Khasieši (Khas) — Nepālas indoāriešu etnolingvistiskā grupa

Uzzini par Khasiešiem — Nepālas indoāriešu etnolingvistisko grupu: vēsturi, valodu (khas), sociālo struktūru un ietekmi mūsdienu Nepālā.

Khasieši (nepāliešu: खस जाति) ir indoārijiešu etnolingvistiskā grupa, kas dzīvo galvenokārt Nepālā un apkārtējās kalnu rajonos. Viņu tradicionālā valoda ir khas kura (translit. khas runa) — sena indoārijiešu valoda, kuras mūsdienu atzars plaši pazīstams kā nepāliešu valoda. Khas iedzīvotājus vietēji sauc arī par parbatiya, pahari vai gorkhali.

Vēsture un nozīme

Khasieši spēlējuši svarīgu lomu Nepālas vēsturē — īpaši Gorkha karaļvalsts laikos, kad no Gorkhas nākušie valdnieki apvienoja daudzus Nepālas reģionus un izveidoja mūsdienu Nepālas valsti. Khas grupu pārstāvji tradicionāli bija plaši pārstāvēti gan militārajā dienestā (tā sauktie gurkhas/gorkhas), gan valdības ierēdniecībā un reliģiskajās institūcijās.

Valoda

Khas kura ir senā valoda, no kuras attīstījās mūsdienu nepāliešu (Nepāliešu) valoda. Khas valodas varianti ietekmēja arī apkārtējo kalnu dialektu attīstību. Mūsdienu Nepālas nacionālā valoda balstās uz šo runas tradīciju, lai gan valodas lietojums un leksika ir mainījusies un asimilējusies ar citiem reģiona valodu ietekmes elementiem.

Sociālā struktūra un kastes

Khas sabiedrībā pastāv daudzveidība gan pēc kasta, gan pēc profesijām. Vairākas grupas, kas tradicionāli tiek uzskatītas par Khas izcelsmes, ietver:

• Bahun — tradiciāli priesteru (brahminu) kārta;
• Kshetri — karotāju un administrators (kšatriju) grupa;
• Sanyasi/Sannesi — reliģiskās askētas un dažreiz priesteru grupas;
• Kami, Damai u. c. — amatnieku un pakalpojumu nodarbošanās grupas, kas nereti tiek klasificētas kā dalīti (Dalit) pēc tradicionālās kastes sistēmas.

Šo grupu iekšienē pastāv sociālās un ekonomiskās atšķirības; vēsturiskā privileģētā stāvokļa dēļ Bahun un Kshetri bieži dominēja valsts birokrātijā un bruņotajos spēkos.

Mūsdienas un demogrāfija

Khasieši veido aptuveni 31 % no Nepālas iedzīvotāju skaita un — pateicoties vēsturiskajai dominējošajai lomai — sastāda lielu daļu valsts ierēdniecības (gandrīz divas trešdaļas ierēdņu). Tomēr mūsdienās termins "khas" tiek retāk lietots; daudzi cilvēki preferē savas konkrētās grupas vai kastes nosaukumus. Līdz ar modernām sociālām un politiskām pārmaiņām identitātes jautājumi un kastu attiecības Nepālā tiek pārskatīti un juridiski regulēti.

Kultūra un dzīvesveids

Khas kultūra ietver gan hinduisma ietekmes tradīcijas (rituali, svētki, raksturīga kasta balstīta kultūras prakse), gan reģionālās kalnu paražas. Daudzas ģimenes saglabā tradicionālās dziesmas, dejas, ēdienu gatavošanas veidus un svinību rituālus. Emigrācija un darba mobilitāte — īpaši gurnukaļi/gurkhas karavīru dienests un darbaspējas migrācija uz Indiju, Persijas līča valstīm un citām valstīm — ir radījusi plašu diasporu, kas saglabā sakarus ar mājām.

Noslēgums

Khasieši ir nozīmīga Nepālas etnolingvistiskā un kultūras kopiena ar dziļām vēsturiskām saknēm un būtisku ietekmi uz valsts identitāti. Lai gan vārds "khas" tiek lietots retāk un cilvēki biežāk identificē sevi pēc specifiskām kastēm vai grupām, Khas tradīcijas un khas kura valodas pēctecība joprojām ietekmē Nepālas valodu, politiku un sabiedrību.

Mūsdienās

Khas iedzīvotāji turpina hinduisma reliģiju ar kādu senču dievību, ko sauc par Masto dieviem.

Khas džakri (šamanis)

Meklēt pēc burta