Nomenclature des niveaux de formation
Nomenclature des niveaux de formation (angļu valodā - Nomenclature des niveaux de formation, valsts apmācības līmeņu klasifikācija) tiek izmantota, jo īpaši statistikas nolūkos, lai novērtētu, kādu apmācību kāds ir pabeidzis. Francijā parasti izmanto divas klasifikācijas: Nomenclature des niveaux de formation (Nacionālā izglītības līmeņu klasifikācija), ko 1969. gadā izveidoja Commission statistique nationale (Valsts statistikas komisija), un Starptautiskā standarta izglītības klasifikācija (ISCED), ko 1997. gadā apstiprināja UNESCO un izmanto starptautiskiem salīdzinājumiem.
Pirmo izmanto ne tikai Francijas Valsts izglītības ministrija, bet arī Francijas Nodarbinātības aģentūra, lai klasificētu darba meklētājus pēc izglītības līmeņa, un INSEE, lai veiktu tautas skaitīšanu, ...
Nacionālā apmācības līmeņu klasifikācija (1969)
Šī klasifikācija, kas izveidota, atsaucoties uz 1967. gada klasifikāciju, attiecas uz prasmju līmeni (atbildība darbā).
V līmenis
Darbinieki, kuru darbam parasti ir nepieciešama apmācība, kas līdzvērtīga brevet d'études professionnelles (BEP) vai certificat d'aptitude professionnelle (CAP), un līdzvērtīgi - certificat de formation professionnelle des adultes (CFPA).
Šis līmenis atbilst pilnīgai kvalifikācijai konkrētas darbības veikšanai ar spēju izmantot ar to saistītos instrumentus un metodes. Šī darbība galvenokārt ietver darba izpildi, ko var veikt patstāvīgi ar to saistītās tehnikas robežās.
IV līmenis
Personāls, kas strādā vadošā amatā vai ir augsti kvalificēts darbinieks un var apliecināt izglītības līmeni, kas līdzvērtīgs profesionālajai kvalifikācijai (brevet professionel (BP), tehniskam diplomam (brevet de technicien (BT), profesionālajai bakalaura grādam (Baccalauréat professionel) vai tehnoloģiskajai bakalaura grādam (Baccalauréat technologique).
Lai iegūtu IV līmeņa grādu, ir nepieciešamas plašākas teorētiskās zināšanas nekā iepriekšējā līmenī. Šī darbība ietver galvenokārt tehnisku darbu, ko var veikt patstāvīgi un/vai kas ir saistīts ar vadītāju apmācību (kontroli).
III līmenis
Darbinieki, kuru darbam parasti nepieciešams diploms par augstāko tehnoloģiju (Diplôme universitaire de tehnoloģijas (DUT) vai Brevet de technician supérieur (BTS), vai bakalaura augstākās izglītības diploms. III līmeņa grāds atbilst zināšanu un prasmju līmenim, lai gan trūkst zināšanu par attiecīgo jomu zinātnisko pamatu. Nepieciešamās spējas un zināšanas nodrošina spēju patstāvīgi vai patstāvīgi veikt projektēšanas un/vai instruktāžas un/vai vadības pienākumus.
II līmenis
Darbinieki, kas strādā vidējā līmeņa vadošā amatā, kuram parasti nepieciešama bakalaura grāda līmeņa vai pirmā kursa maģistra līmeņa izglītība.
Šajā līmenī darba līguma vai neatkarīga darba praktizēšana nozīmē darba zinātnisko pamatu pārzināšanu, kas parasti nodrošina autonomiju šīs darbības veikšanā.
I līmenis
Darbinieki, kas strādā vidējā līmeņa vadītāju amatā, kurā parasti nepieciešama augstākā izglītība nekā pirmā kursa maģistra grāds.
Papildus labām zināšanām par darba zinātnisko pamatu I līmenim ir nepieciešamas zināšanas par procesu izstrādi un pētniecību.
