzbrukumā.
Saistītās lapas
- Flanku manevrs
- Pincer kustība (saukta arī par dubulto attīstību)
- Pagrieziena kustība
- Aizbrukums no aizmugures
- Attīstība
- Flanku manevrs
- Aizsardzības dienests
- Pārspēka karš
- Preventīvais karš
- Slīpā secībā
- Šoka taktika
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir fiktīva atkāpšanās?
A: Fiktīva atkāpšanās ir militāra taktika, kad bruņotie spēki izliekas sakauti, izspēlē atkāpšanos, pēc tam pagriežas un uzbrūk ienaidniekam no aizmugures.
J: Kāds ir fiktīvas atkāpšanās mērķis?
A: Fiktīvas atkāpšanās mērķis ir radīt apjukumu ienaidnieka rindās vai piespiest dažus atkāpties un vājināt kaujas formācijas.
J: Kā kaujas komandieriem rūpīgi jāizmanto šī taktika?
A: Kaujas lauka komandieriem šī taktika jāizmanto uzmanīgi, lai fiktīva atkāpšanās nekļūtu par īstu atkāpšanos.
J: Vai fiktīva atkāpšanās ir taktika, ko izmantoja tikai senajā vēsturē?
A: Nē, fiktīva atkāpšanās ir taktika, kas tiek izmantota arī mūsdienās.
J: Kas savā grāmatā "Kara māksla" rakstīja par fiktīvo atkāpšanos?
A: Sun Tzu savā grāmatā "Kara māksla" rakstīja par fiktīvu atkāpšanos.
J: Kādu brīdinājumu Sun Tzu izteica attiecībā uz fiktīvas atkāpšanās izmantošanu?
A: Sun Tzu brīdināja savus lasītājus, ka "ja daži redz, ka viņi virzās uz priekšu, bet citi atkāpjas, tā ir viltība".
J: Kā fiktīva atkāpšanās var vājināt ienaidnieka kaujas formācijas?
A: Fiktīva atkāpšanās var piespiest ienaidnieka karavīrus atstāt savas pozīcijas un vajāt atkāpjošos spēkus. Tas var izraisīt haosu un apjukumu kaujas formējumos, padarot tos neaizsargātus pret iebrukumiem no aizmugures.
