Perifērā nervu sistēma (PNS) — funkcijas, struktūra un loma
Uzzini visu par perifēro nervu sistēmu (PNS): funkcijas, struktūru, somatisko un autonomo lomu, aizsardzību un riskiem veselībai.
Perifēriskā nervu sistēma jeb PNS ir daļa no nervu sistēmas. Tā sastāv no nerviem un ganglijiem, kas atrodas ārpus centrālās nervu sistēmas (galvas un muguras smadzenēm). PNS galvenā funkcija ir savienot centrālo nervu sistēmu (CNS) ar locekļiem un orgāniem.
PNS nav aizsargāta ar kauliem kā centrālā nervu sistēma. Tāpēc tā ir pakļauta toksīnu un mehānisku bojājumu iedarbībai. Perifēro nervu sistēmu iedala somatiskajā nervu sistēmā (SNS) un autonomajā nervu sistēmā (ANS). Bet zarnu nervu sistēmu (ENS) var uzskatīt par trešo atsevišķu atzaru, nevis par daļu no autonomās nervu sistēmas.
Struktūra un galvenās sastāvdaļas
- Nervi: PNS nervi veidojas no daudziem nerva šķiedru (neironu aksonu) saišķiem, kas iesaiņoti trīs saistaudu slāņos — endoneirijs, perineirijs un epineirijs. Nervi var būt jutīgi (sensonīvie), motoriski vai jaukti (abi tipa).
- Gangliji: Gangliji ir nervu šūnu ķermeņu (neironu soma) kopas ārpus CNS. Piemēram, mugurkaula (spinal) gangliji satur jutīgo neironu šūnu ķermeņus.
- Neironu atzari: Galvenās PNS vienības ir galvas (kraniālie) nervi un muguras (spinālie) nervi. Muguras nervi veido sakarus un savienojumus — plexus, piemēram, plecu (brahiālais) un jostas (lumbālais) pinums.
- Myelīns PNS: Perifērajos nervos mielīna šķiedras veido Švāna šūnas (Schwann cells), kas atšķiras no CNS mielīna veidojošajām oligodendrocītu šūnām. Švāna šūnas veicina nervu impulsu ātrumu un palīdz atjaunot bojātas šķiedras.
Funkcijas
- Sajūtu pārvade: Afērentās (jutīgās) šķiedras pārraida informāciju no ādas, muskuļiem, locītavām un iekšējiem orgāniem uz CNS — temperatūru, sāpju, spiediena un propriocepciju (ķermeņa pozīcijas sajūtu).
- Motoriskā vadība: Eferentās (motoriskās) šķiedras pārraida komandas no CNS uz skeleta muskuļiem (ar SNS) un uz gludajiem muskuļiem, sirds muskuli un dziedzeriem (ar ANS).
- Autonomā regulācija: ANS sadalās simpātiskajā un parasimpātiskajā daļā, kas kopā regulē asinsspiedienu, sirds ritmu, gremošanu, svīšanu un citas nepārtrauktas funkcijas. Zarnu nervu sistēma (ENS) kontrolē zarnu motilitāti un vietējās refleksa ķēdes.
Atjaunošanās un aizsardzība
Atšķirībā no CNS, PNS nerviem ir salīdzinoši labāka spēja atjaunoties pēc bojājuma, jo Švāna šūnas veicina aksona reģenerāciju. Tomēr pilnīga atjaunošanās ir atkarīga no bojājuma smaguma, nobrukuma vietas un laika līdz ārstēšanai. Arī PNS saistaudi (epineirijs, perineirijs) nodrošina mehānisku atbalstu, bet nervi joprojām ir ievainojami, jo nav kaulu aizsardzības.
Klīniskā nozīme — biežākie bojājumi un slimības
- Perifēras neiropātijas: Iekļauj diabētiskas neiropātijas, toksiskas neiropātijas un iedzimtas polineiropātijas. Simptomi var būt dedzinoša sāpe, nejutīgums, vājums un koordinācijas traucējumi.
- Entrapment sindromi: Piemēram, karpālā kanāla sindroms, kur nervs tiek mehāniski saspiedts.
- Akūtas imūnmediētas slimības: Guillain–Barré sindroms ir piemērs, kad imūnsistēma uzbrūk perifērajiem nerviem, izraisot ātru vājumu un paralīzi.
- Muguras sakņu bojājumi un radikulopātija: Izpaužas kā sāpes vai nejutīgums noteiktā dermatomā, ko var radīt starpskriemeļu diska trūce vai cits spiediens uz sakni.
Diagnostika un ārstēšana
- Izmeklējumi: Nervu vadītspējas testi (ENG/EMG), ultrasonogrāfija, neiroloģiskā izmeklēšana, asins analīzes un retos gadījumos nerva biopsija palīdz noteikt bojājuma tipu un lokalizāciju.
- Ārstēšana: Atkarīga no cēloņa — medikamentu (sāpju mazināšanai, pretiekaisuma, imūnsupresijas), fizioterapijas, ortozes vai operāciju (piem., kompresijas atbrīvošanai). Diabēta un citu slimību kontrole palīdz mazināt turpmāku nervu bojājumu.
Profilakse un dzīvesveida ieteikumi
- Kontrolēt hroniskas slimības (piem., cukura diabētu), ievērot veselīgu svaru un kustību režīmu un izvairīties no ilgstoša mehāniska spiediena uz nerviem.
- Izvairīties no toksīniem un pārmērīgas alkohola lietošanas, kas var bojāt perifēros nervus.
- Savlaicīga medicīniska palīdzība pie pirmām nejutības vai vājuma pazīmēm var uzlabot prognozi.
Perifērā nervu sistēma ir būtiska ķermeņa saziņai ar vidi un iekšējiem orgāniem. Zināšanas par tās uzbūvi, funkcijām un iespējamiem bojājumiem palīdz saprast simptomus un izvēlēties piemērotu ārstēšanu vai preventīvus pasākumus.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir perifēriskā nervu sistēma?
A: Perifērisko nervu sistēmu jeb PNS veido nervi un gangliji, kas atrodas ārpus centrālās nervu sistēmas (galvas un muguras smadzenēm).
J: Kāda ir PNS galvenā funkcija?
A: PNS galvenā funkcija ir savienot centrālo nervu sistēmu (CNS) ar locekļiem un orgāniem.
J: Ar ko PNS atšķiras no CNS?
A: PNS nav aizsargāta ar kauliem kā centrālā nervu sistēma, un tā ir pakļauta toksīnu un mehānisku bojājumu iedarbībai.
J: Kā PNS ir sadalīta?
A: Perifērisko nervu sistēmu iedala somatiskajā nervu sistēmā (SNS) un autonomajā nervu sistēmā (ANS).
J: Vai zarnu nervu sistēma (ENS) ir daļa no autonomās nervu sistēmas?
A: Nē, zarnu nervu sistēmu (ENS) var uzskatīt par atsevišķu trešo atzaru, nevis par daļu no autonomās nervu sistēmas.
J: Par ko ir atbildīga somatiskā nervu sistēma?
A: Somatiskā nervu sistēma (SNS) ir atbildīga par brīvprātīgām kustībām un sensorās informācijas iegūšanu.
J: Par ko atbild autonomā nervu sistēma?
A: Autonomā nervu sistēma (ANS) ir atbildīga par ķermeņa nevadāmo funkciju, piemēram, sirdsdarbības un gremošanas, regulēšanu.
Meklēt