Slīps burtu veids — definīcija un atšķirība no kursīva
Uzzini, kas ir slīps burtu veids, kā tas atšķiras no kursīva un kad to izvēlēties dizainā — skaidra definīcija, piemēri un praktiski padomi.
Slīps burtu veids (angliski “oblique”) ir burtu veids, kurā esošie glifi tiek slīpoti uz labo pusi bez būtiskas to formas pārveides. Tas kalpo līdzīgi kā slīpraksts — piemēram, uzsvaram, kontrastam vai citām tipogrāfiskām vajadzībām — taču ievērojami atšķiras tehniskā izpildē un vizuālajā raksturā.
Kas to nosaka un kā tas izskatās
Slīps burtu veids parasti izmanto tos pašus glifu formas kā romiešu burts, tikai tās tiek vienmērīgi slīpinātas. Rezultātā saglabājas pamatformas un proporcijas, bet visas līnijas ir leņķī, kas rada “slīpa” iespaidu. Tas nav roku raksta imitācija — veids bieži izskatās stingrāks un “mehāniskāks” nekā īsts kursīvs.
Atšķirība no kursīva (italics)
- Forma: kursīvs parasti ietver pārveidotus glifus — citādas burtu konstrukcijas (piem., viena stāva “a”, citāds “f” vai “g”) un kaligrāfiskas atsauces. Slīps veids gluži vienkārši slīpina esošo roboto vai romiešu dizainu.
- Organiskums: burtu dizaineri kursīvu sauc par organiskāku un bieži arī kaligrāfisku, kamēr slīps veids tiek uztverts kā tehniskāks un mazāk izteiksmīgs. Tas ir iemesls, kāpēc daži dizaineri dod priekšroku kursīvam noteiktos noformējumos.
- Funkcija: kursīvs bieži tiek lietots, lai simulētu roku rakstu vai piešķirtu teksta fragmentam dinamiku; slīps veids visbiežāk kalpo vienkāršam uzsvaram, saglabājot tipogrāfisko konsekvenci.
Kur un kad lietot slīpo burtu veidu
Daudzos bezserifu burtu veidos slīprakstu vietā biežāk izmanto slīpi rakstus, jo dažām bezserifu ģimenēm nav speciāli izstrādāta kursīva. Tas īpaši attiecas uz groteskas rakstiem, piemēram, Helvetica, kuru dizaina vienkāršība tiek saglabāta arī slīpā versijā.
Tehniskie un tipogrāfiskie aspekti
- Ražošana: slīpais variants bieži tiek radīts, vienkārši slīpinot (skew) jau esošos glifus programmatūrā. Kursīvs prasa atsevišķu dizainu ar pielāgotām formām.
- Digitālā lietošana: tīmeklī un tipogrāfiskajās sistēmās font-style parametrs var būt italic vai oblique. Ja kursīvs nav pieejams, daži renderētāji automātiski ģenerē oblique versiju.
- Lasāmība: jo īpaši mazos punktos vai blīvā ķermeņa tekstā, slīpais veids var būt vieglāk nolasāms nekā ļoti kaligrāfisks kursīvs, taču tas arī mazāk izceļas estētiski.
Kad priekšroka slīpajam veidam ir pamatota
Slīps burtu veids ir labs risinājums, ja nepieciešams saglabāt tipogrāfisku konsekvenci, bet nav pieejams kvalitatīvs kursīvs. To bieži izvēlas korporatīvā dizaina elementiem, tehniskās publikācijās un tīmekļa dizainā, kur svarīga skaidrība un vienotība. Tomēr, ja mērķis ir izteikt māksliniecisku, roku rakstam līdzīgu noskaņu, labāk izvēlēties īstu slīprakstu vai speciāli izstrādātu kursīvu.
Kopsavilkums
Īsumā: slīps burtu veids ir burtu veids ar mehānisku slīpinājumu, kas saglabā romiešu burts formas; slīpraksts (kursīvs) savukārt ir raksturojams ar pārveidotiem, bieži kaligrāfiskiem glifiem. Dizaineru viedokļi par abu lietojumu atšķiras — viens nav labāks par otru visos kontekstos; izvēle jāveic atkarībā no lasāmības, estētikas un pieejamajiem fontu variantiem.
Meklēt