Amoebozoa ir amebām līdzīgo protozoju eikarijotu dzimtas eikarijotu dzimta. Šīs grupas organismi parasti pārvietojas, izmantojot iekšējo citoplazmas plūsmu un raksturīgās pirkstiņiem līdzīgās pseidopodijas. Amoebozoa iekļauj gan vienšūnas amebas, gan sarežģītākas šķiedrainas vai daudzšūnu formas.

Izplatība un skaits

Tās ir liela grupa — zinātniskajā literatūrā aprakstītas aptuveni 2400 ameboīdu protistu sugas. Lielākā daļa sugu dzīvo augsnē, saldūdenī un citos ūdens biotopos, dažas sastopamas arī jūras vidē vai kā simbionti citos organismos.

Uzbūve un kustība

Amoebozoa parasti ir vienšūnas ar salīdzinoši vienkāršu iekšējo organizāciju. Uzbūves un motilitātes raksturojumi:

  • Pseidopodijas — elastīgas citoplazmas izaugas, kas ļauj pārvietoties un norīt barību.
  • Citoplazmas plūsma — galvenais pārvietošanās mehānisms;
  • Daudzām sugām nav banguļu, un tās neveido regulāras uz mikrotubuliem balstītas struktūras, izņemot mitozes laikā. Tomēr dažām archamoebae ir bārkstiņas, un daudzas gļotu sēnes veido divšūņainas gametas.

Uzturs un dzīves cikls

Uztura iegūšana galvenokārt notiek ar fagocitozes starpniecību — šūna apkļauj barības daļiņas un ieslēdz tās vakuolās, kur tās tiek sagremotas. Ilgstoša badā daudz sugu veido cistas, kas palīdz izdzīvot nepietiekamu barības daudzumu un vieglāk izplatīties ar gaisu vai ūdens straumēm. Gļotsēnēs šīs struktūras bieži sauc par sporām, kuras veidojas uz augļķermeņiem jeb sporangijām.

Reprodukcija un ģenētika

Reprodukcijas veidi variē: daudzas formas vairojas mitotiski, bet dažām sugas ir novērota arī seksuāla apmaiņa un mejoze. Daudzas gļotu sēnes demonstrē sarežģītus daudzšūnu vai daudzkodolu attīstības ciklus, kuros veidojas augļķermeņi ar sporām.

Taksonomija un evolūcija

Sekvencesanalīze liecina, ka Amoebozoa ir monofilisks klods. Lielākā daļa filoloģenētisko koku to identificē kā Opisthokonta māsas grupu — Opisthokonta ietver gan sēnes, gan dzīvniekus, kā arī aptuveni 300 vienšūnu protistu sugas. Amoebozoa un Opisthokonta dažkārt tiek grupēti kopā augsta līmeņa taksonā, ko dažādi dēvē par Unikonta, Amorphea vai Opimoda.

Galvenās grupas un piemēri

Amoebozoa ietver vairākas labi pazīstamas grupas un ģintis. Starp pazīstamākajiem pārstāvjiem ir:

  • Chaos — lielas, viegli redzamas amebas;
  • Entamoeba — dažas sugas ir cilvēka patogēni (piemēram, Entamoeba histolytica);
  • Pelomyxa — lieli, daudzšūnu vai daudzkodolu organizmi;
  • Amoeba — klasiskā amēba ģints, bieži minēta mācību literatūrā;
  • Gļotsēnītes (miketozoīdi) — daudzkodolainas vai daudzšūnu formas, kas veido redzamus augļķermeņus.

Ekoloģiskā nozīme un ietekme uz cilvēku

Amoebozoa ir svarīgi ekosistēmu komponenti — tie palīdz noārdīt organisko vielu, kontrolē baktēriju populācijas un piedalās barības vielu pārstrādē augsnēs un ūdeņos. Dažas sugas ir simbionti vai pat patogēni cilvēkiem un dzīvniekiem, tāpēc šīs grupas pētījumi ir nozīmīgi medicīnai un veterinārijai.

Pētniecības nozīme

Daudzi Amoebozoa pārstāvji kalpo kā modeļorganismi. Īpaši izceļas modeļorganisms Dictyostelium discoideum, kuru plaši izmanto, lai pētītu šūnu komunikāciju, diferenciāciju, kustību un signālsintēzi. Gļotsēnītes sniedz ieskatu daudzšūnu attīstības un kolektīvās uzvedības mehānismos.

Kopsavilkums

Amoebozoa ir daudzveidīgs un evolūcijas ziņā nozīmīgs eikarijotu klads, kam raksturīgas amebām līdzīgas kustības un fagocitoze kā galvenais uztura iegūšanas veids. Tie ietekmē ekosistēmas funkcijas, dažas sugas ir nozīmīgas cilvēku veselībai, un vairākas no tām ir svarīgi modeļorganismi bioloģijas pētījumos.