Bahuni (khas brahmiņi) (nepāļu: बाहुन) ir cilvēku grupa, kas pieder pie khas grupas, indoāriešu etnolingvistiskās grupas, brahmiņu kastas. Parasti Parvate/Pahari (kalnu) brahminus sauc par bahuniem vai Khas bahuniem. Bahuni galvenokārt kalpoja kā priesteri, skolotāji un astrologi atbilstoši savai kastai. Bahuniem bija iespēja ieņemt valsts amatus, administrāciju un politiku.
Saskaņā ar Nepālas 1854. gada Muluki Ain (Tiesību kodeksu) bahun pieder pie svēto diegu nesējiem (Yagyopavit) un divreiz dzimušajiem (Dvija) hinduistiem.
Izcelsme un valodas piederība
Bahunu izcelsme saistīta ar Khas tautu, kas vēsturiski apdzīvoja Viduskalnu reģionu Nepālā. Ētniski un valodiski bahuni pieder pie indoāriešu grupas un runā nepāļu valodas dialektiem (Khas/Nepali). Tradicionāli tie tiek uzskatīti par brahmiņu atzara vietējā adaptācijā — vietējiem priesteriem un rituālo zināšanu turētājiem kalnu apvidos.
Loma sabiedrībā un rituāli
Bahuni loma tradicionāli bija reliģiska un izglītojoša: viņi veica upes un templu rituālus, vadīja dzīves pārejas ceremonijas (dzimšana, upanajana/Janai — svētā diega uzlikšana, vārda došana, laulības un bēres), kā arī mācīja Vēdas un rituālos tekstus. Bahuni bieži darbojās kā astrologi un konsultanti saistībā ar ceremoniju laikiem.
Rituāli pazīmes:
- Yagyopavit (Janai) — svētā diega nēsāšana, kas saista ar upanajana iniciācijas rituālu;
- Gotra sistēma — ģimenes līnijas noteikšana, kas nosaka laulību tabu un rituālo praksi;
- Tradicionālās lomas pamazām mainās modernā kontekstā, tomēr daudzi rituāli saglabā savu nozīmi ģimenēs.
Sociālais statuss un tiesiska nostādne
Vēsturiskā Muluki Ain kodifikācija 1854. gadā nostiprināja kastu hierarhiju Nepālā, kur bahuni tradicionāli atradās augstākās kastas pozīcijās. Tas deva pieeju reliģiskajām privilēģijām, izglītībai un administratīvām amatvietām. Mūsdienās Nepālas konstitūcija un likumi aizliedz kastes diskrimināciju, taču sociālās prakses un ietekme dažādās kopienās joprojām var saglabāt nevienlīdzības pēdas.
Izplatība un diaspora
Bahuni lielākoties dzīvo Nepālas kalnu un vidējo augstienju reģionos, taču ir plaši izplatīti arī citos Nepālas reģionos. Liela daļa bahunu ir emigrējuši — redzami Indijas ziemeļu reģionos (piem., Sikkim, Darjeeling), Butānā, kā arī plašākā diasporā (Indija, Eiropa, Ziemeļamerika, Persijas līča valstis), nodrošinot pārstāvniecību dažādās profesijās.
Uzvārdi, ģimenes un laulību prakse
Tipiski bahunu uzvārdi norāda uz ģimenes vai rituālo piederību. Daži no biežāk sastopamajiem uzvārdiem Nepālā ir, piemēram: Adhikari, Acharya, Aryal, Bhattarai, Khanal, Paudel (Poudel), Neupane, Sharma. Bahunu kopienās parasti pastāv endogāmas tendences (laulības galvenokārt ar citiem brahmiņiem), tomēr mūsdienu pilsētvidē un diasporā starpkultūru un starpkastiskas laulības kļūst izplatītākas.
Izglītība, politika un mūsdienu pārmaiņas
Bahuni tradicionāli ieņēma nozīmīgas lomas izglītībā, literatūrā un administrācijā — šī izglītības orientācija bieži vien ļāva viņiem pāriet uz modernām profesijām: skolotāji, juristi, ierēdņi, politiķi, akadēmiķi un veselības speciālisti. Mūsdienu Nepālā un diasporā bahuni aktīvi darbojas politikā un sabiedriskajā dzīvē, taču novērojamas arī sociālas pārmaiņas: urbanizācija, izglītības izplatība un konstitucionālie mehānismi mazinājusi tradicionālo kastu lomai radītās privilēģijas.
Kritika un sociālā taisnīgums
Kaut arī bahuni tradicionāli bija augstākās rangu pozīcijās, kastu sistēma kopumā ir kritizēta par sociālas nevienlīdzības uzturēšanu. Mūsdienu cilvēktiesību un sociālās reformas centieni Nepālā cenšas panākt lielāku iekļaušanu un vienlīdzīgas iespējas visām kopienām, tostarp tiem, kas agrāk bija marginalizēti.
Noslēgumā
Bahuni jeb khas brahmiņi ir nozīmīga Nepālas sociokultūras sastāvdaļa ar ilgu reliģisku, izglītības un administratīvu tradīciju. Lai gan vēsturiskā loma un statuss ir ietekmējis sabiedrību, mūsdienu Nepālā un pasaules diasporā notiek dinamisks pārejas process — no stingri definētām kastu lomām uz pluralitāti, kur indivīda iespējas arvien vairāk noteic izglītība, ekonomika un politiskā pārstāvība.
