Nukleuss (smadzenes)
Kodols anatomijā ir smadzeņu struktūra (daudzskaitlī = kodoli). Tas ir kompakts neironu kopums. Tā ir viena no divām izplatītākajām nervu šūnu organizācijas formām, otra ir slāņveida struktūras, piemēram, smadzeņu garoza vai smadzenīšu garoza. Tāda paša veida struktūru perifēriskajā nervu sistēmā sauc par gangliju. Dažos tradicionālajos smadzeņu kodolu nosaukumos arī tiek lietots šis vārds.
Anatomiskajos griezumos kodols redzams kā pelēkās vielas apgabals, ko bieži ierobežo baltā viela. Mugurkaulnieku smadzenēs ir simtiem kodolu, kas atšķiras pēc formas un lieluma. Kodola iekšējā struktūra var būt sarežģīta, un tajā var būt vairāku veidu neironi, kas sakārtoti grupās (apakškodolos) vai slāņos.
Saistītās lapas
- Suprahiasmatiskais kodols
- Bazālie gangliji
- Ganglijs
Jautājumi un atbildes
J: Kas anatomijā ir kodols?
A: Kodols anatomijā ir smadzeņu struktūra, kas ir kompakts neironu kopums, no kuriem katrs veic noteiktu smadzeņu uzdevumu.
J: Kādi ir divi izplatītākie nervu šūnu organizācijas veidi?
A: Divas izplatītākās nervu šūnu organizācijas formas ir kodoli un slāņainas struktūras, piemēram, smadzeņu garoza vai smadzenīšu garoza.
J: Kas ir ganglijs?
A: Ganglijs ir tāda pati šūnu kopa perifēriskajā nervu sistēmā kā kodols galvas smadzenēs.
J: Kā kodols parasti izskatās anatomiskajos griezumos?
A: Anatomiskajos griezumos kodols parasti ir redzams kā pelēkās vielas apgabals, ko bieži norobežo baltā viela.
J: Cik daudz kodolu ir mugurkaulnieku smadzenēs?
A: Mugurkaulnieku smadzenēs ir simtiem kodolu, kas atšķiras pēc formas un lieluma.
J: Vai kodolam var būt sarežģīta iekšējā struktūra?
A: Jā, kodolam var būt sarežģīta iekšējā struktūra ar vairāku veidu neironiem, kas izvietoti grupās (apakškodolos) vai slāņos.
J: Kā smadzenes sadarbojas, lai radītu mūsu domas un darbības?
A: Smadzenēs ir daudzas daļas, kas darbojas kopā tā, ka mēs nemanām, kā tas tiek darīts, radot "pasaules ainu", ko mēs uztveram gandrīz nedomājot.
