Amoebozoa
Amoebozoa ir amebām līdzīgo protozoju eikarijotu dzimtas eikarijotu dzimta. Lielākā daļa pārvietojas, izmantojot iekšējo citoplazmas plūsmu. Tām raksturīgas pirkstiņiem līdzīgas pseidopodijas.
Tās ir liela grupa, kurā ir aprakstītas aptuveni 2400 ameboīdu protistu sugas. Lielākajā daļā klasifikācijas shēmu Amoebozoa ir ierindoti vai nu Protista, vai Protozoa valstībā. Starptautiskās pretstologu biedrības klasifikācijā tā tiek turēta kā neiekārtota "virsgrupa" Eukaryota.
Sekvencesanalīze liecina, ka Amoebozoa ir monofilisks klods. Lielākā daļa filoloģenētisko koku to identificē kā Opisthokonta māsas grupu. Tas ir vēl viens liels klods, kurā ietilpst gan sēnes, gan dzīvnieki, kā arī aptuveni 300 vienšūnu protistu sugas. Amoebozoa un Opisthokonta dažkārt tiek grupēti kopā augsta līmeņa taksonā, ko dažādi dēvē par Unikonta, Amorphea vai Opimoda.
Amoebozoa ietver daudzus no pazīstamākajiem ameboīdu organismiem, piemēram, Chaos, Entamoeba, Pelomyxa un pašu Amoeba ģinti.
Lielākā daļa no tām ir vienšūnas, un tās bieži sastopamas augsnē un ūdens biotopos. Dažas no tām ir citu organismu simbionti, tostarp vairāki patogēni. Amoebozoa ir arī miketozoīdie gļotsēnīši - daudzkodolu vai daudzšūnu formas, kas ražo sporas un parasti ir redzamas ar neapbruņotu aci.
Uzturs parasti notiek ar fagocitozes palīdzību. Šūna ieskauj barības daļiņas, ieslēdzot tās vakuolās, kur tās tiek sagremotas un absorbētas. Ja barības trūkst, lielākā daļa sugu veido cistas, kuras ar gaisu var pārnest uz citām vietām. Gļotsēnēs šīs struktūras sauc par sporām, un tās veidojas uz stublājiņiem, ko sauc par augļķermeņiem jeb sporangijām.
Lielākajai daļai Amoebozoa trūkst banguļu, un kopumā tās neveido uz mikrotubuliem balstītas struktūras, izņemot mitozes laikā. Tomēr dažām archamoebae ir bārkstiņas, un daudzas gļotu sēnes veido divšūņainas gametas.
Raksturīga forma ir modeļorganisms Dictyostelium discoideum.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir amebozoa?
A: Amoebozoa ir amebām līdzīgu protozoju eikarijotu dzimta. Tas ir māsas kārta sēnēm un dzīvniekiem, un tajā ir aptuveni 2400 aprakstītu ameboīdu protu sugu.
J: Kā amebozoa pārvietojas?
A: Lielākā daļa amebozoa pārvietojas, izmantojot iekšējās citoplazmas plūsmu, un to raksturīgās pazīmes ir pirkstuveida pseidopodijas.
J: Kādai klasifikācijas shēmai pieder Amoebozoa?
A.: Lielākajā daļā klasifikācijas shēmu Amoebozoa ir ierindoti vai nu Protista, vai Protozoa valstībā. Starptautiskās pretstologu biedrības klasifikācijā tā ir iekļauta Eukaryota "virsgrupā" bez ranga.
J: Kādi ir daži šajā grupā sastopamie organismi?
A: Šajā grupā sastopamie organismi ir, piemēram, Chaos, Entamoeba, Pelomyxa un pati Amoeba ģints. Lielākā daļa no tiem ir vienšūnas, un tos var atrast augsnē un ūdens biotopos. Dažas no tām ir citu organismu simbionti, tostarp vairāki patogēni. Šajā grupā ietilpst arī micetozoāni - gļotu pelējumi, kurus parasti var ieraudzīt ar neapbruņotu aci, jo tie ir daudzšūnu vai daudzšūnu formas, kas ražo sporas.
J: Kā šie organismi barojas?
A: Šie organismi barojas ar fagocitozes palīdzību, kad šūnas ieskauj barības daļiņas, ieslēdzot tās vakuolās, kur tās tiek sagremotas un absorbētas. Kad barības sāk trūkt, daudzas sugas veido cistas, kuras ar gaisu var pārnest uz citām vietām; gļotsēnēs šīs struktūras sauc par sporām, un tās veidojas uz stublāja, ko sauc par augļķermeņiem vai sporangijām.
J: Vai kādam dzimtas pārstāvim ir bārkstiņas?
A: Lielākajai daļai pārstāvju nav banguļu, bet dažām arhamoebām ir bangelītes, savukārt daudzas gļotādas veido divbumbuļu gametas; viens no piemēriem ir Dictyostelium discoideum, kas ir paraugorganisms šīs grupas tālākai izpētei.
