Apkārtnes veidošana
Apkārtnes veidošana ir militāra taktika, kas paredz uzbrukumu ienaidnieka flangam vai aizmugurei. Tas tiek darīts, vienlaikus noturot ienaidnieka uzmanību koncentrētu uz viņa fronti, izmantojot diversijas uzbrukumus. Aplenkšana liek ienaidniekam cīnīties virzienā, kuram tas ir vismazāk sagatavots. Manevram ir nepieciešams flangs, kuram var uzbrukt. Atšķirībā no flangamanevra, kas izmanto ienaidnieka kustību uz priekšu, lai izveidotu uzbrukumam piemērotu flangu, aplenkšanas manevrs ir atkarīgs no ienaidnieka aizsardzības pozīcijām, jebkādiem šķēršļiem un reljefa. Aplenkumam ir gan priekšrocības, gan trūkumi. Priekšrocības ir iespēja sagūstīt vai sakaut visu pretinieka armiju vai tās daļu. Tā piedāvā mazāku risku nekā citi uzbrukuma manevri. Pie trūkumiem pieder pretinieka pretuzbrukuma iespēja vājinātajā centrā vai otrā flangā.
Aplokšņu veidi
- Pagrieziena kustība, kuras mērķis ir "pagriezt" ienaidnieku no viņa aizsardzības pozīcijas un piespiest to rīkoties.
- Viena aplenkšana ir uzbrukums vienam flangam vai ienaidnieka aizmugurei no viena virziena, vienlaikus pievēršot uzmanību ienaidnieka priekšgalam.
- Dubultai aplenkšanai, ko dēvē arī par šķēpveida kustību, ir nepieciešami trīs spēki. Viens no tiem ieņem centru, bet pārējie divi uzbrūk labajam un kreisajam flangam. Kad abi sānu uzbrukumi sasniedz aizmuguri, ienaidnieks ir aplenkts.
- Vertikālais apvārsnis ir apvārsnis no debesīm. Pirmo reizi to izdomāja Bendžamins Franklins, taču līdz pat lidmašīnas izgudrošanai tā nebija praktiski pielietojama. Vertikālajā aplenkumā izmanto desantniekus vai citus karavīrus, kas no gaisa ierodas ienaidnieka flangā vai aizmugurē.
Vēsturiski piemēri
Slavens piemērs ir Aleksandrs Lielais, kurš to izmantoja kaujā pie Gaugamēlas 331. gadā p.m.ē. Roberts Lī izmantoja šo taktiku Čankelorsvilas kaujā 1863. gadā. Otrā pasaules kara laikā vācu ģenerālis Ervins Rommelis to veiksmīgi izmantoja Gazalas kaujā, kas noveda pie Tobrukas ieņemšanas 1941. gadā. Daži no slavenākajiem dubultapvalkiem ir Hanibala kauja Kannu kaujā, kurā viņš 216. gadā p.m.ē. sakāva romiešu armiju. Amerikas Revolucionārā kara laikā 1781. gadā amerikāņu ģenerālis Daniels Morgans to veiksmīgi izmantoja pret britu ģenerāli Banastru Tarletonu, liekot daudziem britu karavīriem padoties. 1944. gadā operācijas Overlord laikā Falaise Gap operācijas laikā vācu karaspēks nonāca dubultā aplenkumā, ko veidoja britu un amerikāņu spēki.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir aplokšņu veidošana?
A: Apkārtnes veidošana ir militāra taktika, kuras mērķis ir uzbrukt ienaidnieka flangam vai aizmugurei, vienlaikus ar diversijas uzbrukumiem neļaujot ienaidniekam koncentrēt uzmanību uz fronti.
Q: Kā darbojas aplenkšana?
A: Aplenkšana liek ienaidniekam cīnīties virzienā, kuram tas ir vismazāk sagatavots, un tam ir nepieciešams uzbrukt sānu. Tas atšķiras no flankēšanas manevra, kas izmanto ienaidnieka kustību uz priekšu, lai izveidotu uzbrukumam piemērotu flangu.
J: Kādas ir dažas priekšrocības, izmantojot aplenkuma manevru?
A: Priekšrocības ir iespēja sagūstīt vai sakaut visu pretinieka armiju vai tās daļu, kā arī tas ir mazāk riskants nekā citi uzbrukuma manevri.
J: Vai ir kādi šīs taktikas izmantošanas trūkumi?
A: Pie trūkumiem pieder iespēja, ka pretinieks var veikt pretuzbrukumu vājinātajam centram vai otram flangam.
J: Vai aplenkšana ir atkarīga no aizsardzības pozīcijas, šķēršļiem un reljefa?
A: Jā, aplenkums ir atkarīgs no aizsardzības pozīcijas, šķēršļiem un reljefa.
J: Vai ir kāda atšķirība starp flanga manevru un aplenkšanas manevru?
A: Jā, atšķirībā no flanga manevra, kas izmanto ienaidnieka kustību uz priekšu, lai izveidotu uzbrukumam piemērotu flangu, aplenkuma manevrs ir atkarīgs no ienaidnieka aizsardzības pozīcijas, šķēršļiem un reljefa.
