Aplenkšana — militārā taktika: definīcija, metodes un priekšrocības
Aplenkšana — militārā taktika: skaidrojums, galvenās metodes, priekšrocības un riski; praktiskas stratēģijas, manevri un piemēri efektīvai operāciju plānošanai.

Aplenkšana (apkārtnes veidošana) ir militāra taktika, kuras mērķis ir nogriezt vai apiet pretinieka fronti, lai uzbruktu tā ienaidnieka flangam vai aizmugurei. Parasti aplenkšana tiek īstenota, kamēr pretiniekam tiek saglabāta iesaiste frontālajā cīņā ar diversijām vai tiešu spiedienu, tādējādi novēršot uzmanību no taktiskā manevra. Pareizi izpildīta, aplenkšana liek pretiniekam cīnīties virzienā, kuram tas ir vismazāk sagatavots, un var izraisīt kaujas izšķirošu slēgšanu vai pilnīgu pretinieka apkārtējo spēku sakāvniecību.
Kas nepieciešams aplenkšanai
- Izlūkošana un situācijas izpratne — precīza informācija par pretinieka izvietojumu, rezerves vienībām un piekļuves ceļiem.
- Mobilitāte — spējas ātri pārvietoties (kājnieki, zirgi, bruņutehnika, helikopteri, ešeloni).
- Koordinācija un vadība — sinhronizēti uzbrukuma laiki, saziņa starp vienībām un rezerve ātrām korekcijām.
- Loģistika — nodrošinājums ar munīciju, pārtiku un degvielu, lai neizšķērdētu dinamisko manevru.
- Terena piemērotība — jāņem vērā šķēršļi, ceļu tīkls un reljefa īpatnības.
Metodes un varianti
- Vienpusēja aplenkšana — viena vienība apiet pretinieka roku, lai piespiež viņu atkāpties vai novērš piegādes ceļus.
- Dubultā apņemšana (double envelopment) — abas flangu vienības apiet pretinieku no abām pusēm, cenšoties savienoties aizmugurē un pilnībā izolēt centru.
- Daļēja aplenkšana — mērķis nav pilnīga apkārtnes izveide, bet gan piespiest pretinieku atkāpties vai izsist no pozīcijām, saglabājot atklātu evakuācijas ceļu, lai neveidotos burtiskais apveids.
- Mobilā aplenkšana — izmantojot ātras vienības (bruņutehniku, helikopterus) lai tieši izgrieztu piegādes līnijas un rezervju savienojumus.
Atšķirība no flanga manevra
Atšķirībā no flangamanevra, kas bieži izmanto ienaidnieka kustību uz priekšu, lai radītu iespēju uzbrukumam flangam, aplenkšanas manevrs vairāk ir atkarīgs no ienaidnieka aizsardzības pozīcijām, terēna un pieejamo ceļu konfigurācijas. Aplenkšana prasa nākotnes plānošanu un bieži vairāk resursu, taču var nodrošināt daudz izšķirošāku rezultātu nekā tikai flanga spiediens.
Priekšrocības
- Sagatavo apstākļus pretinieka vienību sagūstīšanai vai iznīcināšanai, ne tikai to spiesta atkāpšanās.
- Samazina tiešo frontālo cīņu radītos zaudējumus uz aplenkojošās puses, jo galvenais trieciens tiek novirzīts uz mazāk aizsargātiem sektoriem.
- Psiholoģisks spiediens — izolētas vienības var zaudēt morāli un ātrāk padoties.
- Strategiska ietekme — var iznīcināt pretinieka loģistiku un komandu centrus, mainot kaujas gaitu vai karadarbības stratēģiju.
Trūkumi un riski
- Izstieptas līnijas un loģistika — aplenkojošās vienības var nonākt nošķirtā stāvoklī, ja piegāde nav nodrošināta.
- Laika patēriņš — plaša manevra organizēšana var dot pretiniekam laiku kaujas režīma maiņai vai stiprināšanai.
- Risku koncentrācija centrā — ja aplenkšanas spēki atvelk uzmanību no frontes centra, pretiniekam parasti paliek iespēja uzsākt pretuzbrukuma vājinātajā vietā vai otrā flangā.
- Atkarība no terēna — grūti realizēt kalnu, purvu vai blīvi apdzīvotā vietā.
Pretmēri pret aplenkšanu
- Aktīva izlūkošana un laicīga brīdināšana par apjošanu māca sagatavoties un pārcelt rezervju pozīcijas.
- Izmantot iekšējās līnijas — ātra rezervju pārvietošanās, lai atgrieztu vienības pie apdraudētā flanga.
- Stiprinātas flangas un šķēršļi, kas pagarinās laiku un palielinās aplenkšanas izmaksas.
- Pretdarbība ar pretgaisa, artilērijas vai uguns spēkiem mērķēti uz aplenkojošo spēku kustības koridoriem.
