Sekihan — japāņu sarkanie rīsi: tradīcija, recepte un reģionālie varianti

Atklāj Sekihan — japāņu sarkanos rīsus: tradīciju, vieglo recepti un reģionālos variantus ar vietējiem gardumiem un stāstu par Sekihan dienu.

Sekihan (japāņu: 赤飯) burtiski nozīmē "sarkanie rīsi" un ir tradicionāls japāņu svētku ēdiens. To gatavo no lipīgajiem rīsiem (mochigome) kopā ar sarkanajām pupiņām (parasti azuki), kuru vārīšanas šķidrums iekrāso rīsus sarkanīgus. Šis krāsojums simbolizē laimi un aizsardzību pret ļaunumu, tāpēc sekihan parasti pasniedz svinīgās reizēs.

Sākotnējā izcelsme un kultūras nozīme

Par sekihan izcelsmi ir vairākas teorijas. Daži avoti saista šo ēdienu ar kontakta ceļu no Ķīnas un ar seno lauku kultūru pārmaiņām Japānā (dažkārt pieminot pat Jōmon perioda un vēlākos periodus), taču precīzs laiks un veids, kā tas radās, nav pilnīgi skaidrs. Neatkarīgi no izcelsmes, kopš senlaikiem sekihan tiek saistīts ar svinībām: dzimšanas dienām, kāzām, bērnu svētkiem (piem., Shichi-Go-San), jauniem darījumiem, saišu svinībām un citām īpašām dienām.

Sastāvdaļas

• lipīgie rīsi (mochigome)
• sarkanās pupiņas (azuki)
• ūdens
• sāls
• virsū parasti sadrupinātas melnās sezama sēklas ar sāli (goma shio)
• vietām pieliek arī cukuru, sojas mērci vai mirin, atkarībā no reģiona vai garšas

Gatavošanas pamata recepte

Viena vienkārša recepte mājas apstākļos:

• Nomazgājiet un ievēlējiet lipīgos rīsus 1–2 stundas.
• Azuki pupiņas noskalojiet un vāriet ar ūdeni, līdz tās sāk kļūt mīkstas, bet neizjūk. No šī vārīšanas atslauka daļu saglabā kā krāsojošu šķidrumu.
• Sadarbiniet rīsus ar daļu azuki vārīšanas šķidruma un atsevišķām pupiņām — tradicionāli pupiņas tiek samaisītas ar rīsiem pirms tvaicēšanas vai kopā vārot rīsu katlā/rižas vārāmajā aparātā.
• Pagatavojiet rīsus līdz gataviem, pēc tam, ja nepieciešams, nedaudz paturi uz tvaika, lai tekstūra būtu lipīgāka.
• Pirms pasniegšanas apslaciet ar sāli un apkaisiet ar goma shio (sadrupinātas melnās sezama sēklas ar sāli).

Attiecības bieži lietotā receptē ir aptuveni 2 daļas lipīgo rīsu pret 0,5–1 daļu azuki pupiņu, taču daudzumu var regulēt atkarībā no vēlamā pupiņu daudzuma un krāsas intensitātes.

Reģionālie varianti

Japānā sekihan ir daudz reģionālu versiju, kur katra piemin vietējo garšu un sastāvdaļas. Piemēri:

• Bieži vien pievieno vietējās īpašās sastāvdaļas, lai padarītu to saldāku, piemēram, zemesriekstus Čibas prefektūrā.
• Dažās vietās virsū vai maisījumā pievieno nattō (piem., Jamanaši prefektūrā un Hirosimas prefektūrā).
• Vietumis tiek piedāvātas saldākas pupiņu versijas, piemēram, Nagano prefektūrā izmanto saldas pupiņas.
• Citi varianti iekļauj rīsus ar kastanēm, dažādām sēnēm vai vietējiem garšvielu maisījumiem — izvēle un gatavošanas stils atšķiras pēc tradīcijām un vietējiem produktiem.

Pasniegšana, uzglabāšana un atsildīšana

• Pasniegšana: Sekihan parasti pasniedz siltu mazās bļodiņās vai bento, bieži vien ar nelielu daudzumu gula sezama sāls uz virsmas.
• Uzglabāšana: Atliektus rīsus jāatdzesē un jāuzglabā ledusskapī 1–2 dienas. Lipīgi rīsi ātri zaudē tekstūru, tāpēc ilgs glabāšanas periods nav ieteicams.
• Atsildīšana: Labāk atsildīt tvaicējot vai mikroviļņu krāsnī ar mitru dvieli, lai atjaunotu lipīgumu. Pārāk ilga karsēšana var tās izžāvēt.

Uzturs un veselības aspekti

Sekihan ir bagāts ar ogļhidrātiem no rīsiem un šķiedrvielām, olbaltumvielām un minerālvielām no azuki pupiņām. Tā kā gatavošanā bieži izmanto lipīgos rīsu veidu, tas ir sātīgs; cilvēkiem ar īpašām diētām (piem., cukura ierobežojumu) jāievēro porciju lielums. Parasti sekihan tiek uzskatīts par sabalansētu papildinājumu svētku galdiem, kas sniedz enerģiju un tradicionālo simboliku.

Sekihan diena

2012. gadā tika dibināta organizācija, lai veicinātu sekihan Japānā. Tā katru gadu 23. novembri ir pasludinājusi par Sekihan dienu, aicinot atzīmēt tradicionālo ēdienu, dalīties receptēs un saglabāt vietējās variācijas.

Secinājums: Sekihan ir gan garšīgs, gan simbolisks ēdiens — vienkāršs miks rīsu un pupiņu, kas ar savu sarkano toni jau gadsimtu garumā piešķir svinībām īpašu nozīmi. Eksperimentējot ar vietējām sastāvdaļām un pasniegšanas veidiem, katra reģiona sekihan stāsta savu stāstu par tradīciju un kopienu.

Jautājumi un atbildes

J: Ko nozīmē Sekiāns?

J: Kad no Ķīnas uz Japānu atveda sarkanos rīsus?

J: Kā mūsdienās gatavo Sekihan?

J: Kādā traukā parasti pasniedz Sekihan?

J: Kādas vietējās īpašās sastāvdaļas bieži pievieno Sekihan, lai padarītu to saldāku?

J: Kad Japānā tika dibināta organizācija sekihan popularizēšanai?

J: Kad katru gadu tiek atzīmēta Sekihan diena?

Meklēt pēc burta