Bambara (bamanankan) — Mali valoda: dialekti, toņi un vēsture
Bambara (bamanankan): Mali valoda ar 6+ milj. runātāju, Mandes sakne, daudz dialektu, divi toņi un bagāta griotu mutvārdu tradīcija — pēti fonētiku, dialektus un vēsturi.
Bambaru valoda ir Mali valoda. Tajā runā vairāk nekā 6 000 000 cilvēku (ieskaitot otrās valodas lietotājus). Bambara valodā to sauc par bamanankan. Bambara ir ļoti līdzīga diulā. Dioula nerunā tik daudz cilvēku, bet to lieto Burkinafaso, Kotdivuārā un Gambijā. Bambara valodā runā galvenokārt bambaru rases grupas cilvēki. Šai grupai pieder aptuveni 2 700 000 cilvēku, taču bambaru valodu lieto arī citas Mali rasu grupas.
Izplatība un sociolingvistika
Bamanankan ir plaši izplatīta Mali teritorijā un bieži tiek lietota kā lingua franca pilsētās (īpaši Bamako) un tirgos. Lai gan oficiālā valoda valstī ir franču valoda, bamanankan ir visplašāk saprotamā un lietotā valoda ikdienas saziņā, medijos, mūzikā un tirgus tirdzniecībā. Daudzi cilvēki runā bamanankan kā otrajā valodā, un tas veicina valodas izplatību arī citās Rietumāfrikas valstīs.
Ģenēze un saistība ar citām valodām
Bamanankan pieder mandingu (Mande) valodu saimei — valodu grupai, kuras locekļi ir savstarpēji līdzīgi un kurai pieder vairākas reģionālas valodas. Tā bieži tiek salīdzināta ar diulā (jula), kurai ir liela loma tirdzniecībā un starpkultūru saziņā citās valstīs.
Fonoloģija un skaņu sistēma
Valodai ir divi toņi — augstais un zems toņs, kas nozīmē, ka vārdu nozīme var mainīties atkarībā no toņa. Vēl valodā ir septiņi patskaņi: a, e, ɛ, i, o, ɔ un u. Konsonantu sistēma ir bagāta, un valodā ir gan balsīgas, gan bezbalsīgas skaņas, kā arī dažas diftongu un nazālu kombinācijas. Tones un patskaņu kontrasti ir svarīgi gan vārdu atšķirībai, gan gramatiskajai formai.
Gramatika — īss pārskats
Bamanankan ir SOV (subjekts‑objekts‑verbs) tipa valoda. Tā izmanto salīdzinoši analītisku gramatiku: daudzās vietās laiks un aspekts tiek izteikti ar particulām un palīgverbiem, nevis ar plašu locīšanu. Bieži sastopamas vietas formas (postpozīcijas), kā arī kopīgas partikulārās konstrukcijas darbības aspektam un noliegumam. Viens no labi zināmiem elementiem ir partikula ka, kas var kalpot par aspektu/infinitīva marķieri dažādās konstrukcijās. Valodā nav dzimtes sistēmas kā daudzās indoeiropiešu valodās, bet ir skaitļa un rādītājvārdiem raksturīgas kombinācijas.
Rakstība un literatūra
Rakstniecība sākās Francijas valdīšanas laikā, un mūsdienu rakstība parasti balstās uz latīņu alfabētu, kurā izmanto īpašas rakstzīmes, lai apzīmētu ɛ un ɔ, kā arī dažkārt diakritiskās zīmes toņu atzīmēšanai. Paralēli latīniskajai ortogrāfijai Manding grupā dažviet lieto arī NʼKo rakstu — 1949. gadā izveidotu skriptu, kas paredzēts mandingu valodām un tiek izmantots daļā kopienu kultūras un izglītības iniciatīvās.
Rakstītu darbu skaits sākotnēji bija ierobežots, taču pēdējās desmitgadēs palielinās gan populārās mūzikas, gan žurnālistikas, gan nevalstisko izdevumu saturs bamanankan. Tomēr visbagātākā literāra tradīcija ir mutvārdu mantojums:
- daudzveidīga daiļrade — eposi, dziesmas, tautas teikas;
- stāsti par karaļiem un varoņiem, no kuriem slavenākais ir Sundiatas eposs, saistīts ar
šā tradīcijas nesēju lomā ir grioti, kuri dzied un stāsta, spēlē tradicionālos instrumentus (piem., kora) un nodod vēsturi no paaudzes uz paaudzi. Daudzas no viņu dziesmām un stāstiem tiek uzskatīti par ļoti veciem; daži uzskata, ka tie var ietvert elementus, kas datējas līdz Mali impērijas laikam.
Dialekti
Bambara valodā ir daudz vietējo dialektu, un daļa no tiem ir savstarpēji pilnībā saprotami, bet citviet redzamas reģionālas atšķirības izrunā, leksikā un dažkārt gramatikā. Starp biežāk minētajiem dialektiem ir:
- Somono;
- Segou;
- San;
- Beledugu;
- Ganadugu;
- Wasulu;
- Sikasso.
Daži no šiem dialektiem ir saistīti ar konkrētām reģionālām kultūrām un var saturēt īpašus vietvārdus vai izteiksmes, kas raksturīgas tikai konkrētam apvidum.
Mūsdienu loma un nozīme
Bamanankan ir nozīmīga ne tikai kā mājas valoda, bet arī kā starpetniskās komunikācijas līdzeklis. To izmanto radioapraidēs, populārās mūzikas dziesmās, teātrī un mūsdienu literatūrā. Ir arī iniciatīvas agrīnās izglītības un nacionālās alfabēta programmas īstenošanai vietējā valodā, lai paaugstinātu lasītprasmi. Valodas loma pieaug arī digitalizācijas kontekstā — arvien vairāk digitāla satura tiek radīts bamanankan valodā.
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir bambaru valoda?
A: Bambara ir Mali valoda.
J: Cik daudz cilvēku runā bambaru valodā?
A: Tajā runā vairāk nekā 6 000 000 cilvēku (ieskaitot otrās valodas lietotājus).
J: Vai bambaru valoda ir līdzīga diulā?
A: Jā, bambaru valoda ir ļoti līdzīga diulas valodai.
J: Kura rasu grupa galvenokārt runā bambaru valodā?
A: Bambara valodā galvenokārt runā bambaru rases pārstāvji. Šai grupai pieder aptuveni 2 700 000 cilvēku, taču bambaru valodu lieto arī citas Mali rasu grupas.
J: Kāda veida valoda tā ir?
A: Tā ir SOV (Subject-Object-Verb) valoda, un tajā ir divi toņi (skaņu augstumi). Ir septiņi patskaņi - a, e, ɛ, i, o, ɔ un u.
Jautājums: Kad bambarieši sāka rakstīt?
A: Rakstīt sāka franču valdīšanas laikā.
Meklēt