Oriona miglāja
Oriona miglāja jeb Messier 42, M42 vai NGC 1976 ir difūza miglāja. Tā ir viena no spožākajām miglām, un nakts debesīs tā ir redzama ar neapbruņotu aci. M42 atrodas 1344 ± 20 gaismas gadu attālumā. Tas ir Zemei vistuvāk esošais masveida zvaigžņu veidošanās reģions.
Tas atrodas uz dienvidiem no Oriona jostas Oriona zvaigznājā.
Oriona miglāja ir tikai daļa no vēl lielākas zvaigžņu veidošanās zonas, kas pazīstama kā Oriona komplekss.
Oriona miglāja
Oriona zvaigznājs ar Oriona miglāju (apakšējā vidū)
Zvaigžņu bērnudārzs
Miglāja ir milzīga zvaigžņu audzētava. Tajā veidojas 700 zvaigžņu. Tās centrā ir ļoti jauna atvērta zvaigžņu kopa, kas pazīstama kā Trapece, jo tās galvenās zvaigznes veido zīmējumu.
Nesenie novērojumi, kas veikti ar Hubeļa kosmisko teleskopu, liecina, ka Oriona miglumā atrodas protoplanētu diski. Tas ir nozīmīgs atklājums. Tos saīsināti sauc par proplydiem. To miglumā ir vairāk nekā 150. Tiek uzskatīts, ka tās ir sistēmas planētu sistēmu veidošanās agrīnā stadijā. To skaits tiek izmantots kā pierādījums tam, ka zvaigžņu sistēmu veidošanās Visumā ir diezgan izplatīta parādība.
Zvaigznes veidojas, kad ūdeņraža un citu gāzu kupenas H II apgabalā saraujas savas gravitācijas ietekmē. Gāzei sabrūkot, centrālais kupols kļūst spēcīgāks, un gāze, pārvēršot gravitācijas potenciālo enerģiju siltumenerģijā, sakarst līdz ārkārtējai temperatūrai. Ja temperatūra kļūst pietiekami augsta, sākas kodolsintēze un veidojas protozvaigzne. Protozvaigzne "piedzimst", kad tā sāk izstarot pietiekami daudz enerģijas, lai līdzsvarotu savu gravitāciju un apturētu gravitācijas sabrukumu.
Skats uz vairākiem "proplydiem" Oriona miglājā, ko veicis "Hubble" kosmiskais teleskops
