Sarajevas atentāts 1914: Franza Ferdinanda slepkavība un sekas

Sarajevas atentāts 1914: Franza Ferdinanda slepkavība un sekas — uzzini notikuma gaitu, Gavrilo Principa motive, "Melnās rokas" lomu un kā tas izraisīja Pirmo pasaules karu.

Autors: Leandro Alegsa

1914. gada 28. jūnijā Sarajevā tika nogalināts Austrijas erchercogs Francis Ferdinands, Austroungārijas troņa troņmantinieks, un viņa sieva Sofija, Hohenbergas hercogiene, tika noslepkavota. Viņus nošāva Gavrilo Princips.

Notikuma gaita

Franza Ferdinanda vizīte Sarajevo bija daļa no oficiālas tūres pa Austroungārijas Bosnijas un Hercegovinas provinces administratīvajām pilsētām. Maršruts pa pilsētas ielām tika veikts ar atklātu automobili. Pirmā slepkavības mēģinājuma laikā uz karavādes tika nomests rokas granāta, kuru izmantoja viens no sazvērestības locekļiem; granāta nebija īsti mērķēta precīzi un skāra citas mašīnas, radot ievainojumus, bet Ferdinandam un viņa sievai smagu kaitējumu nenodarīja. Pēc šī neaizgāja plānots turpinājums, tomēr pēc kampaņas garas dienas automobilis vēlāk pieļāva kļūdu maršrutā un, apstādināts tuvu Latīņu tiltam (Latin Bridge), apstājās vietā, kur atradās Gavrilo Princips. Princips izkāpa un nošāva erchercogu un hercogieni tuvcīņā, nogalinot abus.

Par organizētā atbildi un saistību ar Serbijas nacionālistiskām grupām vēlāk izmeklēšanās norādīja, ka slepkavības plānošanā un izpildē piedalījās vairāki jaunieši — grupā bija septiņi sazvērestības dalībnieki. Daļa sazvērestības locekļu bija saistīti ar organizācijām un neformāliem austrias sabiedrotajiem Serbijā, tajā skaitā ar slepenu nacionālistisku organizāciju, ko plašāk pazina kā "Melnā roka".

Motīvi un politiskais konteksts

Slepkavības motīvi bija saistīti ar spēcīgu dienvidslāvu nacionālismu un pretstatus Austroungārijas impērijas valdījumam Bosnijā un Hercegovinā. Daudzi nacionālisti vēlējās vienotu dienvidslāvu valsti — Dienvidslāviju — vai citu reģiona pārkārtojumu, kas samazinātu Hābsburgu varu. Tāpat notikumam bija dziļāki iemesli — lielvalstu sacensība, militārās alianšu sistēmas un reģionālas spriedzes, kas Eiropā bija sakrājušās jau ilgāku laiku.

Princips un izmeklēšana — kas notika pēc tam

Gavrilo Princips tika arestēts notikuma vietā. Pēc tiesas procesa viņam tika piespriests cietumsods; Austroungārijas likumi liedza izpildīt nāvessodu personām, kas jaunākas par 20 gadiem, un Principam tolaik bija 19 gadu. Viņš mira cietumā 1918. gadā no slimībām un sliktajiem apstākļiem. Arī citi sazvērestības dalībnieki tika arestēti, tiesāti un sodīti dažādos apmēros.

Jūlija krīze un Pirmā pasaules kara sākums

Atentāts izraisīja tā saukto Jūlija krīzi. Austroungārija izdeva Serbijai ļoti stingru ultimātu ar prasībām, no kurām daļu Serbija piekrita, bet nespēja pieņemt visas prasības, jo tās skāra valsts suverenitāti. 1914. gada 28. jūlijā Austroungārija pasludināja karu Serbijai. Tā kā Eiropā pastāvēja sarežģītas savstarpējas alianšu saites un mobilizācijas plāni, konflikts ātri izvērsties plašākā kara formā — iesaistījās Vācija, Krievija, Francija, Apvienotā Karaliste un citas valstis. Pirmā pasaules kara sākumu ne tikai pastiprināja šis konkrētais incidents, bet arī dziļākas strukturālas problēmas: imperialisms, sacensība par ietekmi un militārā sacensība.

Sekas — tūlītējas un ilgtermiņa

  • Tūlītējas sekas: masveida mobilizācijas, karadarbība Eiropā un vēlāk pasaulē, milzīgi cilvēku upuri un materiāli zaudējumi.
  • Politiskas pārmaiņas: Pēc kara sabruka vairākas impērijas (Austroungārija, Osmaņu impērija, Krievijas impērija, Vācijas impērija), tika mainīta valstu robežas, radās jaunas valstis un politiskās sistēmas.
  • Sociālās un kultūras sekas: kara smagums un zaudējumi ietekmēja sabiedrību, politiku un starptautiskās attiecības uz daudzām desmitgadēm, veicinot arī 20. gadsimta turpmākās starptautiskās spriedzes.
  • Atmiņa un simbolika: Sarajevā veiktais atentāts bieži tiek minēts kā tiešais notikums, kas ierosināja Pirmo pasaules karu, taču vēsturnieki uzsver arī plašāku kontekstu un strukturālas cēloņsakarības, kas ļāva šim incidentam pāraugt globālā konfliktā.

Piezīmes par personībām

Francs Ferdinands bija domājis par impērijas iekšēju reformu — daži vēsturnieki uzsver, ka viņš bija iecerējis sazināties par iespēju federalizēt Austroungāriju, piešķirot vairāk autonomijas tautām impērijā. Viņa laulība ar Sofiju, Hohenbergas hercogieni, arī bija politiski jutīga, jo viņa sociālais stāvoklis agrāk nebija bijis līdzvērtīgs Hābsburgu dinastijas paražām, kas ietekmēja viņas oficiālo statusu.

Atentāts Sarajevā 1914. gada 28. jūnijā paliek viens no vēstures svarīgākajiem notikumiem — gan kā traģisks indivīdu stāsts, gan kā katalizators plašām ģeopolitiskām pārmaiņām. Lai izprastu kara izcelsmi, svarīgi skatīt šo incidentu gan kā tiešu iemeslu, gan daļu no plašāka starptautiskā un iekšpolitiskā fona, kas pastāvēja šajā laikā.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas tika nogalināts 1914. gada 28. jūnijā Sarajevā?


A: Tika nogalināti Austrijas erchercogs Francs Ferdinands un viņa sieva Sofija, Hohenbergas hercogiene.

J: Kas bija atbildīgs par šo atentātu?


A: Atentātu veica septiņu slepkavu grupa no slepenās biedrības "Melnā roka", kurā bija arī Gavrilo Princips.

J: Kāds bija slepkavības politiskais iemesls?


A.: Politiskais atentāta iemesls bija Austroungārijas dienvidslāvu provinču atdalīšana, lai tās varētu apvienot jaunā valstī - Lielajā Serbijā.

J: Kad Eiropā sākās karš?


A: Karš Eiropā sākās 1914. gada jūlija beigās.

J: Kas izsludināja karu Serbijai?


A: Austroungārija pieteica karu Serbijai.

J: Kas notika kara pasludināšanas rezultātā?


A: Karā iesaistījās abu valstu sabiedrotie.

J: Kuras valstis bija iesaistītas karā?


A: Karā bija iesaistītas Austroungārija, Serbija un to attiecīgie sabiedrotie.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3