Saturna Gallija pavadoņu grupa
Gallija grupa ir dinamiska grupa, kurā ietilpst līdzīgām orbītām sekojoši neregulārie Saturna pavadoni, kas pārvietojas pa līdzīgām orbītām. To puslielās asis svārstās no 16 līdz 19 Gm, slīpumi - no 35° līdz 40°, bet ekscentricitātes - ap 0,53.
Starptautiskā Astronomijas savienība (IAU) šiem mēnesim ir saglabājusi no gallu mitoloģijas aizgūtus nosaukumus.
Līdzīgi vidējie orbitālie elementi lika atklājējiem izvirzīt pieņēmumu, ka grupas izcelsme ir kāda lielāka ķermeņa sadalīšanās.
Diagrammā parādīta Gallija grupa attiecībā pret citiem neregulāriem Saturna pavadoņiem. Orbītu ekscentricitāti attēlo dzeltenie segmenti (stiepjas no pericentra līdz apocentram), bet slīpums attēlots uz Y ass.
Četri grupas locekļi ir (pieaugošā attāluma no Saturna secībā):
- Albiorix
- Bebhionn
- Erriapo
- Tarvos
Vēlāk tika konstatēts, ka šī grupa ir fiziski viendabīga, un visiem satelītiem ir gaiši sarkana krāsa (krāsu indeksi B - V = 0,91 un V - R = 0,48) un līdzīgi infrasarkanie indeksi.
Nesenie novērojumi atklāja, ka lielākajam grupas loceklim Albiorix patiesībā ir divas dažādas krāsas: viena ir saderīga ar Eriapo un Tarvos, bet otra ir mazāk sarkana. Tika izvirzīta hipotēze, ka Tarvoss un Ērriaps varētu būt Albioriksa fragmenti, atstājot lielu, mazāk sarkanu krāteri, nevis kopīgu priekšteci. Šādam triecienam būtu nepieciešams ķermenis, kura diametrs pārsniegtu 1 km un relatīvais ātrums būtu tuvu 5 km/s, tādējādi radot lielu krāteri ar 12 km rādiusu. Daudzi ļoti lieli krāteri, kas novēroti uz Fēbes, pierāda, ka šādas sadursmes ir notikušas Saturna sistēmas pagātnē.
Saturna neregulārie pavadoņi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir galma grupa?
A: Gallija grupa ir dinamiska grupa, kurā ietilpst progede neregulāri Saturna pavadoņi ar līdzīgām orbītām.
J: Kādi ir Gallikas grupas orbitāli elementi?
A: Puslielākās asis ir no 16 līdz 19 Gm, to slīpumi ir no 35° līdz 40°, bet ekscentricitāte - aptuveni 0,53.
J: No kurienes nāk šo mēnesslocekļu nosaukumi?
A: Starptautiskā Astronomijas savienība (IAU) šiem mēnesim ir saglabājusi nosaukumus, kas aizgūti no gallu mitoloģijas.
J: Kā Tarvoss un Erriaps ir saistīti ar Albioriksu?
A: Tika izvirzīta hipotēze, ka Tarvoss un Erriaps varētu būt Albioriksa fragmenti, atstājot lielu, mazāk sarkanu krāteri.
J: Kas būtu nepieciešams, lai šāds trieciens notiktu?
A: Šādam triecienam būtu nepieciešams ķermenis, kura diametrs pārsniedz 1 km un relatīvais ātrums ir tuvu 5 km/s, kā rezultātā rastos liels krāteris ar 12 km rādiusu.
J: Vai ir kādi citi piemēri Saturna sistēmas pagātnē, kas pierāda, ka šāda veida sadursme var notikt?
A: Jā, daudzi ļoti lieli krāteri, kas novēroti uz Fēbes, pierāda, ka šāda veida sadursmes var notikt Saturna sistēmas pagātnē.
J: Vai Albioriksam ir divas dažādas krāsas?
A: Jā, nesenie novērojumi atklāja, ka Albioriksam patiesībā ir divas dažādas krāsas - viena ir saderīga ar Eriapo un Tarvosu, bet otra ir mazāk sarkana.
