Pithovirus
Pithovirus ir milzu vīrusu ģints, kas inficē amebas. Tas ir dubultas virknes DNS vīruss un pieder pie lielo DNS vīrusu klades. Pirmo reizi tas tika aprakstīts 2014. gadā pēc tam, kad 30 000 gadu vecā ledus kodolā, kas iegūts no mūžīgā sasaluma Sibīrijā, Krievijā, tika atrasts dzīvotspējīgs eksemplārs.
Tā izmērs ir par 50 % lielāks nekā iepriekšējiem lielākajiem zināmajiem vīrusiem, bet Pandoravīrusam ir lielākais vīrusa genoms, kas satur 1,9 līdz 2,5 megabazes DNS. Pithovirusam ir bieza, ovāla sieniņa ar atveri vienā galā. Iekšēji tā struktūra atgādina bišu sētu.
Tās genoms
Pithovirus genomā ir 467 dažādi gēni, kas ir vairāk nekā tipiskam vīrusam, bet daudz mazāk nekā Pandoravirus. Tā genoms ir daudz mazāk blīvi izvietots nekā jebkura cita zināma vīrusa genoms. Divas trešdaļas tā olbaltumvielu atšķiras no citu vīrusu olbaltumvielām. Neraugoties uz fizisko līdzību ar Pandoravīrusu, Pithovirus genoma secība liecina, ka tas ir tikai nedaudz radniecīgs šim vīrusam. Tas vairāk līdzinās dažu citu vīrusu ģimeņu pārstāvjiem. Visās šajās ģimenēs ir lieli ikozaedriskie vīrusi ar DNS genomiem. Pithovirus genomā ir 36 % GC satura, kas ir līdzīgs Megaviridae ģints genomiem, pretstatā pandoravīriem, kuru GC saturs pārsniedz 61 %.
Replikācija
Pithovirus genoms ir viena apļveida, divviru DNS (dsDNS) hromosoma ar aptuveni 610 000 bāzu pāru (bp). Tās DNS veido 467 dažādus proteīnus. Genoms kodē visas olbaltumvielas, kas vajadzīgas mRNS ražošanai; šīs olbaltumvielas ir attīrītos virionos.
Pithovīruss visu savu replikācijas ciklu veic saimnieka citoplazmā, nevis, kā tas ir tipiskāk, pārņemot saimnieka kodolu.
Atklājums
Pithovirus sibericum tika atklāts 30 000 gadu vecā Sibīrijas mūžīgā sasaluma paraugā. Vīruss tika atklāts 30 m (98 pēdas) zem vēlīnā pleistocēna nogulumu virsmas. Tas tika atrasts, kad 2000. gadā savāktie upes krasta paraugi tika pakļauti amebām. Amēbas sāka iet bojā, un tika konstatēts, ka tajās ir milzu vīrusi. Autori stāsta, ka ideja izpētīt mūžīgā sasaluma paraugus, meklējot jaunus vīrusus, viņiem radās pēc tam, kad viņi izlasīja par eksperimentu, kurā pirms diviem gadiem tika atdzīvināta līdzīga veca sēkla.
Lai gan vīruss ir nekaitīgs cilvēkiem, tā dzīvotspēja pēc tūkstošgadu sasalšanas radīja bažas, ka globālās klimata pārmaiņas un tundras urbšanas darbi var izraisīt potenciāli bīstamu vīrusu atklāšanu. Citi zinātnieki noliedz, ka tas rada reālus draudus.
