Australopithecus anamensis — definīcija: hominīdu suga no Turkanas

Australopithecus anamensis — senākā hominīdu suga no Turkanas: 4 milj. gadu fosilijas, nozīmīgi Kanapoi un Allia Bay atklājumi un paleoantropoloģijas ieskats.

Australopithecus anamensis ir australopiteku suga. Pirmais fosilizētais sugas īpatnis, lai gan tolaik par tādu netika atzīts, bija viens rokas kauls, ko 1965. gadā Hārvarda Universitātes pētnieku komanda atrada pliocēna slāņos Kanapoi reģionā Turkana ezera austrumu daļā. Tolaik šo īpatni provizoriski pieskaitīja australopitekam, un tā vecums bija aptuveni četri miljoni gadu. Līdz 1987. gadam, kad kanādiešu arheologs Allans Mortons (Allan Morton) no Hārvarda Universitātes Koobi Fora Field School atklāja parauga fragmentus, kas bija uzietas no daļēji erodētās nogāzes uz austrumiem no Allia Bay, netālu no Turkana ezera Kenijā, tika atklāts maz papildu informācijas.

Sešus gadus vēlāk Londonā dzimusī Kenijas paleoantropoloģe Meiva Leikija un arheologs Alans Vokers (Alan Walker) veica izrakumus Allijas līča vietā un atklāja vēl vairākus hominīda fragmentus, tostarp vienu veselu apakšžokļa kaulu, kas ļoti atgādina parastās šimpanzes (Pan troglodytes) kaulu, bet tā zobi ir daudz līdzīgāki cilvēka zobiem. 1995. gadā Meiva Leikija un viņas līdzstrādnieki, ņemot vērā atšķirības starp Australopithecus afarensis un jaunajiem atradumiem, piešķīra tos jaunai sugai - A. anamensis, atvasinot tās nosaukumu no turkanas vārda anam, kas nozīmē "ezers".

Vecums un datēšana

Australopithecus anamensis tiek datēts aptuveni 4,2–3,9 miljonu gadu intervālā. Datēšana balstās uz vulkānisko pelnu slāņu (tuffu) analīzi un stratigrāfijas salīdzināšanu, izmantojot radiometriskās metodes (piemēram, K–Ar vai Ar–Ar), kā arī lauku stratigrāfiskos datus. Atradnes Kanapoi un Allia Bay reģionā ļāva precīzāk noteikt laika rāmjus un sasaisti ar citiem pliocēna slāņiem uz austrumāfrikas reģiona.

Anatomija un dzīvesveids

• Zobi un žoklis: A. anamensis saglabā vairākas "pirmatnējas" iezīmes — salīdzinoši lielākas priekšzobi un suņa tipa zobi salīdzinājumā ar vēlākām hominīdu sugām, taču molāri un zobu emalja rāda virzienu uz cilvēka tipa zobiem. Apakšžokļa forma reizē atgādina gan šimpanzi, gan agrīnos hominīdus.
• Kustību aparāts: atrastie kāju (īpaši stilba kaula) fragmenti liecina, ka A. anamensis bijis divkājainis — tā stājas sniegta atbalsta pazīmes — taču rokās un plecu zonā saglabātas pazīmes, kas liek domāt par spēju kāpt kokos vai uzturēties arboreālajā vidē. Tas norāda uz mozaīkveida adaptāciju: kombināciju starp zemu galvaskausu/dentālu novirzi un saglabātu koku izmantošanu.
• Vide: fosiliju liecības un iežu raksturojums liecina, ka A. anamensis dzīvojis mitrākās pieezera un upju līnijas (lacustrine/riverine) teritorijās, kur dominēja atsevišķi koku stādījumi un nedaudz atvērtas zemes — vide, kas nodrošināja gan augus, gan dažus dzīvniekus uzturam un pārvietošanās iespējām.

Atrastie materiāli un to nozīme

Galvenie A. anamensis atradumi nāk no Kanapoi (Kanapoi reģions pie Turkana ezera) un Allia Bay/Koobi Fora apkārtnes. Fosilijas ietver apakšžokļus, zobus, kāju un roku kaulu fragmentus, kas ļāvuši rekonstruēt sugas morfoloģiju un dzīves veidu.

Nozīme: Australopithecus anamensis tiek uzskatīts par vienu no agrīnākajām labi dokumentētajām australopiteku sugām un iespējamu pēcnācēju asiņu posmu, no kura attīstījies Australopithecus afarensis. Tas sniedz svarīgu pierādījumu par to, ka divkājainība varēja attīstīties pirms dažām cita veida morfoloģiskām pārmaiņām (piem., zobu samazināšanās), tas arī liecina par pakāpenisku "mozaīkveida" evolūciju hominīdu līnijā.

Diskusijas un atklāšanas tuvākā nākotnē

Līdzīgi kā citām agrīnām hominīdu sugām, arī par A. anamensis pastāv diskusijas: vai tā tiešām ir tiešs A. afarensis priekštecis vai gan abas sugas pārklājās laika gaitā un pārstāvēja atsevišķas līnijas. Turklāt jaunu atradumu un precīzākas datēšanas dēļ zinātniskā izpratne tiek pastāvīgi koriģēta.

Pētniecība turpinās — ik gadu notiek jauni izrakumi un analīzes, kas palīdz labāk izprast šo agrīno hominīdu anatomiju, ekoloģiju un lomu cilvēces evolūcijā. Daudzas fosilijas ir saglabātas muzejos un zinātniskajos krājumos, kur tās pieejamas turpmākiem pētījumiem un salīdzināšanai ar citām šī laika sugām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Australopithecus anamensis?

J: Kad tika atklāts pirmais fosilizētais šīs sugas īpatnis?

J: Kas atrada papildu hominīda fragmentus Allia līcī, netālu no Turkanas ezera Kenijā?

J: Ko atklāja Meiva Leikijs un Alans Vokers, veicot izrakumus Allia Bay vietā?

J: Kurā gadā šīs fosilijas tika attiecinātas uz A. anamensis?

J: No kurienes cēlies A. anamensis nosaukums?

Meklēt pēc burta