Ziemeļu departamentā ir 6 rajoni. Francijas departamentos un citās valstīs tie ir sadalīti arrondissements, ko angļu valodā var tulkot kā rajoni (dažos gadījumos kā boroughs). Apgabala galvaspilsētu sauc par apakšprefektūru.
Ja departamenta prefektūra (galvaspilsēta) atrodas kādā no apriņķiem, šī prefektūra ir apriņķa galvaspilsēta un darbojas gan kā prefektūra, gan kā apakšprefektūra.
Apgabali tiek iedalīti komūnās.
Ziemeļu departamenta rajoni ir šādi:
Saraksts un īsi apraksti
- Lille — departamenta prefektūra un galvenais urbānais centrs. Lille ir reģionālais ekonomikas, izglītības un kultūras centrs; tā ir arī apriņķa (arrondissement) centrs, kas apvieno gan pilsētas, gan piepilsētas teritorijas.
- Dunkerque — piekrastes apriņķis ar svarīgu ostu un rūpniecības nozari. Dunkerka (Dunkerque) ir zināma kā jūras transports un loģistika.
- Valenciennes — industriāls un vēsturisks centrs ziemeļaustrumu daļā, tuvu Beļģijas robežai; apriņķis ietver pilsētas un rūpnieciskās pilsētas apkārtni.
- Douai — vēsturisks pilsētas centrs ar kultūras un izglītības iestādēm; apriņķī ir gan lauku, gan industriālas teritorijas.
- Avesnes-sur-Helpe — ģeogrāfiski vairāk lauku un mazpilsētu rakstura apriņķis ziemeļaustrumos, robežojoties ar Beļģiju; raksturīga zaļā ainava un mazāk blīva apbūve.
- Cambrai — vēsturiski nozīmīga pilsēta ar lauksaimniecības un lauku teritoriju ietekmi; apriņķis pazīstams arī ar Pirmā pasaules kara vēstures vietām.
Apriņķu (arrondissements) loma un pārvaldība
Arrondissements ir administratīvs līmenis starp departamentu un komūnām. Tie nav pašvaldības ar pašvaldības domēm, bet gan valsts administratīvas teritoriālās vienības, kuras pārstāv apakšprefekts. Apakšprefektūras uzdevums ir īstenot valsts politiku teritorijā, koordinēt valsts dienestu darbību un izsniegt dažus administratīvos dokumentus. Ja departamenta galvaspilsēta (prefektūra) atrodas kādā no apriņķiem, tā pilda gan prefektūras, gan apakšprefektūras funkcijas.
Apriņķu robežas un sastāvs var mainīties ar likumu vai dekrētu, un laika gaitā ir bijušas reorganizācijas — piemēram, pārdales starp apriņķiem vai komūnu apvienošanās (communes nouvelles). Iedzīvotāju blīvums, ekonomiskā struktūra un administratīvās vajadzības nosaka, cik aktīva ir katra apriņķa administrācija.