Ļaunprātīga programmatūra (angļu: malware) ir programmatūra, kas izstrādāta ar mērķi kaitēt datoriem, tīklam vai to lietotājiem un kuru parasti instalē vai izpilda pret lietotāja gribu. Ir dažādi ļaunprātīgas programmatūras veidi, kas var bojāt vai ierobežot datoriem veiktās darbības — piemēram, vīrusi un Trojas zirgi —, un šis termins ietver arī citas apzināti kaitīgas programmas, piemēram, spiegprogrammatūru un izpirkuma maksu. Tādas programmas var nozagt paroles, dzēst vai šifrēt failus, vākt personisko informāciju vai pilnībā paralizēt datora darbību. Parasti Datoru drošības rīki (pretvīrusu programmatūra, ugunsmūri u. c.) palīdz atklāt un apturēt ļaunprātīgas programmatūras izvietošanu, bet, ja drošības risinājumi nav uzstādīti vai nav atjaunināti, inficēšanās risks būtiski palielinās. Atbrīvoties no ļaunprātīgas programmatūras reizēm ir sarežģīti — dažos gadījumos nepieciešama datora pārinstalēšana vai profesionāla palīdzība, pat ja izmanto speciālus noņemšanas rīkus.
Svarīgi saprast, ka termins "ļaunprātīga programmatūra" attiecas tieši uz programmatūru, kas radīta ļaunprātīgiem mērķiem un darbojas pretēji lietotāja vēlmēm; tas neietver programmas ar kļūdām vai nepilnībām, kuras nejauši var radīt problēmas.
Kādi ir galvenie ļaunprātīgās programmatūras tipi?
- Vīrusi — piesaistās failiem vai programmatūrai un izplatās, kad inficētais fails tiek kopēts vai palaists.
- Tārpi — spēj izplatīties tīklā bez lietotāja iejaukšanās, izmantojot ievainojamības.
- Trojas zirgi — maskējas kā likumīga programmatūra, bet pēc palaides veic kaitīgas darbības.
- Izpirkuma programmatūra (ransomware) — šifrē datus un pieprasa samaksu par atslēgu, lai atjaunotu piekļuvi.
- Spiegprogrammatūra — slēpti vāc datus, paroles vai uzrauga lietotāja darbības.
- Adware — rāda uzmācīgas reklāmas; dažkārt var būt bīstams, ja savāc datus vai lejupielādē citus draudus.
- Rootkiti — maskē ļaunprātīgas operācijas un dara tās grūti atklājamas.
- Botnet programmas — pārņem ierīces un sasaista tās komandserverim, ko uzbrucējs var izmantot izlūkošanai vai uzbrukumiem.
Kā ļaunprātīgā programmatūra iekļūst ierīcē?
- Sagrozīti e-pasti un pikšķerēšanas saites vai pielikumi.
- Negodprātīgas vai inficētas vietnes un reklāmas (drive-by downloads).
- Lejupielādes no neatpazīstamiem avotiem vai programmatūras „bezmaksas” versijas.
- Izmantotas operētājsistēmas vai programmu ievainojamības, ja netiek veikti atjauninājumi.
- Fizisku datu nesēju (USB zibatmiņu) izmantošana bez skenēšanas.
- Sociālā inženierija — uzbrukuma metodes, kas vērstas uz cilvēka uzticamību vai ziņkārību.
Kā pārbaudīt, vai ierīce ir inficēta?
- Ierīce pēkšņi kļūst ļoti lēna, ziņojumi par sistēmas kļūdām vai biežas avārijas.
- Nezināmas programmas sāk darboties vai straumēšanās reklāmas parādās pārlūkā.
- Interneta trafiks vai diska izmantošana bez redzama iemesla.
- Konti saņem dīvainas uzvednes (piem., ziņas, kuras jūs neesat sūtījis) vai parādās neatļautas paroles maiņas.
- Failu šifrēšana un pieprasījums par izpirkuma samaksu.
Kā pasargāties — praktiski ieteikumi
- Instalējiet un regulāri atjauniniet uzticamu Datoru drošības programmatūru (pretvīrusu, pret ļaunprātīgu programmatūru) un ieslēdziet automātiskos skenējumus.
- Regulāri atjauniniet operētājsistēmu un programmas — daudzas inficēšanās notiek, izmantojot jau zināmas ievainojamības.
- Veidojiet regulāras datu rezerves kopijas (backup) un glabājiet tās atsevišķi no datora (interneta mākonī ar 2FA vai ārējā diskā).
- Izmantojiet spēcīgas paroles un, kur iespējams, divfaktoru autentifikāciju (2FA).
- Esiet uzmanīgi ar e-pastiem — neatveriet aizdomīgus pielikumus vai saites; pārbaudiet sūtītāja adresi.
- Lejupielādējiet programmatūru tikai no oficiāliem vai uzticamiem avotiem un pārbaudiet digitālās parakstus.
- Samaziniet lietotāju privilēģijas — strādājiet ar nepilnvarotu lietotāja kontu ikdienas darbībām un izmantojiet administratora kontu tikai nepieciešamības gadījumā.
- Izmantojiet ugunsmūri un tīkla drošības risinājumus, īpaši uzņēmumos — filtrējiet ienākošo trafiku un atklājiet neparastus savienojumus.
- Izglītojiet sevi un darbiniekus par sociālās inženierijas metodēm un drošu uzvedību tīklā.
Kā rīkoties, ja domājat, ka esat inficēts?
- Apslāpējiet tīkla savienojumu (atslēdziet Wi‑Fi / atvienojiet Ethernet), lai ierobežotu drauda izplatīšanos.
- Palaidiet pilnu sistēmas skenēšanu ar atjauninātu pretvīrusu programmu un speciāliem ļaunprātīgas programmatūras noņemšanas rīkiem.
- Ja iespējams, pārbaudiet datus no rezerves kopijas un neatslēdziet šifrētus failus par naudu — izpirkuma maksu maksāt nav ieteicams, jo tas ne vienmēr atjauno datus un veicina turpmākus uzbrukumus.
- Ja skenēšana nepalīdz, apsveriet sistēmas atjaunošanu no tīras rezerves kopijas vai operētājsistēmas pārinstalēšanu.
- Ja situācija ir nopietna (piem., uzņēmuma tīkls inficēts, nozagtas sensitīvas ziņas), nekavējoties sazinieties ar IT drošības speciālistiem vai atbilstošajām iestādēm.
Juridiskie un ētiskie aspekti
Ļaunprātīgas programmatūras izstrāde, izplatīšana un izmantošana ir nelikumīga daudzās valstīs. Ja esat kļuvis par uzbrukuma upuri, ir vērts ziņot vietējām tiesībaizsardzības iestādēm vai kiberdrošības organizācijām, kas var sniegt palīdzību un apkopot datus par draudu aktieriem.
Īsumā — apzinīga lietotāja rīcība, regulāri atjauninājumi, drošības risinājumi un datu dublēšana būtiski samazina risku kļūt par ļaunprātīgas programmatūras upuriem. Ja nepieciešams, meklējiet profesionālu palīdzību, jo dažas inficēšanās var prasīt tehnisku iejaukšanos vai tiesu ekspertīzi.
