Amoebozoa — amebām līdzīgo protistu klads: definīcija un piemēri
Amoebozoa — definīcija un piemēri: amebām līdzīgie protisti (Amoeba, Entamoeba, Dictyostelium), biotopi, pseidopodijas, gļotsēnītes un patogēni — pārskats un nozīme.
Amoebozoa ir amebām līdzīgo protozoju eikarijotu dzimtas eikarijotu dzimta. Šīs grupas organismi parasti pārvietojas, izmantojot iekšējo citoplazmas plūsmu un raksturīgās pirkstiņiem līdzīgās pseidopodijas. Amoebozoa iekļauj gan vienšūnas amebas, gan sarežģītākas šķiedrainas vai daudzšūnu formas.
Izplatība un skaits
Tās ir liela grupa — zinātniskajā literatūrā aprakstītas aptuveni 2400 ameboīdu protistu sugas. Lielākā daļa sugu dzīvo augsnē, saldūdenī un citos ūdens biotopos, dažas sastopamas arī jūras vidē vai kā simbionti citos organismos.
Uzbūve un kustība
Amoebozoa parasti ir vienšūnas ar salīdzinoši vienkāršu iekšējo organizāciju. Uzbūves un motilitātes raksturojumi:
- Pseidopodijas — elastīgas citoplazmas izaugas, kas ļauj pārvietoties un norīt barību.
- Citoplazmas plūsma — galvenais pārvietošanās mehānisms;
- Daudzām sugām nav banguļu, un tās neveido regulāras uz mikrotubuliem balstītas struktūras, izņemot mitozes laikā. Tomēr dažām archamoebae ir bārkstiņas, un daudzas gļotu sēnes veido divšūņainas gametas.
Uzturs un dzīves cikls
Uztura iegūšana galvenokārt notiek ar fagocitozes starpniecību — šūna apkļauj barības daļiņas un ieslēdz tās vakuolās, kur tās tiek sagremotas. Ilgstoša badā daudz sugu veido cistas, kas palīdz izdzīvot nepietiekamu barības daudzumu un vieglāk izplatīties ar gaisu vai ūdens straumēm. Gļotsēnēs šīs struktūras bieži sauc par sporām, kuras veidojas uz augļķermeņiem jeb sporangijām.
Reprodukcija un ģenētika
Reprodukcijas veidi variē: daudzas formas vairojas mitotiski, bet dažām sugas ir novērota arī seksuāla apmaiņa un mejoze. Daudzas gļotu sēnes demonstrē sarežģītus daudzšūnu vai daudzkodolu attīstības ciklus, kuros veidojas augļķermeņi ar sporām.
Taksonomija un evolūcija
Sekvencesanalīze liecina, ka Amoebozoa ir monofilisks klods. Lielākā daļa filoloģenētisko koku to identificē kā Opisthokonta māsas grupu — Opisthokonta ietver gan sēnes, gan dzīvniekus, kā arī aptuveni 300 vienšūnu protistu sugas. Amoebozoa un Opisthokonta dažkārt tiek grupēti kopā augsta līmeņa taksonā, ko dažādi dēvē par Unikonta, Amorphea vai Opimoda.
Galvenās grupas un piemēri
Amoebozoa ietver vairākas labi pazīstamas grupas un ģintis. Starp pazīstamākajiem pārstāvjiem ir:
- Chaos — lielas, viegli redzamas amebas;
- Entamoeba — dažas sugas ir cilvēka patogēni (piemēram, Entamoeba histolytica);
- Pelomyxa — lieli, daudzšūnu vai daudzkodolu organizmi;
- Amoeba — klasiskā amēba ģints, bieži minēta mācību literatūrā;
- Gļotsēnītes (miketozoīdi) — daudzkodolainas vai daudzšūnu formas, kas veido redzamus augļķermeņus.
Ekoloģiskā nozīme un ietekme uz cilvēku
Amoebozoa ir svarīgi ekosistēmu komponenti — tie palīdz noārdīt organisko vielu, kontrolē baktēriju populācijas un piedalās barības vielu pārstrādē augsnēs un ūdeņos. Dažas sugas ir simbionti vai pat patogēni cilvēkiem un dzīvniekiem, tāpēc šīs grupas pētījumi ir nozīmīgi medicīnai un veterinārijai.
Pētniecības nozīme
Daudzi Amoebozoa pārstāvji kalpo kā modeļorganismi. Īpaši izceļas modeļorganisms Dictyostelium discoideum, kuru plaši izmanto, lai pētītu šūnu komunikāciju, diferenciāciju, kustību un signālsintēzi. Gļotsēnītes sniedz ieskatu daudzšūnu attīstības un kolektīvās uzvedības mehānismos.
Kopsavilkums
Amoebozoa ir daudzveidīgs un evolūcijas ziņā nozīmīgs eikarijotu klads, kam raksturīgas amebām līdzīgas kustības un fagocitoze kā galvenais uztura iegūšanas veids. Tie ietekmē ekosistēmas funkcijas, dažas sugas ir nozīmīgas cilvēku veselībai, un vairākas no tām ir svarīgi modeļorganismi bioloģijas pētījumos.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir amebozoa?
A: Amoebozoa ir amebām līdzīgu protozoju eikarijotu dzimta. Tas ir māsas kārta sēnēm un dzīvniekiem, un tajā ir aptuveni 2400 aprakstītu ameboīdu protu sugu.
J: Kā amebozoa pārvietojas?
A: Lielākā daļa amebozoa pārvietojas, izmantojot iekšējās citoplazmas plūsmu, un to raksturīgās pazīmes ir pirkstuveida pseidopodijas.
J: Kādai klasifikācijas shēmai pieder Amoebozoa?
A.: Lielākajā daļā klasifikācijas shēmu Amoebozoa ir ierindoti vai nu Protista, vai Protozoa valstībā. Starptautiskās pretstologu biedrības klasifikācijā tā ir iekļauta Eukaryota "virsgrupā" bez ranga.
J: Kādi ir daži šajā grupā sastopamie organismi?
A: Šajā grupā sastopamie organismi ir, piemēram, Chaos, Entamoeba, Pelomyxa un pati Amoeba ģints. Lielākā daļa no tiem ir vienšūnas, un tos var atrast augsnē un ūdens biotopos. Dažas no tām ir citu organismu simbionti, tostarp vairāki patogēni. Šajā grupā ietilpst arī micetozoāni - gļotu pelējumi, kurus parasti var ieraudzīt ar neapbruņotu aci, jo tie ir daudzšūnu vai daudzšūnu formas, kas ražo sporas.
J: Kā šie organismi barojas?
A: Šie organismi barojas ar fagocitozes palīdzību, kad šūnas ieskauj barības daļiņas, ieslēdzot tās vakuolās, kur tās tiek sagremotas un absorbētas. Kad barības sāk trūkt, daudzas sugas veido cistas, kuras ar gaisu var pārnest uz citām vietām; gļotsēnēs šīs struktūras sauc par sporām, un tās veidojas uz stublāja, ko sauc par augļķermeņiem vai sporangijām.
J: Vai kādam dzimtas pārstāvim ir bārkstiņas?
A: Lielākajai daļai pārstāvju nav banguļu, bet dažām arhamoebām ir bangelītes, savukārt daudzas gļotādas veido divbumbuļu gametas; viens no piemēriem ir Dictyostelium discoideum, kas ir paraugorganisms šīs grupas tālākai izpētei.
Meklēt