Novērojamais Visums
Lielā sprādziena kosmoloģijā novērojamais Visums teorētiski ir tas, ko var redzēt no Zemes. Tā ir gaisma vai citi signāli, kas kopš kosmoloģiskās izplešanās sākuma ir paspējuši sasniegt Zemi. Novērojamais Visums ir sfērisks apjoms (bumba), kura centrā ir novērotājs, neatkarīgi no Visuma formas kopumā. Katrai vietai Visumā ir savs novērojamais Visums, kas var pārklāties vai nepārklāties ar to, kura centrā ir Zeme.
Vārds "novērojams" nav atkarīgs no tā, vai modernās tehnoloģijas patiešām ļauj noteikt starojumu no objekta šajā reģionā. Tas vienkārši nozīmē, ka principā ir iespējams, ka gaisma vai citi signāli no objekta var sasniegt novērotāju uz Zemes. Praksē mēs daudz ko nevaram saskatīt. Mēs varam redzēt gaismu tikai tik senā pagātnē, kad daļiņas pirmo reizi spēja izstarot fotonus, kurus citas daļiņas ātri neabsorbēja atpakaļ. Pirms tam Visumu piepildīja plazma, kas fotoniem bija necaurredzama.
Dažkārt astrofiziķi izšķir redzamo Visumu, kas ietver tikai signālus, kas emitēti kopš rekombinācijas, un novērojamo Visumu, kas ietver signālus kopš kosmoloģiskās izplešanās sākuma (tas ir, inflācijas laikmeta beigām mūsdienu kosmoloģijā). Redzamā Visuma rādiuss ir aptuveni 14,0 miljardi parseku (aptuveni 45,7 miljardi gaismas gadu), savukārt komovācijas attālums līdz novērojamā Visuma malai ir aptuveni 14,3 miljardi parseku (aptuveni 46,6 miljardi gaismas gadu), kas ir par aptuveni 2 % lielāks.
Visuma vecums 2013. gadā tiek lēsts 13,798 ± 0,037 miljardi gadu. Visuma izplešanās dēļ cilvēki novēro objektus, kas sākotnēji bija daudz tuvāk, bet tagad atrodas ievērojami tālāk (kā noteikts kosmoloģiskā pareizā attāluma izteiksmē, kas ir vienāds ar komovācijas attālumu pašreizējā laikā) nekā statiskais 13,8 miljardu gaismas gadu attālums. Novērojamā Visuma diametrs tiek lēsts aptuveni 28 miljardi parseku (93 miljardi gaismas gadu), kas nozīmē, ka novērojamā Visuma robeža atrodas aptuveni 46-47 miljardu gaismas gadu attālumā.
Hubble Ultra Deep Field novērojamā Visuma apgabala attēls (līdzvērtīgs debess apgabala izmērs norādīts apakšējā kreisajā stūrī). Katrs punkts ir galaktika, kas sastāv no miljardiem zvaigžņu. Gaisma no mazākajām galaktikām ar vislielāko sarkano novirzi radās pirms gandrīz 14 miljardiem gadu.
93 miljardus gaismas gadu jeb 28 miljardus parseku lielā trīsdimensiju novērojamā Visuma vizualizācija. Mērogs ir tāds, ka sīkie graudiņi attēlo daudzu superkopu kopas. Jaunavas superkopa - Piena Ceļa mājvieta - ir atzīmēta centrā, bet ir pārāk maza, lai to varētu saskatīt attēlā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Lielā sprādziena kosmoloģija?
A: Lielā sprādziena kosmoloģija ir zinātniska teorija, kas izskaidro, kā sākās un laika gaitā attīstījās Visums. Tā apgalvo, ka Visums pirms aptuveni 13,8 miljardiem gadu sākās no ārkārtīgi karsta un blīva stāvokļa, ko dēvē par "Lielo sprādzienu".
J: Kas ir novērojamais Visums?
A: Novērojamais Visums ir tas, ko teorētiski var redzēt no Zemes. Tas ietver gaismu vai citus signālus, kas kopš kosmoloģiskās izplešanās sākuma ir paspējuši sasniegt Zemi. Katrai vietai Visumā ir savs novērojamais Visums, kas var pārklāties vai nepārklāties ar Visumu, kura centrā ir Zeme.
Jautājums: Cik tālu atpakaļ mēs varam redzēt gaismu?
Atbilde: Mēs varam redzēt gaismu tikai tik senā pagātnē, kad daļiņas pirmo reizi spēja izstarot fotonus, kurus citas daļiņas neabsorbēja tik ātri. Pirms tam Visumu piepildīja plazma, kas bija necaurredzama fotoniem.
J: Kāda ir atšķirība starp redzamo un novērojamo visumu?
A: Redzamais Visums ietver tikai signālus, kas izstaroti kopš rekombinācijas, bet novērojamais Visums ietver signālus kopš kosmoloģiskās izplešanās sākuma (inflācijas laikmeta beigām).
J: Cik liels ir redzamā Visuma rādiuss?
A: Redzamā Visuma rādiuss ir aptuveni 14 miljardi parseku (45,7 miljardi gaismas gadu).
J: Cik vecs ir aptuvenais Visuma vecums?
A: Visuma vecums 2013. gadā tiek lēsts 13,798 ± 0,037 miljardu gadu vecumā.
J: Cik tālu ir novērojamā Visuma robeža? A:Novērojamā Visuma robeža ir aptuveni 46-47 miljardu gaismas gadu attālumā.
