Karaliskā medaļa — Karaliskās biedrības zinātnes apbalvojums kopš 1826.
Karaliskā medaļa ir sudraba-zelta medaļa, no kuras Karaliskā biedrība katru gadu piešķir trīs. Tā ir pazīstama arī kā karaļa medaļa un karalienes medaļa (atkarībā no monarha, kas ir tās pasniegšanas brīdī),
Apbalvojumi tiek piešķirti par darbu, kas paveikts Tautu Sadraudzības ietvaros. Apbalvojumu iedibināja Džordžs IV, un pirmo reizi tas tika piešķirts 1826. gadā.
Pašlaik katru gadu tiek piešķirtas trīs medaļas. Divas ir par fundamentāliem pētījumiem ("dabaszinātņu attīstību") fizikas un bioloģijas zinātnēs.) Viena ir par lietišķajiem pētījumiem ("izcils ieguldījums lietišķajās zinātnēs").
Vēsture un nozīme
Karaliskā medaļa ir viens no vecākajiem un prestižākajiem apbalvojumiem, ko piešķir Karaliskā biedrība. Tā radās 19. gadsimtā, kad monarhs deva mandatīvu par medaļu izveidi kā atzinību nozīmīgiem zinātnes sasniegumiem. Kopš 1826. gada medaļa regulāri tiek piešķirta par izciliem sasniegumiem gan pamatzinātnēs, gan lietišķajās zinātnēs, un tās saņēmēji iekļaujas starp ievērojamākajiem konkrētās jomas pētniekiem.
Kriteriji un piešķiršanas princips
Karalisko medaļu piešķir par nozīmīgu ieguldījumu zinātnes attīstībā. Pašreizējā prakse paredz trīs medaļu piešķiršanu gadā: divas par fundamentāliem (teorētiskiem vai pamatpētījumu) sasniegumiem dabas zinātnēs un vienu par izciliem lietišķajiem pētījumiem. Lai gan medaļas tradīcija ir cieši saistīta ar Lielbritāniju un Tautu Sadraudzību, saņēmēju lokā ir gan vietējie, gan starptautiski zinātnieki atbilstoši to nopelniem.
Nomācijas parasti iesniedz biedrības biedri (Fellows) vai attiecīgas komitejas, pēc tam kandidātus izvērtē specializētas ekspertu komisijas. Galīgo lēmumu pieņem Karaliskā biedrība (Royal Society), balstoties uz komisiju ieteikumiem un biedrības iekšējiem noteikumiem.
Piešķiršanas ceremonija
Medaļas tradicionāli pasniedz oficiālā ceremonijā, ko rīko Karaliskā biedrība. Ceremonijas ietvaros medaļas saņēmēji saņem arī sertifikātu vai dokumentu, kas apliecina apbalvojuma mērķi un sasniegumu. Medaļas nosaukums — karaļa vai karalienes medaļa — mainās atkarībā no valdošā monarha titulētā nosaukuma to pasniegšanas brīdī.
Medaljas dizains un materiāls
Karaliskā medaļa parasti ir sudraba-zelta (silver-gilt) izpildījumā — tas nozīmē, ka tā ir izgatavota no sudraba, kas pārklāts ar zeltu. Uz medaļas bieži vien ir simboliskas zīmes vai uzraksti, kas norāda uz tās izcelsmi un piešķiršanas iemeslu. Lai gan detaļas var mainīties atkarībā no laika perioda un dizainera, galvenā ideja paliek nemainīga: vizuāli izteiksmīgs, kvalitatīvs apbalvojums kā atzinība izcilai zinātnes darbībai.
Nozīmīgi iespaidi un saņēmēji
Laika gaitā Karaliskā medaļa ir stiprinājusi savu reputāciju kā gods, kas apliecina nopietnu zinātnisku ieguldījumu. To saņēmuši daudzi izcilu nozaru pārstāvji, un medaļa nereti tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem karjeras atzinības elementiem. Apbalvojuma saņēmēji parasti turpina aktīvu pētniecisko darbību un ir nozīmīgi savu nozaru līderi.
Piezīmes
- Medaljas nosaukums mainās atbilstoši valdošajam monarham — karaļa vai karalienes medaļa.
- Apbalvojumu administrē un pasniedz Karaliskā biedrība, kas nosaka arī nomināciju un izvēles procedūru.
- Tradicionāli tiek piešķirtas trīs medaļas gadā: divas par pamatpētījumiem un viena par lietišķajiem pētījumiem.
Ja vēlaties uzzināt vairāk par konkrētiem saņēmējiem vai par nominācijas procesu, ieteicams apskatīt Karaliskās biedrības oficiālos resursus vai tās publicētās atskaites.
