Frederiks Jozijs: Saksijas‑Koburgas‑Zālfeldes hercogs un Habsburgu feldmaršals
Frederiks Jozijs — Saksijas‑Koburgas‑Zālfeldes hercogs un Habsburgu feldmaršals, kurš vadīja nozīmīgas uzvaras Moldāvijā, pie Rymnikas un Francijas revolūcijas karos.
Saksijas-Zālfeldes hercogs Frederiks Jozijs (1737. gada 26. decembris – 1815. gada 26. februāris) bija ievērojams Habsburgu impērijas ģenerālis, kurš pazīstams gan ar savu dienestu Austrumu Balkānos, gan ar vadību 1790. gadu konfliktos Rietumeiropā.
Izcelsme un agrīnā karjera
Viņš dzimis Šloērenburgā (Schloß Ehrenburg), Koburgā, un bija jaunākais dēls Sakses-Koburgas-Zālfeldes hercogam Franciskam Jozijam un Švarcburgas‑Rudolštates princesei Annai Sofijai. 1759. gadā Frederiks Jozijs pievienojās Hābsburgu militārajiem spēkiem ar pulkveža (kolonela) pakāpi un piedalījās Septiņgadu karā, kas deva viņam praktisku kaujas pieredzi un karjeras izaugsmi. 1773. gadā viņš tika paaugstināts līdz feldmaršala leitnanta pakāpei.
Kampaņas Balkānos un pretosmaņu cīņas
1788. gada Krievijas–Turcijas–Austrijas konfliktā Frederiks Jozijs komandēja armijas korpusu zem Freiherra fon Laudona virsvadības. Šajā kampaņā viņa vienības okupēja Moldāviju, viņš ieņēma Hotiņu Besarābijā un darbojās kopā ar citām alianšu komandām. Viņš piedalījās Aleksandra Suvorova panākumos Fočšānu kaujā (1789. gada 1. augustā) un vēlāk — kaujā pie Rymnikas, kur Habsburgu un krievu spēki izcīnīja būtisku uzvaru pār osmaņu armiju, ko vadīja lielā vezīra Koca Jusufa pasa. Pēc šo kampaņu gaitā iegūtajām uzvarām Habsburgu spēki ieņēma lielu daļu Valahijas, tostarp Bukaresti, un pēc prinča Nikolaja Mavrogena bēgšanas vietējie iedzīvotāji nāca pretim Habsburgu garnizoniem ar atzinību. Par izciliem panākumiem lauka operācijās viņš saņēma augstāku ģenerāļa pakāpi.
Personīgā dzīve
Moldāvijas okupācijas laikā Frederiks Jozijs iepazinās ar parastu sievieti Terēzi Štrofeku (Therese Stroffeck). 1789. gada 24. septembrī Romānas pilsētā viņiem piedzima dēls, kuram deva vārdu Frīdrihs. Pēc atgriešanās Koburgā Frederiks apprecēja Terēzi 24. decembrī un oficiāli paziņoja par dēla izcelsmi. Austrijas imperators 1808. gada 25. augustā piešķīra Frīdriham īpašu ordeņa godu. Vēlāk, 1853. gada 17. februārī, Saksijas‑Koburgas‑Gotas hercogs Ernsts II izveidoja Frīdrihu par Freiherr von Rohmann — nosaucot viņu pēc dzimšanas vietas — taču tā kā Frīdrihs bija dzimis pirms vecāku laulības, viņam nebija tiesību mantot hercoga titulu un viņš nepiedzīvoja Saksijas‑Koburgas‑Zālfeldes hercogisti.
Flandrijas kampaņa un 1794. gada neveiksmes
1793. un 1794. gadā Frederiks Jozijs vadīja Austrijas armijas operācijas Nīderlandē Flandrijas kampaņas laikā. Sākotnēji, pateicoties uzvarām, tostarp Francijas revolūcijas karu laikā (piemēram, 1793. gada Neervindenas kaujā un 1794. gada Aldenhovenas kaujā), viņam izdevās īslaicīgi atgūt kara darbības reģionu Austrijas kontrolē. Viņa spēki iekļuva arī Francijas teritorijā un ieņēma tādus nocietinājumus kā Kondē, Valansjēna, Kesnoī un Landrēcija.
Tomēr šajā posmā sāka izpausties problēma ar spēku izvietojumu un sabiedroto komandieru sadarbības trūkumu. Šādas nesaskaņas un nevienmērīga aizsardzība noveda pie virknes neveiksmju un kulminēja ar izšķirošu sakāvi pie Fleurus (26. jūnijā), kad francūži izmantoja dzelzs un artilērijas priekšrocības un organizētību. Pēc šo zaudējumu sērijas Frederiks Jozijs pameta Nīderlandi — tajā brīdī Habsburgu diplomāti jau bija nolēmuši atteikties no tālākas militāras klātbūtnes reģionā.