Vēsturiskie un mūsdienu piemēri
Aplenkšana ir bijusi pamattaktika kopš senajiem laikiem — spilgts piemērs ir Hannibala dubultā apņemšana Kannu kaujā. Mūsdienās aplenkšanas elementi tiek izmantoti gan kārtīgā lauka manevrā, gan operācijās pilsētvidē, kur apkārtnes izveide pieņem formu apkārtējo rajonu atdalīšanai, kontrolējot piegādes un evakuācijas ceļus. Mūsdienu tehnoloģijas (satellītu izlūkošana, droni, ātra bruņutehnika un precīza artilērija) padara aplenkšanu ātrāku, bet arī padara to redzamāku un riskantāku, jo pretinieks var ātrāk reaģēt vai nogriezt piegādes.
Kopsavilkums
Aplenkšana ir spēcīga taktika ar potenciālu pilnībā izmainīt kaujas gaitu, ja to izpilda ar precizitāti, labu izlūkošanu un drošām piegādēm. Taču tā prasa rūpīgu plānošanu un risku vadību, jo kļūmes gadījumā aplenkojošās vienības var tikt izgrieztas no piegādēm vai pakļautas spēcīgam pretuzbrukumam. Panākumu atslēga ir mobilitāte, koordinācija un spēja ātri pielāgoties mainīgiem apstākļiem.
Aplokšņu veidi
- Pagrieziena kustība, kuras mērķis ir "pagriezt" ienaidnieku no viņa aizsardzības pozīcijas un piespiest to rīkoties.
- Viena aplenkšana ir uzbrukums vienam flangam vai ienaidnieka aizmugurei no viena virziena, vienlaikus pievēršot uzmanību ienaidnieka priekšgalam.
- Dubultai aplenkšanai, ko dēvē arī par šķēpveida kustību, ir nepieciešami trīs spēki. Viens no tiem ieņem centru, bet pārējie divi uzbrūk labajam un kreisajam flangam. Kad abi sānu uzbrukumi sasniedz aizmuguri, ienaidnieks ir aplenkts.
- Vertikālais apvārsnis ir apvārsnis no debesīm. Pirmo reizi to izdomāja Bendžamins Franklins, taču līdz pat lidmašīnas izgudrošanai tā nebija praktiski pielietojama. Vertikālajā aplenkumā izmanto desantniekus vai citus karavīrus, kas no gaisa ierodas ienaidnieka flangā vai aizmugurē.
Vēsturiski piemēri
Slavens piemērs ir Aleksandrs Lielais, kurš to izmantoja kaujā pie Gaugamēlas 331. gadā p.m.ē. Roberts Lī izmantoja šo taktiku Čankelorsvilas kaujā 1863. gadā. Otrā pasaules kara laikā vācu ģenerālis Ervins Rommelis to veiksmīgi izmantoja Gazalas kaujā, kas noveda pie Tobrukas ieņemšanas 1941. gadā. Daži no slavenākajiem dubultapvalkiem ir Hanibala kauja Kannu kaujā, kurā viņš 216. gadā p.m.ē. sakāva romiešu armiju. Amerikas Revolucionārā kara laikā 1781. gadā amerikāņu ģenerālis Daniels Morgans to veiksmīgi izmantoja pret britu ģenerāli Banastru Tarletonu, liekot daudziem britu karavīriem padoties. 1944. gadā operācijas Overlord laikā Falaise Gap operācijas laikā vācu karaspēks nonāca dubultā aplenkumā, ko veidoja britu un amerikāņu spēki.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir aplokšņu veidošana?
A: Apkārtnes veidošana ir militāra taktika, kuras mērķis ir uzbrukt ienaidnieka flangam vai aizmugurei, vienlaikus ar diversijas uzbrukumiem neļaujot ienaidniekam koncentrēt uzmanību uz fronti.
Q: Kā darbojas aplenkšana?
A: Aplenkšana liek ienaidniekam cīnīties virzienā, kuram tas ir vismazāk sagatavots, un tam ir nepieciešams uzbrukt sānu. Tas atšķiras no flankēšanas manevra, kas izmanto ienaidnieka kustību uz priekšu, lai izveidotu uzbrukumam piemērotu flangu.
J: Kādas ir dažas priekšrocības, izmantojot aplenkuma manevru?
A: Priekšrocības ir iespēja sagūstīt vai sakaut visu pretinieka armiju vai tās daļu, kā arī tas ir mazāk riskants nekā citi uzbrukuma manevri.
J: Vai ir kādi šīs taktikas izmantošanas trūkumi?
A: Pie trūkumiem pieder iespēja, ka pretinieks var veikt pretuzbrukumu vājinātajam centram vai otram flangam.
J: Vai aplenkšana ir atkarīga no aizsardzības pozīcijas, šķēršļiem un reljefa?
A: Jā, aplenkums ir atkarīgs no aizsardzības pozīcijas, šķēršļiem un reljefa.
J: Vai ir kāda atšķirība starp flanga manevru un aplenkšanas manevru?
A: Jā, atšķirībā no flanga manevra, kas izmanto ienaidnieka kustību uz priekšu, lai izveidotu uzbrukumam piemērotu flangu, aplenkuma manevrs ir atkarīgs no ienaidnieka aizsardzības pozīcijas, šķēršļiem un reljefa.
Meklēt