Skopsa tiesas prāvu oficiāli sauc par The State of Tennessee v. John Thomas Scopes (Tenesī štata pret Džonu Tomasu Skopsu). Tā plaši pazīstama arī kā Skopsa „pērtiķu tiesa”.
Fons
1925. gadā ASV mazpilsētā Deitonā (Tenesī štatā) notika plaši atspoguļota tiesas lieta. To izraisīja 1925. gada martā pieņemtais Butlera likums (Butler Act), kas aizliedza valsts finansētajās skolās mācīt, ka cilvēks cēlies no „zemākām dzīvības formām” vai citādi pretstatā Bībeles radīšanas stāstam. Likumā bija paredzēts sods skolotājiem, kuri pārkāpa šo aizliegumu.
Kā lieta radās
Vietējie pilsētas aktīvisti un uzņēmēji Deitonā vēlējās piesaistīt uzmanību un tūristus, tāpēc apzināti inscenēja tiesas prāvu. Aizstājējskolotājs John T. Scopes–kā parasti minēts kā Džons Skopss–tika apzināti norīkots kā „apsūdzētais”, jo, iespējams, viņš īslaicīgi mācījis evolucionāras teorijas kā daļu no bioloģijas vai vēstures nodarbības. Scopss pats vēlāk sacīja, ka nebijis pārliecināts, vai tiešām mācījis evolūciju, taču piekrita tikt apsūdzēts.
Tiesas gaita un personības
Tiesa norisinājās no 1925. gada 10. līdz 21. jūlijam. Tiesa ātri kļuva par nacionālu sensāciju: ieradās žurnālisti no visas valsts, un lietu izmantoja kā platformu plašākam ideoloģiskam strīdam starp reliģiskajiem fundamentālistiem un modernistiem, kas centās saskaņot zinātni ar ticību.
Nacionāli pazīstami juristi pārstāvēja abas puses. Apsūdzību vadīja Viljams DženingssBraiens, trīskārtējs prezidenta amata kandidāts un pazīstams Bībeles teksta aizstāvis. Skopsa aizstāvēšanā piedalījās slavenais advokāts Klārenss Darrovs (Clarence Darrow) uzstājās — viņš mēģināja pārvērst tiesas prāvu par plašu debatē par reliģijas un zinātnes attiecībām. Darrows izsauca arī Braienu uz liecinieku sola, lai izietu cauri Bībeles literālajām interpretācijām, kas kļuva par vienu no tiesas spilgtākajiem brīžiem.
Tiesas priekšā bija arī tiesnesis Džons Raulstons (John T. Raulston), un amerikāņu Brīvību civiltiesību savienība (ACLU) bija iesaistīta, lai nodrošinātu aizstāvību un juridisko pretestību pret likuma interpretāciju. Pēc īsas tiesas procesa pieredzes žurnālisti un publika šīs drāmas dēļ pievērsa īpašu uzmanību Deitonai.
Sods, apelācija un sekas
Scopes tika atzīts par vainīgu un sodīts ar naudassodu 100 ASV dolāru apmērā (tiesnesis uzlika sodu). Vēlāk Tennessijas Augstākā tiesa apelācijā spriedumu atcēla tehnisku iemeslu dēļ — apelācijas tiesa noteica, ka sodu bijis jānosaka žūrijai, nevis tiesnesim. Augstākā tiesa principā nepubliski nenorādīja uz likuma neatbilstību konstitūcijai; tomēr šī apelācija deva pamatu uzskatīt, ka procesa formalitātes var mainīt gala iznākumu.
Tiesas prāvas kultūras ietekme bija liela: tā skaidri izcēla konflikti starp fundamentālistisku Bībeles lasījumu un modernāku pieeju, kas pieļauj zinātnisku izpēti un evolūcijas mācīšanu kā daļu no izglītības. Lietas publicitāte ietekmēja gan sabiedrības viedokļus par izglītību, gan politisku diskusiju par reliģijas lomu valsts skolās.
Ilgtermiņa nozīme un mantojums
Skopsa prāva kļuvusi par simbolu strīdam par zinātnes un reliģijas attiecībām ASV. Tā iedvesmoja literatūru un kultūru — viena no pazīstamākajām interpretācijām ir Džeroma Lorensa Larensa (Jerome Lawrence) un Roberta E. Lī (Robert E. Lee) luga „Inherit the Wind” (1955), kā arī pēc tās uzņemta filma (1960), kas dramatizē un idejiski pārveido tiesas notikumus, lai apspriestu plašākas brīvdomības tēmas.
Oficiālais Butler likums (aizliegums mācīt cilvēka izcelšanos no citām sugām valsts skolās) tika atcelts tikai 1967. gadā, bet debates par evolūcijas mācīšanu ASV skolās turpinājās un turpinās arī mūsdienās.
Kā Skopss turpmāk dzīvoja
Pēc tiesas Scopss (John T. Scopes) palika publiskā uzmanības lokā īsu laiku, vēlāk strādāja dažādās jomās, ieskaitot inženierijas un publiskās attiecības, un reizēm runāja par lietu, kas viņam deva mūžīgu vietu ASV tiesu un izglītības vēsturē.
Īsais kopsavilkums: 1925. gada Skopsa tiesas prāva — mediju uzmanības un ideoloģisku sadursmju loks — iezīmēja lielu pagrieziena punktu publiskajā diskusijā par to, kas skolā drīkst tikt mācīts un kādā mērā reliģija var ietekmēt valsts izglītību.