Augšvilnijas (Haute-Vienne) apriņķi — pārskats un saraksts
Augšvilnijas departamentā ir 3 apriņķi. Francijas departamentos un arī citās valstīs tos iedala arrondissements, ko angļu valodā var tulkot kā rajonus (dažos gadījumos - kā rajonus). Apgabala galvaspilsētu sauc par apakšprefektūru.
Ja departamenta prefektūra (galvaspilsēta) atrodas kādā no apriņķiem, šī prefektūra ir apriņķa galvaspilsēta un darbojas gan kā prefektūra, gan kā apakšprefektūra.
Apgabali tiek iedalīti komūnās.
Augšvilnijas apriņķi ir šādi:
- Limoges — departamenta prefektūra un vienlaikus apriņķa galvaspilsēta. Limoges ir administratīvais centrs, kur atrodas departamenta prefekte, un tas pilda gan prefektūras, gan apriņķa uzdevumus. Šeit atrodas galvenās valsts pārvaldes iestādes, kas koordinē reģionālos pakalpojumus.
- Bellac — apakšprefektūra, kas pārrauga administratīvos un valsts pakalpojumus savā teritorijā. Apriņķi parasti veido vairākas komūnas un kantonus; apakšprefekts rūpējas par valsts politikas īstenošanu, krīžu vadību un sadarbību ar vietējām pašvaldībām.
- Rochechouart — vēl viena apakšprefektūra Augšvilnijā, ar saviem lokālajiem administratīvajiem pienākumiem un sadarbību ar komūnām. Rochechouart apkārtnē ir gan lauku teritorijas, gan mazākas pilsētas, kas pieprasa atšķirīgu pakalpojumu pieejamību salīdzinājumā ar departamenta centru.
Konteksts un organizācija. Apriņķi (fr. arrondissements) Francijā tika izveidoti kā starpniekpakāpe starp departamentu un komūnu līmeņiem, lai nodrošinātu valsts pārvaldes tuvumu iedzīvotājiem. Katra apriņķa pārvaldi vada sous-préfet (apakšprefekts), izņemot gadījumus, kad apriņķa centrā atrodas departamenta prefektūra — tad prefekts pilda abas funkcijas.
Funkcijas un sadalījums. Apriņķi koordinē valsts pakalpojumus (sociālo palīdzību, drošību, ģeogrāfisko plānošanu u. c.), administrē valsts lēmumus vietējā līmenī un sadarbojas ar komūnām un reģionālajām institūcijām. Tie parasti tiek tālāk iedalīti kantonos (cantos) un komūnās, kuras ir pašvaldību pamatvienības ar savām domēm un mēriem.
Vēsturiska piezīme. Departamentu un apriņķu sistēma radās Francijas revolūcijas un Napoleona reformu gaitā, lai racionalizētu valsts administrāciju. Kopš tā laika robežas un funkcijas ir pielāgojušās, taču pamata loma — valsts tuvuma nodrošināšana iedzīvotājiem — palikusi nemainīga.
Ja vēlaties, varu pievienot katra apriņķa precīzākus datus (izveides gads, komūnu skaits, platība un iedzīvotāju skaits) un atsauces uz oficiāliem avotiem.
Vēsture
Kopš Šarantas departamenta izveides tajā ir notikušas dažas izmaiņas:
- 1790. gads: Augšvijenes departamenta ar sešiem apgabaliem izveide: Limoges, Le Dorat, Bellac, Saint-Junien, Saint-Yrieix un Saint-Léonard. Limoges bija departamenta galvaspilsēta.
- 1800. gads: rajonu izveide: Bellac, Limoges, Rochechouart un Saint-Yrieix.
- 1926. gads: likvidēts Senjerī apriņķis.
Saistītās lapas
- Limoges apriņķis
- Bellac apriņķis
- Rochechouart apriņķis
- Francijas apriņķu saraksts
Jautājumi un atbildes
J: Cik daudz arrondissements ir Augšvijenes departamentā?
A: Augšvilnijas departamentā ir 3 rajoni.
J: Kā tiek iedalīti Francijas departamenti un valstis?
A: Tie ir iedalīti rajonos.
J: Kā angļu valodā tulko vārdu "arrondissements"?
A: Angļu valodā to var tulkot kā districts vai boroughs.
J: Kā sauc kāda apriņķa galvaspilsētu?
A: Apgabala galvaspilsētu sauc par apakšprefektūru.
J: Kas notiek, ja departamenta prefektūra atrodas kādā no apriņķiem?
A: Ja departamenta prefektūra atrodas kādā no apriņķiem, šī prefektūra ir apriņķa galvaspilsēta un darbojas gan kā prefektūra, gan kā apakšprefektūra.
J: Kā tālāk iedala apriņķus?
A: Apgabali tiek iedalīti komūnās.
J: Kādi ir Augšvilnijas apriņķi?
A: Šajā tekstā nav precizēti Augšvilnijas apriņķi.
