Progresīvā partija (ASV, 1912) — Teodora Rūzvelta "Buļļu aļņu" partija

Progresīvā partija (1912) — Teodora Rūzvelta "Buļļu aļņu" kustība ASV: progresīvas reformas, populisms un vēsturiskā 1912. gada prezidenta sacensība.

Progresīvā partija bija trešā partija Amerikas Savienotajās Valstīs. To 1912. gadā izveidoja bijušais prezidents Teodors Rūzvelts pēc tam, kad viņš zaudēja Republikāņu partijas nomināciju prezidenta vēlēšanās pašreizējam prezidentam Viljamam Hovardam Taftam. Jaunā partija bija pazīstama ar progresīvām un populistiskām reformām. Tā piesaistīja arī slavenus valsts mēroga reformatorus. Pēc partijas sakāves 1912. gada prezidenta vēlēšanās tā strauji samazinājās vēlēšanās līdz 1918. gadam, līdz 1920. gadam izzuda. Progresīvo partiju bieži dēvēja par "buļļu aļņu partiju", jo Rūzvelts bieži teica, ka jūtas "stiprs kā buļļu aļnis".

Izcelsme un ideoloģija

Partijas izveidi izraisīja dziļas domstarpības starp Teodoru Rūzveltu un Republikāņu partijas vadību ap prezidentu Taftu. Rūzvelts pārstāvēja progresīvo virzienu, kas prasīja spēcīgāku valsts regulējumu pret milzīgajām korporācijām, sociālās aizsardzības paplašināšanu un plašākas demokrātiskas reformas. Viņa programmu bieži sauca par “New Nationalism” — tā pieprasīja federālu iejaukšanos, lai nodrošinātu sociālo taisnīgumu un ierobežotu monopolu varu.

Progresīvās partijas programmā parasti bija iekļautas sekojošas prasības:

• stingrāka korporāciju un trastu kontrole;
• darba tiesību stiprināšana, darba laika ierobežojumi un darba drošības noteikumi;
• sociālās apdrošināšanas un darba nespējas pabalstu ieviešana;
• tiešākas demokrātiskas procedūras — iniciatīva, referendums un atsaukšana;
• sieviešu vēlēšanu tiesību atbalsts un plašāka politiskā līdzdalība.

1912. gada prezidenta vēlēšanas

1912. gada vēlēšanās Teodors Rūzvelts kandidēja par Progresīvās partijas vadoni un viņa biedrs kā viceprezidenta kandidāts bija Hiram Johnson. Vēlēšanās notika trīsspēkā starp demokrātu Vudrovu Vilsonu, republikāni Viljamu Taftu un progresīvo Teodoru Rūzveltu. Rezultāti 1912. gadā bija sekojoši (aptuveni):

• Vudrovs Vilsons (Demokrāti) — apm. 41.8% no balsīm un 435 Elektoru kolēģijas balsis;
• Teodors Rūzvelts (Progresīvie/"Buļļu aļņi") — apm. 27.4% no balsīm un 88 elektoru balsis;
• Viljams Tafts (Republikāņi) — apm. 23.2% no balsīm un 8 elektoru balsis;
• Sociālistu kandidāts Jūgens Debss — apm. 6.0% no balsīm (bez elektoru balsīm).

Rūzvelts guva ievērojamu balsu daļu kā trešā kandidāts, taču repubikāņu balsojuma sašķelšanās nodrošināja Vilsonam uzvaru. Kampānā Rūzvelts pat tika sašauts, taču pēc brūces turpināja uzstāties, kas pastiprināja viņa tēlu kā nešķiramā līdera un iedvesmoja pievienoto iesaukumu "buļļu aļņu partija".

Dalībnieki un panākumi

Partija piesaistīja vairākus ievērojamus reformatorus, tostarp Hiram Johnson (Kalifornijas gubernators) un Gifford Pinchot. Progresīvā kustība guva panākumus arī štatu un vietējā līmenī — dažos štatos progresīvie kandidāti ieguva amatus un ieviesa reformas — taču partijai nebija pietiekamas organizatoriskās bāzes, lai ilgstoši konkurētu ar abām lielajām partijām nacionālā mērogā.

Pēctecība un ietekme

Pēc 1912. gada sakāves Progresīvā partija strauji zaudēja nozīmi. Daudzi tās biedri atgriezās vai pievienojās abām lielajām partijām — daži pie republikāņiem, citi pie demokrātiem. Līdz pat 1920. gadiem partija praktiski izzuda kā nozīmīgs politisks spēks.

Neskatoties uz īslaicīgo eksistenci, Progresīvā partija un vispārējā progresīvā kustība atstāja būtisku mantojumu ASV politikā. Daudzas viņu prasības un iniciatīvas (piemēram, tiešā senatoru vēlēšana — 17. grozījums, darba un sociālo reformu idejas, sieviešu vēlēšanu tiesību atbalsts) kļuva par daļu no nākamajām valsts politikas izmaiņām un likumdošanas praksēm. Progresīvā laikmeta idejas veicināja valsts iejaukšanos ekonomikā un plašāku sociālo reformu pieņemšanu nākamajos gados.

Nosaukuma izcelsme

Nosaukums "buļļu aļņu (Bull Moose) partija" radās no Rūzvelta paša izteikuma — viņš publiski teica, ka jūtas "stiprs kā buļļu aļnis" (angļu: "as strong as a bull moose") un atbalstītāji sāka partiju dēvēt par "Buļļu aļņu" partiju. Nosaukums kļuva par populāru simbolu, kas atspoguļoja Rūzvelta karismu un agresīvo, enerģisko stilu politiskajā kampaņā.

Meklēt pēc burta