Atsvešināšanās no varas un pēdējie gadi
Neapmierināts gan ar diplomatiskajām politikas nostādnēm, gan ar ārlietu ministra Johana Amadeja barona Thugut (barona Tuguta) kursu, Frederiks Jozijs atkāpās no sava feldmaršala amata. Amata pienākumus tālāk pārņēma grāfs Klerfajts (Graf Clerfayt), kamēr Jozijs atkāpās no aktīvas politiskas un augstākās militāras vadības. Viņš aizbrauca uz Koburgu, kur pavadīja savus pēdējos dzīves gadus un 1815. gada 26. februārī arī nomira.
Mantojums
Frederiks Jozijs tiek atcerēts kā pieredzējis Habsburgu ģenerālis, kurš spēlēja nozīmīgu lomu gan Balkānu kampaņās pret Osmaņu impēriju, gan vēlākajos konflikos Rietumeiropā. Viņa karjera raksturojas ar ievērojamām uzvarām, taču arī ar politisku un militāru sarežģījumu ietekmētu iznākumu Flandrijā. Personīgajā dzīvē viņa saistība ar Terēzi Štrofeku un kopdzīves rezultātā dzimušais dēls Frīdrihs ir daļa no viņa atstātā personīgā mantojuma.
Koburgas karaspēka sagaidīšana Bukarestē
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Saksijas-Koburgas-Zālfeldes princis Frederiks Jozijs?
A: Saksijas-Koburgas-Zālfeldes princis Frederiks Jozijs (vācu: Friedrich Josias von Sachsen-Coburg-Saalfeld) bija slavens Habsburgu imperatoru ģenerālis. Viņš dzimis Šloß Ehrenburgā, Koburgā, un bija Sakses-Koburgas-Šālfeldes hercoga Franciska Josiasa un Švarcburgas-Rudolštates princeses Annas Sofijas jaunākais dēls.
J: Kādu dienesta pakāpi viņš ieguva Hābsburgu armijā?
A: Līdz 1773. gadam viņš bija ieguvis Hābsburgu armijas feldmaršala leitnanta pakāpi.
J: Kā radās viņa dēls Frīdrihs?
A: Moldāvijas okupācijas laikā, kad viņa armijas korpuss Freiherra fon Laudona vadībā okupēja Moldāviju, Jozijs iepazinās ar Terēzi Štrofecku, parastu cilvēku. Viņa 1789. gada 24. septembrī dzemdēja dēlu vārdā Frederiks. Pēc atgriešanās Koburgā tā paša gada 24. decembrī Josiass apprecēja Terēzi un atzina sevi par Frederika tēvu.
Vai Austrijas imperators piešķīra Frederikam nobilizāciju?
A: Jā; 1808. gada 25. augustā Austrijas imperators piešķīra Frederikam nobilizāciju.
J: Kādās kaujās princis Frederiks cīnījās savas karjeras laikā?
A: Habsburgu ģenerāļa karjeras laikā princis Frederiks cīnījās vairākās kaujās, tostarp Septiņgadu karā, Krievijas un Turcijas Austrijas karā, Fokšānu kaujā, Rīmnikas kaujā, Flandrijas kampaņā, Nērvindenas kaujā, Aldenhovenas kaujā un, visbeidzot, Flerūras kaujā.
Vai viņš guva panākumus visās šajās kaujās?
A: Nē - lai gan viņam izdevās daudzas kaujas, piemēram, ieņemt Hotiņu Besarābijā un dalīties ar Aleksandra Suvorova panākumiem pie Fočšāniem (1789. gada 1. augusts), okupēt Moldāviju un pie Rimnieka (1788. gadā) sakaut lielkņazu Koču Jusufu pašu, atgriezt Austrijas kontrolē reģionus pēc uzvarām pār Franciju Revolucionāro karu laikā (Nervindena un Aldenhovena); viņš cieta zaudējumus sliktas novietojuma dēļ, kas izraisīja sabiedroto spēku sašķeltību pie Fleurus (26. jūnijs).
J: Kur mira princis Frīdrihs? A: Pēc zaudējumiem, ko cieta sliktas pozicionēšanas dēļ kaujā pie Fleurus, princis Fredriks atkāpās no feldmaršala amata, pēc tam atgriezās Koburgā, kur vēlāk nomira.
Meklēt