Bas-Rhin departamentā ir 5 administratīvie rajoni. Francijas departamentos un arī citās valstīs tos iedala arrondissements, ko angļu valodā var tulkot kā districts (dažos gadījumos — kā rajoni). Katram apriņķim ir sava administratīvā centrs, ko parasti sauc par apakšprefektūru (sous-préfecture).

Ja departamenta prefektūra (galvaspilsēta) atrodas kādā no apriņķiem, šī prefektūra ir attiecīgā apriņķa galvaspilsēta un pilda gan departamenta, gan apriņķa administratīvās funkcijas.

Apgabali tiek iedalīti komūnās, un tie ir svarīga valsts administrācijas līmeņa sastāvdaļa — tajos izvietotas valsts institūciju teritorālās pārvaldes struktūras, kas koordinē pakalpojumus, publiskos darbus, drošību un citas funkcijas.

Bas-Rhinas apriņķi ir šādi:

  • Arrondissement de Strasbourg — galvenais departamenta apriņķis ar departamenta prefektūru Strasbūrā. Strasbūra ir reģiona centrālā pilsēta, kur atrodas gan departamenta administrācija, gan vairākas starptautiskas institūcijas un rūpniecības, izglītības un kultūras centri.
  • Arrondissement de Haguenau-Wissembourg — ziemeļu daļā esošs apriņķis, kas robežojas ar Vāciju. Reģions iekļauj gan lauksaimniecības teritorijas, gan mēreni pilsētas centri un ir nozīmīgs tirdzniecības un pārrobežu sadarbības punkts.
  • Arrondissement de Molsheim — atrodas vestenē uz rietumiem no Strasbūras; teritorija savieno pilsētvidi ar kalnu pakāji un industrijas zonām, tajā ir attīstīta neliela un vidēja mēroga ražošana, pakalpojumi un transporta savienojumi.
  • Arrondissement de Saverne — izvietots rietumos, pie Vogēzu piekalnēm; raksturīgs gan mežainām teritorijām, gan tranzīta maršrutiem pāri reģionam, kā arī vietējai rūpniecībai un tūrisma objektiem.
  • Arrondissement de Sélestat-Erstein — Dienvidu daļā esošs apriņķis, kas aptver Alsācijas līdzenuma un vīna dārzu teritorijas; reģions ir pazīstams ar lauksaimniecību, vīndariem un kultūras mantojumu.

Pārvalde un funkcijas

Arrondissements nav pašvaldību līmenis ar plašām pašnoteikšanās tiesībām — to galvenā nozīme ir valsts teritoriālajā pārvaldē. Katram apriņķim var būt apakšprefekts, kas pārstāv valsti vietējā līmenī un sadarbojas ar departamenta prefektūru, vietējām komūnām un citiem institūtiem.

Ir vērts atzīmēt, ka Francijā administratīvās robežas un iekšējās struktūras laiku pa laikam tiek pielāgotas (piemēram, kantonu reforma), tāpēc apriņķu sastāvs vai robežas var tikt precizētas. Lai iegūtu aktuālākās detaļas par konkrēto apriņķu administratīvo sastāvu un komūnu sarakstu, ieteicams konsultēties ar departamenta oficiālo informāciju vai vietējām pārvaldes iestādēm.