2015. gadā islāma ekstrēmisti Bangladešā nogalināja četrus blogerus un izdevēju. Žurnālistu aizsardzības komitejas ziņojumā teikts, ka Bangladeša ir ceturtā valsts, kurā žurnālisti iet bojā visvairāk. Šie uzbrukumi bija daļa no plašākas vardarbības pret sekulāra domāšanas autoriem, cilvēktiesību aizstāvjiem un reliģiskām minoritātēm.

Kontexts un mērķi

Kampaņa pret blogeriem un neatkarīgajiem žurnālistiem sakņojās ideoloģiskā konfliktā starp sekulāriem, liberāli noskaņotiem autoriem un radikāli reliģiskām grupām, kas centās izslēgt kritiku un grūti interpretējamu saturu. 2013. gadā vietējais Al-Qaeda grupējums Ansarullah Bengālijas komanda bija izveidojis sarakstu ar 84 cilvēku vārdiem, kurus tā vēlējās apklusināt. Līdz 2015. gadam 8 no viņiem bija miruši: Avajit Roy, Rajeeb Haider, Jafar Munshi, Mamun Hossain, Jagatjyoti Talukder, Arif Hossain Dwip, Ziauddin Zakaria Babu un Wasikur Rahman.

Konkrēti uzbrukumi un upuri

Daži no slepkavībām bija īpaši skaidri motivētas ar apsūdzībām par it kā "reliģijas zaimošanu" vai par atteikšanos ievērot islāmisku praksi. Džafars Munši ( জাফর মুন্সি ) un Andžali Devi ( অঞ্জলী দেবীর ) tika nogalināti ar tādām apsūdzībām, piemēram, par atteikšanos studentiem uzspiest hidžābu. Daži no nogalinātajiem bija arī Šahbaga kustības atbalstītāji (শাহবাগ আন্দোলন ), kas nosaukta Šahbaga (শাহবাগ) rajona vārdā: Ashraful Alam (আশরাফুল আলম ), Arif Raihan Deep (আরিফ রায়হান দীপ ), Nurul Islam Faruki (নুরুল ইসলাম ফারুকী), Jagat Jyoti Talukder (জগৎজ্যোতি তালুকদার ) un Jakaria Babu (জাকারিয়া বাবু ).

Metodes un sekas

Uzbrukumi bieži bija vardarbīgi un brutāli, tostarp brutālas uzbrukumu metodes publiskās vietās. Šī cilvēku nogalināšana radīja bailes starp žurnālistiem, blogeriem un tiešsaistes komentētājiem, daudzi no kuriem sāka paust pašcenzūru vai meklēt patvērumu ārvalstīs. Vērtējumu ziņojumi un cilvēktiesību organizācijas kritizēja vietējo varasiestāžu reakciju un pasivitāti, norādot uz nepietiekamu aizsardzību un lēnu izmeklēšanu.

Atbildība, izmeklēšana un tiesvedība

Valsts drošības iestādes veica izmeklēšanas, un dažos gadījumos tika arestēti aizdomās turamie un uzsākta tiesvedība. Tomēr starptautiskās organizācijas un mediju brīvības aizstāvji ilgi brīdināja, ka notiekošajai vardarbībai pret vārda brīvību nepieciešama ātrāka un efektīvāka reakcija, kā arī skaidra cīņa pret ekstrēmismu un tā ideoloģisko izplatīšanu.

Starptautiskā reakcija un nozīme

  • Starptautiskas organizācijas – cilvēktiesību grupas, žurnālistu aizstāvji un valstu diplomātiskie pārstāvji nosodīja slepkavības un aicināja uz stingrām izmeklēšanām un upuru aizsardzību.
  • Mediju brīvība – incidenti uzsvēra draudus preses brīvībai un interneta brīvībai Bangladešā, kā arī nepieciešamību nodrošināt drošību tiem, kas kritizē valdību, reliģiju vai konservatīvas prakses.
  • Sociālās sekas – daudzi rakstnieki, blogeri un intelektuāļi izvēlējās pašcenzūru, aizbraukt vai slēpt savu identitāti, lai izvairītos no uzbrukumiem.

Pieminot upurus un turpmākā nozīme

Šīs slepkavības atstāja dziļas rētas valsts sabiedrībā un plašāku reģionu diskusijā par reliģisko ekstrēmismu, vārda brīvību un mediju drošību. Upuru atcerēšana un pastāvīga starptautiskā spiediena uzturēšana palīdz saglabāt uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt taisnīgumu, aizsargāt kritisko diskursu un novērst turpmākus uzbrukumus.

Kā turpmāk rīkoties

  • Stiprināt drošības pasākumus un ātri reaģēt uz draudiem pret cilvēkiem, kas nodarbojas ar vārda brīvību.
  • Uzlabot valsts izmeklēšanas kapacitāti un tiesu sistēmas neatkarību, lai nodrošinātu efektīvu sodīšanu pārkāpējiem.
  • Veicināt sabiedrisko diskusiju par reliģijas un izteiksmes brīvību, vienlaikus aizsargājot minoritātes un neaizsargātas grupas.