Saturna Gallija grupa — definīcija, orbītu īpašības un izcelsme
Gallija grupa ir dinamiska jeb ģeometriska grupa — Saturna progrādajiem neregulārajiem pavadņiem, kuru orbītas ir savstarpēji līdzīgas. Grupas pavadoni riņķo ap Saturnu ar puslielajām asīm aptuveni no 16 līdz 19 Gm, slīpumiem (orbītu leņķi pret Saturna ekvatori) aptuveni no 35° līdz 40°, un ar ekscentricitātēm ap 0,53. Šie orbītu elementi padara Gallija grupas locekļus atšķirīgus no regulārajiem pavadņiem (kas atrodas tuvu Saturna ekvatoram un riņķo gandrīz riņķveidīgi) un no vairākuma retrogrādajiem neregulārajiem satelītiem.
Nosaukumi un klasifikācija
Starptautiskā Astronomijas savienība (IAU) šiem mēnešiem ir saglabājusi nosaukumus, kas aizgūti no gallu mitoloģijas. Tā kā orbitalie elementi grupā ir līdzīgi, pavadņi tiek uzskatīti par grupu — dinamisku kopu, kam var būt kopīgs izcelsmes stāsts.
Orbītu attēlojums
Diagrammā Gallija grupa parādīta attiecībā pret citiem neregulārajiem Saturna pavadoņiem. Diagramma attēlo orbītu ekscentricitāti ar dzelteniem segmentiem (stiepjas no pericentra līdz apocentram), bet slīpumu attēlo uz Y ass. Šāds attēlojums palīdz redzēt, cik kompakti (vai izkliedēti) grupas locekļu orbītas izkārtojas gan attāluma, gan leņķa ziņā.
Galvenie locekļi
Galvenie, labi apstiprinātie Gallija grupas locekļi (secībā pēc attāluma no Saturnu pieaugošā kārtībā) ir:
- Albiorix
- Bebhionn
- Erriapo
- Tarvos
Krāsa un fizikālā viendabība
Fotometriskie un infrasarkanās fotometrijas mērījumi liecina, ka grupa ir fizikāli viendabīga: visiem pavadņiem ir gaiši sarkana krāsa, ar krāsu indeksi B − V = 0,91 un V − R = 0,48, kā arī līdzīgi infrasarkanie indeksi. Šādas krāsu līdzības norāda uz līdzīgām virsmas sastāva īpašībām vai līdzīgu ģeoloģisku vēsturi.
Izcelsmes hipotēzes — sadursmes ietekme
Līdzīgie vidējie orbitālie elementi un krāsu saderība lika atklājējiem un pētniekiem pieņemt, ka Gallija grupa, visticamāk, radusies no viena lielāka ķermeņa sadalīšanās — jeb kolīzijas fragmentācijas. Atsevišķi novērojumi norāda uz to, ka lielākais grupas loceklis, Albiorix, uzrāda divas dažādas krāsu reģionu grupas: viena krāsa atbilst Erriapo un Tarvos krāsai, bet cita reģiona krāsa ir mazāk sarkana. No tā izriet hipotēze, ka Tarvos un Erriapo varētu būt Albiorixa atbalses (fragmenti), kas radās pēc būtiska trieciena, atstājot uz Albiorix virsmas lielu, mazāk sarkanu krāteri, nevis visa izlūžošā priekšteča dalīšanos vienādās daļās.
Modeļi rādīja, ka, lai izveidotu tik lielu krāteri un radītu fragmentus, būtu nepieciešams trieciena ķermenis ar diametru, kas pārsniedz 1 km, un relatīvo trieciena ātrumu tuvu 5 km/s. Šāds notikums varētu radīt krāteri ar aptuveni 12 km rādiusu. Līdzīgas ļoti lielas sadursmes pēdas ir novērotas arī uz citām Saturna sistēmas mēness ķermeņiem — piemēram, uz Fēbes — kas apliecina, ka šādas sadursmes Saturna vēsturē notikušas.
Novērojumu nozīme un atvērtie jautājumi
Gallija grupas pētījumi palīdz saprast neregulāro pavadņu ģeoloģisko un dinamisko attīstību, netieši atklājot informāciju par triecienu vēsturi un materiālu izplatību Saturna sistēmā. Tomēr joprojām pastāv jautājumi, kurus jāatbild ar turpmākiem novērojumiem un spektroskopiju: precīzāk noteikt pavadņu izmērus, blīvumus, virsmas minerālijas sastāvu un to, vai visi pašreizējie grupas locekļi tiešām radušies no viena priekšteča vai daļēji ir no atšķirīgiem avotiem, kuri vēlāk tika “iekļauti” grupas konfigurācijā.
Aplūkošana un uzraudzība ar lieliem zemes teleskopiem un nākotnē — ar uzlabotu infrasarkano un spektrālo aparatūru — palīdzētu precizēt grupas izcelsmi un apstiprināt vai noliegt Albiorix fragmentācijas hipotēzi.
Saturna neregulārie pavadoņi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir galma grupa?
A: Gallija grupa ir dinamiska grupa, kurā ietilpst progede neregulāri Saturna pavadoņi ar līdzīgām orbītām.
J: Kādi ir Gallikas grupas orbitāli elementi?
A: Puslielākās asis ir no 16 līdz 19 Gm, to slīpumi ir no 35° līdz 40°, bet ekscentricitāte - aptuveni 0,53.
J: No kurienes nāk šo mēnesslocekļu nosaukumi?
A: Starptautiskā Astronomijas savienība (IAU) šiem mēnesim ir saglabājusi nosaukumus, kas aizgūti no gallu mitoloģijas.
J: Kā Tarvoss un Erriaps ir saistīti ar Albioriksu?
A: Tika izvirzīta hipotēze, ka Tarvoss un Erriaps varētu būt Albioriksa fragmenti, atstājot lielu, mazāk sarkanu krāteri.
J: Kas būtu nepieciešams, lai šāds trieciens notiktu?
A: Šādam triecienam būtu nepieciešams ķermenis, kura diametrs pārsniedz 1 km un relatīvais ātrums ir tuvu 5 km/s, kā rezultātā rastos liels krāteris ar 12 km rādiusu.
J: Vai ir kādi citi piemēri Saturna sistēmas pagātnē, kas pierāda, ka šāda veida sadursme var notikt?
A: Jā, daudzi ļoti lieli krāteri, kas novēroti uz Fēbes, pierāda, ka šāda veida sadursmes var notikt Saturna sistēmas pagātnē.
J: Vai Albioriksam ir divas dažādas krāsas?
A: Jā, nesenie novērojumi atklāja, ka Albioriksam patiesībā ir divas dažādas krāsas - viena ir saderīga ar Eriapo un Tarvosu, bet otra ir mazāk sarkana.
