Prince Josias of Coburg
Saksijas-Zālfeldes hercogs Frederiks Jozijs (1737. gada 26. decembris - 1815. gada 26. februāris) bija slavens Habsburgu imperatoru ģenerālis.
Viņš dzimis Šloērenburgā (Schloß Ehrenburg), Koburgā, un bija jaunākais dēls Sakses-Koburgas-Zālfeldes hercogam Franciskam Jozijam un Švarcburgas-Rudolštates princesei Annai Sofijai.
1759. gadā Josiass pievienojās Hābsburgu militārajiem spēkiem kā pulkvedis. Pēc piedalīšanās Septiņgadu karā viņš 1773. gadā ieguva feldmaršala leitnanta pakāpi. 1788. gada Krievijas-Turcijas-Austrijas karā viņš komandēja armijas korpusu Freiherra fon Laudona vadībā, okupēja Moldāviju, ieņēma Hotiņu Besarābijā un piedalījās Aleksandra Suvorova panākumos Fočšānu kaujā (1789. gada 1. augustā). Pēc tam, kad viņš bija pilnībā sakāvis galveno osmaņu armiju lielā vezīra Koca Jusufa pasas vadībā kaujā pie Rymnikas, viņš ieņēma lielāko daļu Valahijas, tostarp Bukaresti, un pēc prinča Nikolaja Mavrogena bēgšanas iedzīvotāji viņu sagaidīja atzinīgi. Drīz pēc tam viņš kļuva par feldgenerāli.
Moldāvijas okupācijas laikā Josiass iepazinās ar parastu cilvēku Terēzi Štrofeku. 1789. gada 24. septembrī Romānas pilsētā viņai piedzima dēls. Dēlu nosauca par Frīdrihu. Josiass apprecējās ar Terēzi pēc atgriešanās Koburgā, 24. decembrī. Tad viņš paziņoja, ka ir Frederika tēvs. Austrijas imperators 1808. gada 25. augustā piešķīra Frederikam ordeni. 1853. gada 17. februārī Saksijas-Koburgas-Gotas hercogs Ernsts II viņu izveidoja par Freiherr von Rohmann, nosaucot pēc viņa dzimšanas vietas. Taču Frederiks, tā kā bija dzimis pirms vecāku laulības, nepiedzīvoja Saksijas-Koburgas-Zālfeldes hercogisti.
1793. un 1794. gadā Josiass komandēja armiju Austrijas Nīderlandē Flandrijas kampaņas laikā. Pateicoties uzvarām Francijas revolūcijas karos (1793. gada Neervindenas kaujā un 1794. gada Aldenhovenas kaujā), viņš atguva reģionu Austrijas kontrolē. Iebraucot Francijā, viņš ieņēma Kondē, Valansjēnu, Kesnoī un Landrēciju. Tomēr sliktas izvietojuma dēļ viņš piedzīvoja virkni nelielu neveiksmju. Šo slikto izvietojumu izraisīja sabiedroto spēku un to spēku nesaskaņotība. Pēc tam viņa armija cieta izšķirošu sakāvi Fleurus kaujā (26. jūnijā).
Pēc šiem zaudējumiem Josiass pameta Nīderlandi. Habsburgu diplomāti jau bija nolēmuši atteikties no šī reģiona. Neapmierināts gan ar to, gan ar barona Tuguta politiku, Josiass atkāpās no feldmaršala
amata. Šo amatu pārņēma grāfs Klerfajts. Pēc tam Josiass devās uz Koburgu, kur vēlāk nomira.
Koburgas karaspēka sagaidīšana Bukarestē
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Saksijas-Koburgas-Zālfeldes princis Frederiks Jozijs?
A: Saksijas-Koburgas-Zālfeldes princis Frederiks Jozijs (vācu: Friedrich Josias von Sachsen-Coburg-Saalfeld) bija slavens Habsburgu imperatoru ģenerālis. Viņš dzimis Šloß Ehrenburgā, Koburgā, un bija Sakses-Koburgas-Šālfeldes hercoga Franciska Josiasa un Švarcburgas-Rudolštates princeses Annas Sofijas jaunākais dēls.
J: Kādu dienesta pakāpi viņš ieguva Hābsburgu armijā?
A: Līdz 1773. gadam viņš bija ieguvis Hābsburgu armijas feldmaršala leitnanta pakāpi.
J: Kā radās viņa dēls Frīdrihs?
A: Moldāvijas okupācijas laikā, kad viņa armijas korpuss Freiherra fon Laudona vadībā okupēja Moldāviju, Jozijs iepazinās ar Terēzi Štrofecku, parastu cilvēku. Viņa 1789. gada 24. septembrī dzemdēja dēlu vārdā Frederiks. Pēc atgriešanās Koburgā tā paša gada 24. decembrī Josiass apprecēja Terēzi un atzina sevi par Frederika tēvu.
Vai Austrijas imperators piešķīra Frederikam nobilizāciju?
A: Jā; 1808. gada 25. augustā Austrijas imperators piešķīra Frederikam nobilizāciju.
J: Kādās kaujās princis Frederiks cīnījās savas karjeras laikā?
A: Habsburgu ģenerāļa karjeras laikā princis Frederiks cīnījās vairākās kaujās, tostarp Septiņgadu karā, Krievijas un Turcijas Austrijas karā, Fokšānu kaujā, Rīmnikas kaujā, Flandrijas kampaņā, Nērvindenas kaujā, Aldenhovenas kaujā un, visbeidzot, Flerūras kaujā.
Vai viņš guva panākumus visās šajās kaujās?
A: Nē - lai gan viņam izdevās daudzas kaujas, piemēram, ieņemt Hotiņu Besarābijā un dalīties ar Aleksandra Suvorova panākumiem pie Fočšāniem (1789. gada 1. augusts), okupēt Moldāviju un pie Rimnieka (1788. gadā) sakaut lielkņazu Koču Jusufu pašu, atgriezt Austrijas kontrolē reģionus pēc uzvarām pār Franciju Revolucionāro karu laikā (Nervindena un Aldenhovena); viņš cieta zaudējumus sliktas novietojuma dēļ, kas izraisīja sabiedroto spēku sašķeltību pie Fleurus (26. jūnijs).
J: Kur mira princis Frīdrihs? A: Pēc zaudējumiem, ko cieta sliktas pozicionēšanas dēļ kaujā pie Fleurus, princis Fredriks atkāpās no feldmaršala amata, pēc tam atgriezās Koburgā, kur vēlāk nomira.
