Izglītības līmeņu nomenklatūra: Francijas klasifikācija un ISCED skaidrojums

Franču izglītības līmeņu nomenklatūra un ISCED skaidrojums — salīdzinājums, klasifikāciju izmantošana statistikā, nodarbinātībā un starptautiskos salīdzinājumos.

Autors: Leandro Alegsa

Nomenclature des niveaux de formation (franču nosaukums; angļu valodā — Nomenclature of training levels, latviski — valsts apmācības līmeņu klasifikācija) tiek izmantota, jo īpaši statistikas nolūkos, lai vienoto veidā noteiktu un salīdzinātu, kādu izglītību vai apmācību persona ir pabeigusi. Francijā parasti izmanto divas galvenās klasifikācijas: Nomenclature des niveaux de formation (nacionālā izglītības līmeņu klasifikācija), ko 1969. gadā izveidoja Commission statistique nationale (Valsts statistikas komisija), un Starptautisko standarta izglītības klasifikāciju (ISCED), ko 1997. gadā apstiprināja UNESCO un kas paredzēta starptautiskiem salīdzinājumiem. Kopš tā laika ISCED ir atjaunināta (piem., ISCED 2011), tāpēc precīzas atbilstības var atšķirties atkarībā no konkrētas versijas.

Francijas nacionālo klasifikāciju izmanto ne tikai Izglītības ministrija, bet arī darba tirgus institūcijas un statistikas dienesti. Piemēram, to lieto darbā pieņemšanas un bezdarba reģistrēšanas datos (agrāk — ANPE, tagad Pôle emploi) un dažādos INSEE pētījumos un tautas skaitīšanā, lai klasificētu iedzīvotājus pēc izglītības līmeņa. INSEE un citi valsts resori izmanto šo klasifikāciju, lai analizētu izglītības struktūru, nodarbinātību un sociālās tendences.

Klasifikācijas raksturojums un piemēri

Nacionālā Nomenclature des niveaux de formation tradicionāli darbojas ar līmeņiem, kas apzīmēti ar romiešu cipariem (no V līdz I, kur V ir zemākais un I — augstākais). Zemāk ir aptuvenas kategorijas ar parastajiem diplomiem un to apmēramējošo saistību ar ISCED 1997/2011 (jāņem vērā, ka atbilstība ir aptuvena un var atšķirties pēc programmas satura un ilguma):

  • Niveau V — pamata profesionālās kvalifikācijas. Parasti ietver tādus dokumentus kā CAP (Certificat d'aptitude professionnelle), BEP (Brevet d'études professionnelles) u.c. Aptuvenā ISCED atbilstība: ISCED 3 (upper secondary) vai ISCED 2/3 atkarībā no programmas.
  • Niveau IV — vidējā izglītība ar profesionālu vai tehnisku profilu. Parasti ietver Baccalauréat (bac) un dažus profesionālos sertifikātus (piem., Brevet professionnel). Aptuvenā ISCED atbilstība: ISCED 3 (upper secondary) vai ISCED 4 (post-secondary non-tertiary) atkarībā no kursa rakstura.
  • Niveau III — īsas cikla augstākās izglītības kvalifikācijas. Piemēri: BTS (Brevet de technicien supérieur), DUT (Diplôme universitaire de technologie), agrāk DEUG (2 gadu universitātes diploms). Aptuvenā ISCED atbilstība: ISCED 5B/5 (short-cycle tertiary / first stage tertiary).
  • Niveau II — pilnas cikla pirmā līmeņa augstākā izglītība vai profesionālas licencēšanas kvalifikācijas (bac+3 līmenis un tam līdzvērtīgas kvalifikācijas). Piemēri: Licence (bachalor līmeņa diploms) un tamlīdzīgi. Aptuvenā ISCED atbilstība: ISCED 5A (first stage of tertiary education — first degree).
  • Niveau I — augstākie profesionālie un pēcdiploma līmeņi. Ietver maģistrus, inženieru grādus, doktorantūru (Master, Diplôme d'ingénieur, Doctorat). Aptuvenā ISCED atbilstība: ISCED 6 vai augstāk (second stage of tertiary / doctoral level atkarībā no ISCED versijas; ISCED 2011 paredz augstākas nodaļas).

ISCED un starptautiskā salīdzināmība

ISCED nodrošina starptautisku rāmju, kas ļauj salīdzināt izglītības līmeņus dažādās valstīs. Francijas nacionālās līmeņu kategorijas tiek tulkotas uz ISCED, lai veiktu statistikas salīdzinājumus ES un pasaules mērogā. Tomēr:

  • Atbilstības ir aptuveni — jo īpaši, ja programma ir īsa, profesionāla vai speciāla, tās var tikt klasificētas pa vidu starp diviem ISCED līmeņiem.
  • ISCED versiju atjauninājumi (piem., ISCED 1997 → ISCED 2011) var mainīt precīzas atbilstības, tāpēc jāizmanto jaunākie vadlīniju dokumenti, ja nepieciešami precīzi starptautiski salīdzinājumi.

