Rokfellera universitāte
Rokfellera universitāte ir amerikāņu privāta universitāte Ņujorkā. Tā veic pētniecību un piedāvā pēcdiploma un pēcdoktorantūras izglītību. Tā veic pētījumus galvenokārt bioloģijas zinātnēs un medicīnas zinātnēs, un ir radījusi vai piesaistījusi daudzus Nobela prēmijas laureātus.
Rokfellera universitāte atrodas Manhetenas Augšējā Īstaidā, starp 63. un 68. ielu gar Jorkas aveju.
Rokfellera Universitātes izdevniecība izdod vairākus nozīmīgus žurnālus: Journal of Experimental Medicine, Journal of Cell Biology un The Journal of General Physiology.
Dibinātāja zāle
No pirmā acu uzmetiena
Veicinot starpdisciplināru atmosfēru starp tās 73 laboratorijām, mācībspēks ir piesaistīts vienai no tikai sešām savstarpēji saistītām pētniecības jomām.
Pētniecības jomas
- bioķīmija, strukturālā bioloģija, ķīmija.
- molekulārā šūnu un attīstības bioloģija
- medicīnas zinātnes un cilvēka ģenētika
- imunoloģija, virusoloģija, mikrobioloģija.
- fizika un matemātiskā bioloģija
- neirozinātne
Universitātes kopiena
- Vairāk nekā 70 laboratoriju vadītāju
- 190 pētnieki un klīniskie zinātnieki
- 360 pēcdoktorantūras pētnieki
- 1 000 palīgdarbinieku
- 150 doktorantūras studenti
- 50 maģistrantūras un doktorantūras studenti
- 890 absolventu
Nobela prēmijas laureāti
2011 Ralph Steinman (fizioloģija vai medicīna)
2003 Roderick MacKinnon (ķīmija)
2001 Paul Nurse (fizioloģija vai medicīna)
2000 Pols Greengards (fizioloģija vai medicīna)
1999 Günter Blobel (fizioloģija vai medicīna)
1984 R. Brūss Merifīlds (ķīmija)
1981 Torstens Vīzels (fizioloģija vai medicīna)
1975 Deivids Baltimore (fizioloģija vai medicīna)
1974 Albert Claude, Christian de Duve, George E. Palade (Fizioloģija vai medicīna)
1972 Stenfords Mūrs, Viljams H. Šteins (ķīmija)
1972 Gerald M. Edelman (fizioloģija vai medicīna)
1967 H. Kefers Hārtlīns (fizioloģija vai medicīna)
1966 Peyton Rous (fizioloģija vai medicīna)
1958 Džošua Lederbergs (fizioloģija vai medicīna)
1958 Edvards Tatums (fizioloģija vai medicīna)
1953 Fritz Lipmann (fizioloģija vai medicīna)
1946 John H. Northrop (ķīmija)
1946 Wendell M. Stanley (ķīmija)
1944 Herbert S. Gasser (fizioloģija vai medicīna)
1930 Karls Landšteiners (fizioloģija vai medicīna)
1912 Alexis Carrel (fizioloģija vai medicīna)
