Rikidozan ir plaši dēvēts par puroresu tēvu — cilvēku, kurš pēc Otrā pasaules kara izveidoja profesionālo cīkstēšanos Japānā par masveidīgu un populāru izklaides sporta veidu. Nepilnus desmit gadus pēc kara beigām viņš izveidoja Japānas pirmās profesionālās cīkstēšanās struktūras, regulāri piedalījās televīzijas pārraidēs un kļuva par tautas varoni, jo simbolizēja Japānas atveseļošanos un lepnumu. Viņa atpazīstamā «karatē cirtiena» (karate chop) izmantošana ringā un uzvaras pār amerikāņu pretiniekiem ieguva milzīgu skatītāju atbalstu sabiedrībā, kas vēl nesen bija kara pārņēmta.

Biogrāfija un identitāte

Tā kā pēc kara Japānā pastāvēja plaša diskriminācija pret korejiešu izcelsmes iedzīvotājiem, Rikidōzana izcelsme un personiskā identitāte ilgi tika slēpta un ikdienā tika uzturēta oficiāli vienkāršota versija. Oficiālā versija bija, ka viņš ir dzimis kā Mitsuhiro Momota Ohmura, Nagasaki prefektūrā; Momota bija viņa adoptētās ģimenes uzvārds. Tomēr laikā un pēc viņa nāves parādījās arī citi dokumenti un liecības, kas liecināja par viņa korejiešu saknēm — tas skaidro, kāpēc viņa patieso izcelsmi ilgstoši cenšās maskēt vai noklusēt.

Karjera un nozīmīgākie panākumi

Rikidōzan sportista un promotora karjerā spēlēja nozīmīgu lomu Japānas cīkstēšanās attīstībā. 1950. gados viņš nodibināja uzņēmumu, kas organizēja profesionālās cīņas, sāka regulāras televīzijas pārraides un popularizēja «japāniskā lepnuma» stāstus, cīnoties pret ārvalstu (sevišķi amerikāņu) zvaigznēm. Viņš trenēja un popularizēja jaunas zvaigznes, no kurām visspēcīgāk izcēlās Šohejs «Milzis» Baba (Giant Baba) un Antonio Inoki — abas leģendas, kas vēlāk izveidoja lielas organizācijas (attiecīgi All Japan Pro Wrestling un New Japan Pro-Wrestling).

Vēl daži no viņa skolniekiem un tuviniekiem kļuva par ievērojamām figūrām puroresu vēsturē, tostarp Kintaro Ōki (dzimis Kim Il), kurš kļuva par superzvaigzni arī Dienvidkorejā.

Televīzijas ietekme un nozīmīgas cīņas

Rikidōzana popularitāte tuvojās masu kultūras līmenim — viņa cīņas pulcēja milzīgu skatītāju skaitu un veicināja televīzijas aparatūras izplatību Japānā. Divas no viņa slavenākajām cīņām televīzijā bija:

  • 1957. gada 6. oktobra 60 minūšu ilgā neizšķirta cīņa ar Lou Thesz par NWA pasaules čempiona titulu smagsvariem — šai pārraidei tika piešķirts vērtējums 87,0;
  • 1963. gada 24. maija 60 minūšu ilgā neizšķirta cīņa ar The Destroyer — tai tika piešķirts vērtējums 67,0, kas tolaik bija ceturtais lielākais televīzijas skatījums Japānas vēsturē (1963. gadā, pateicoties Rikidōzana popularitātei, arvien vairāk mājsaimniecību bija ar televizoriem).

Nāve un pēctecība

1963. gadā Rikidōzan traģiski mira pēc uzbrukuma ārpus ringa; viņa priekšlaicīgā nāve bija milzīgs trieciens japāņu sabiedrībai un profesionālajai cīkstēšanai. Pēc viņa nāves daļa informācijas par viņa privāto dzīvi un izcelsmi tika precizēta, taču viņa ietekme uz sporta veidu jau bija nostiprināta.

Leģenda un mantojums

Rikidōzan mantojums dzīvo caur viņa audzēkņiem un formām, ko viņš iedibināja. Daudzas no mūsdienu japāņu cīkstēšanās tradīcijām — spēcīga ringa darbība, televīzijas orientācija, patriotiski stāsti un izteikta personību loma — ir tiešs viņa darba rezultāts. Viņa audzēkņi, īpaši Giant Baba un Antonio Inoki, vēlāk izveidoja lielas organizācijas, kas turpināja attīstīt puroresu gan Japānā, gan starptautiski.

Kopumā Rikidōzan tiek atzīts par vienu no visietekmīgākajām figūrām profesionālās cīkstēšanās vēsturē Japānā — cilvēku, kurš no jauna definēja žanru, radīja zvaigznes un palika tautas atmiņā kā simbols pēckara atjaunotajai pašapziņai.