Kāpēc tas ir svarīgi

Šī nomenklatūra ir būtiska, lai:

  • veidotu salīdzināmus statistikas rādītājus par izglītības līmeni iedzīvotāju vidū;
  • plānotu izglītības un nodarbinātības politiku;
  • nodrošinātu vienotu informāciju darba devējiem, aģentūrām un starptautiskām organizācijām par personu kvalifikācijām;
  • atvieglotu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un mobilitāti Eiropā un citur.

Praktiski ieteikumi

  • Ja nepieciešams precīzs salīdzinājums starp Francijas diplomu un ISCED kategoriju (piem., statistikas pētījumiem vai oficiālai dokumentācijai), izmantojiet jaunākos oficiālos pārskatus no UNESCO un nacionālajiem statistikas avotiem.
  • Darba meklētājiem un izglītojamiem, kuri plāno strādāt vai studēt ārvalstīs, ieteicams saņemt oficiālu kvalifikācijas atbilstības apliecinājumu vai konsultāciju no attiecīgās izglītības iestādes vai profesionālās atzīšanas iestādes.

Francijas klasifikācija un ISCED kopā sniedz rīkus gan nacionālai politikas plānošanai, gan starptautiskai salīdzināmībai, tomēr, interpretējot datus, vienmēr jāņem vērā, kura ISCED versija un kādi nacionālie noteikumi ir izmantoti.

Nacionālā apmācības līmeņu klasifikācija (1969)

Šī klasifikācija, kas izveidota, atsaucoties uz 1967. gada klasifikāciju, attiecas uz prasmju līmeni (atbildība darbā).

V līmenis

Darbinieki, kuru darbam parasti ir nepieciešama apmācība, kas līdzvērtīga brevet d'études professionnelles (BEP) vai certificat d'aptitude professionnelle (CAP), un līdzvērtīgi - certificat de formation professionnelle des adultes (CFPA).

Šis līmenis atbilst pilnīgai kvalifikācijai konkrētas darbības veikšanai ar spēju izmantot ar to saistītos instrumentus un metodes. Šī darbība galvenokārt ietver darba izpildi, ko var veikt patstāvīgi ar to saistītās tehnikas robežās.

IV līmenis

Personāls, kas strādā vadošā amatā vai ir augsti kvalificēts darbinieks un var apliecināt izglītības līmeni, kas līdzvērtīgs profesionālajai kvalifikācijai (brevet professionel (BP), tehniskam diplomam (brevet de technicien (BT), profesionālajai bakalaura grādam (Baccalauréat professionel) vai tehnoloģiskajai bakalaura grādam (Baccalauréat technologique).

Lai iegūtu IV līmeņa grādu, ir nepieciešamas plašākas teorētiskās zināšanas nekā iepriekšējā līmenī. Šī darbība ietver galvenokārt tehnisku darbu, ko var veikt patstāvīgi un/vai kas ir saistīts ar vadītāju apmācību (kontroli).

III līmenis

Darbinieki, kuru darbam parasti nepieciešams diploms par augstāko tehnoloģiju (Diplôme universitaire de tehnoloģijas (DUT) vai Brevet de technician supérieur (BTS), vai bakalaura augstākās izglītības diploms. III līmeņa grāds atbilst zināšanu un prasmju līmenim, lai gan trūkst zināšanu par attiecīgo jomu zinātnisko pamatu. Nepieciešamās spējas un zināšanas nodrošina spēju patstāvīgi vai patstāvīgi veikt projektēšanas un/vai instruktāžas un/vai vadības pienākumus.

II līmenis

Darbinieki, kas strādā vidējā līmeņa vadošā amatā, kuram parasti nepieciešama bakalaura grāda līmeņa vai pirmā kursa maģistra līmeņa izglītība.

Šajā līmenī darba līguma vai neatkarīga darba praktizēšana nozīmē darba zinātnisko pamatu pārzināšanu, kas parasti nodrošina autonomiju šīs darbības veikšanā.

I līmenis

Darbinieki, kas strādā vidējā līmeņa vadītāju amatā, kurā parasti nepieciešama augstākā izglītība nekā pirmā kursa maģistra grāds.

Papildus labām zināšanām par darba zinātnisko pamatu I līmenim ir nepieciešamas zināšanas par procesu izstrādi un pētniecību.





Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3