Obazoa — eukariotu klods: Breviatea, Apusomonadida un Opisthokonta
Obazoa — klods, kas apvieno Breviatea, Apusomonadida un Opisthokonta; RNS filoģenēze sniedz ierobežotus pierādījumus, liekot meklēt senā priekšteča pēdas.
Obazoa ir klods (augu vai dzīvnieku grupa, kam ir kopīgs priekštečs). Obazoa sastāv no Breviatea, Apusomonadida un Opisthokonta. Tajā neietilpst Amoebozoa, jo tas ir cits klods. Opisthokontu, breviātu un apusomonāžu savstarpējās saites nav labi zināmas (uz 2018. gadu). Zinātnieki uzskata, ka breviatea ir visviendabīgākā no šīm trim grupām. RNS filoģenēzes (evolūcijas pavedieni) nesniedz daudz pierādījumu tam, ka Obazoa ir klods. Tas joprojām varētu nozīmēt, ka Obazoa ir no ļoti sena priekšteča, un nav palicis daudz pavedienu (vecuma dēļ).
Sastāvs un īss raksturojums
Obazoa apvieno trīs galvenās grupas:
- Breviatea — mazas, galvenokārt brīvi dzīvojošas amoeboīdas protistu grupas, piemēram, Breviata anathema. Tās bieži dzīvo anaerobos vai zemākos skābekļa apstākļos un var saturēt modificētas mitochondriju atvasinātas organellas.
- Apusomonadida — kustīgi vienšūņi ar spēcīgu sporu vai rīku sistēmu, kas pārvietojas ar slīdošu motilitāti; tipisks pārstāvis ir Apusomonas. Tie ir svarīgi, lai saprastu pāreju starp amēboīdiem un flagelātiem.
- Opisthokonta — liels un labi pazīstams klads, kam pieder dzīvnieki (Animalia), sēnes (Fungi) un daži protistu atzari. Viens no raksturīgajiem pazīmēm ir vienmērīgs vai dominējošs pakaļējais flagells daudzos kustīgos stadijos.
Filogenētiskās attiecības un pierādījumi
Obazoa tiek iedalīta Amorphea (iepriekš reizēm saukta par unikontiem) ietvaros kopā ar Amoebozoa. Lai gan daudzi filogenomikas pētījumi kopš 2010. gadiem sniedz atbalstu Obazoa kā monofīliskai grupai, iekšējās attiecības starp Breviatea, Apusomonadida un Opisthokonta reizēm atšķiras atkarībā no izmantotajiem datiem un analīzes metodēm. īsā RNS (ribosomālās RNS) analīze reti nodrošina pietiekamu izšķirtspēju, bet plašāka ģenomu vai daudzu gēnu (filogenomikas) analīze dod spēcīgākus rezultātus.
Bioloģiskā nozīme un pētījumu virzieni
- Evolūcijas izpēte: Obazoa pētniecība ir svarīga, lai saprastu, kā radās dzīvnieki un sēnes, kā arī kādas bija šo līniju kopējās īpašības pirms sadalīšanās.
- Funkcionālas un morfoloģiskas iezīmes: pētījumi meklē kopīgas šūnu bioloģijas iezīmes (piem., flagella, šūnu signalizācija, enerģētiskie mehānismi), kas var būt mantojums no kopīga priekšteča.
- Metodoloģiskās problēmas: dziļi evolūcijas atzari bieži cieš no nepietiekama paraugu daudzuma (īpaši Breviatea), no garu filiāžu problēmām un no ilgstošiem evolūcijas periodiem, kas samazina filogenētiskos signālus.
Nākotnes perspektīvas
Gaidāmie vērienīgāki datu kopumi — pilni genomi, metagenomika un vienšūnu transkriptomika — palīdzēs skaidrot Obazoa iekšējās filiācijas un to vietu plašākā eukariotu koku. Papildu morfoloģiskie un funkcionālie pētījumi, kombinēti ar plašāka spektra molekulāriem datiem, potenciāli atrisinās šobrīd pretrunīgās filiācijas un precizēs mūsu izpratni par eukariotu agrīnajām evolūcijas pakāpēm.
Meklēt