Armēnijas Nacionālā galerija Erevānā, Armēnijā.

Vēsture

Armēnijas Nacionālā galerija ir viens no republikā nozīmīgākajiem mākslas muzejiem. To nodibināja 1921. gadā kā Valsts muzeja mākslas nodaļu. Sekcijas pamatu veidoja vairāki desmiti darbu, kas iegūti no 1921. gada augustā rīkotās Armēnijas gleznotāju izstādes, kā arī bagātīgās Armēnijas Kultūras pils (bija Lazarjanu ģimnāzijas ēka) kolekcijas un mākslinieku dāvinājumi.

1925. gadā mākslas nodaļā sešās zālēs bija izstādīti aptuveni 400 Armēnijas, Krievijas un Eiropas meistaru darbi. Turpmākajos gados institūcija vairākkārt mainīja nosaukumu: 1935. gadā — par Mākslas muzeju, 1947. gadā — par Armēnijas Valsts muzeju, bet pēc 1991. gada — par Armēnijas Nacionālo galeriju. 1978. gadā tika nodota ekspluatācijā jauna, astoņu stāvu ēka, kas ļāva paplašināt ekspozīciju un krājumu glabāšanu.

Kolekcijas un ekspozīcijas

Galerijas krājumā šobrīd ir aptuveni 26 000 muzeja priekšmetu, kas izstādīti 56 ekspozīciju zālēs. Kolekcijas ir sadalītas nodaļās — krievu, armēņu un Rietumeiropas glezniecība, tēlniecība, grafika un lietišķā māksla. Liela daļa eksponātu veido tieši armēņu māksla, kas aptver laika griezumu no senajiem un viduslaiku paraugiem līdz XX gadsimta klasikai.

Armēņu mākslas ekspozīcija ietver:

  • senās un viduslaiku mākslas reliktus — Urartu freskas, Garni tempļa mozaīku kopijas, viduslaiku sienu gleznojumus un miniatūras;
  • XVII–XIX gs. garīdznieku gleznojumus, sudraba manuskriptu grāmatu vāku un krustu paraugus;
  • nozīmīgu armēņu mākslinieku darbus, tai skaitā H. Hovnatanjana, H. Ajvazovska, G. Bašinjagjana, P. Terlemezjana, V. Surenianta, V. Mahokjana, M. Sarjana, H. Kojoyana, H. Gurdžjana, E. Čahina, G. Khanjana un M. Avetisjana.

Krievu mākslas kolekcija sniedzies no XVI–XVII gs. sakrālajiem attēliem līdz XIX–XX gs. pārstāvjiem. Šeit aplūkojami F. Rokotova, I. Argunova, F. Šubina, I. Repina, V. Serova, M. Gončarovas, I. Maškova, S. Koņenkova, V. Kandinska, M. Šagāla u. c. darbi.

Ārzemju mākslas zāles aptver plašu laikmetu diapazonu — sākot ar Senās pasaules, Ēģiptes un Grieķijas artefaktiem līdz itāļu, holandiešu, flāmu un franču skolu darbiem (piem., F. Guercino, Jan Van Goyen, P. Claesz, E. M. Falconet, J. B. Greuze, T. Rousseau, A. Monticelli).

Austrumu mākslas kolekcijā izceļas Irānas, Ķīnas un Japānas dekoratīvās un lietišķās mākslas priekšmeti — ornamentēts porcelāns un fajansa servīzes, akmens, kaula un metāla izstrādājumi, grieztas mēbeles. Ir izstādītas arī vērtīgas Indijas viduslaiku fresku kopijas, ko izveidojis armēņu mākslinieks S. Hačatrians, kā arī Irānas 19. gadsimta glezniecība.

Jauni projekti, restaurācija un pakalpojumi

2008. gadā galerijā atklāja Hakoba Gurdžjana (Hakoba Guržjana) darbu paviljonu, kā arī atjaunoja un paplašināja pastāvīgo ekspozīciju, kas veltīta XVII–XIX gs. armēņu garīdzniecības mākslai. Galerijā darbojas restaurācijas un konservācijas darbnīcas, kā arī lasītava – bibliotēka un arhīvs. Apmeklētājiem pieejamas kafejnīca, suvenīru un grāmatu veikals, kā arī kino un lekciju zāle.

Galerija aktīvi piedalās starptautiskās izstādēs, organizē Armēnijas mākslas izstādes ārvalstīs un ar to veicina nacionālās mākslas atpazīstamību pasaulē.

Filiāles

Nacionālajai galerijai ir virkne filiāļu Erevānā un citviet republikā, tostarp:

  • Erevānā — H. Kojoyan un A. Sargsian mājas-muzeji, G. Grigorjana studija (Jotto);
  • Ečmiadzinā — Echmiadzinas galerija;
  • Hrazdanā — Mhera Abeghjana muzejs;
  • Jermukā — Džermukas galerija;
  • Sisijānā — Sisjanas galerija;
  • Alaverdi — Alaverdi galerija;
  • Egegnadzorā — Eghjegnadzoras galerija;
  • Gavarā — Akadēmija H. Buniatian Gavar galerija;
  • Martuni un Jajura — Martuni galerija un M. Avetissian muzejs.

Vadība un ieguldījums

Galeriju dažādos gados vadīja un tās kolekciju papildināšanā svarīgu lomu spēlēja: R. Drambian (1925–1951), R. Parsamian (1952–1962), A. Chilingarian (1962–1967), E. Isabekian (1967–1986), A. TerGabrielian (1986–1990), Sh. Khatchatrian (1991–2002) un P. Mirzoyan (kopš 2002.). Katrs no šiem vadītājiem deva būtisku ieguldījumu krājuma izveidē, izstāžu organizēšanā un zinātniskajā pētniecībā.

Praktiska informācija

Galerijas plašā krājuma un izstāžu dēļ apmeklētājiem ieteicams pirms vizītes pārbaudīt aktuālās izstādes un darba laiku oficiālajā mājaslapā vai pie zāles administrācijas. Ja interesē konkrēti mākslas darbi vai pētniecības piekļuves iespējas, galerijas restorācijas, arhīvu un bibliotēkas speciālisti sniedz konsultācijas un atbalstu zinātniskajiem projektam.