Serbohorvātu valoda
Serbohorvātu valoda ir nosaukums slāvu valodai, kurā runā mūsdienu Horvātijā, Serbijā, Bosnijā un Hercegovinā un Melnkalnē. No 1954. līdz 1992. gadam tā bija viena no Dienvidslāvijas oficiālajām valodām (pārējās bija slovēņu un maķedoniešu valoda). Termins serbohorvātu valoda pirmo reizi tika lietots 1830. gados. Mūsdienās cilvēki bieži runā par horvātu, serbu, bosniešu un melnkalniešu valodām. Pētījumi ir arī pierādījuši, ka tas, ko sauc par serbohorvātu valodu, patiesībā ir vairāki nedaudz atšķirīgi dialekti vai valodas un ka "serbohorvātu valoda" nepastāv. Cilvēki, kas runā vienā no dialektiem, viegli saprot citus cilvēkus, kas runā citā dialektā. Turklāt Serbijas iedzīvotāji valodas rakstīšanai izmanto kirilicas alfabētu, bet citviet lieto latīņu alfabētu.
serbu horvātu valoda Balkānu pussalā, 2005. gadā
Dažādi dialekti
Ielas zīme Daljā, Horvātijā, ar ceļa nosaukumiem horvātu un serbu valodā
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir serbohorvātu valoda?
A: Serbohorvātu valoda ir dienvidslāvu valoda, kurā runā mūsdienu Horvātijā, Serbijā, Bosnijā un Hercegovinā un Melnkalnē.
Q: Kā serbohorvātu valoda ir sadalīta?
A: Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma tā ir sadalīta četros variantos.
J: No kāda dialekta ir serbohorvātu valodas izcelsme?
A: Visi šīs valodas varianti ir balstīti uz vienu dialektu - štokaviešu valodu.
Jautājums: Vai dažādu variantu runātāji var saprasties savā starpā?
A: Jā, visi šo variantu runātāji saprot viens otru.
J: Kur mūsdienās runā serbohorvātu valodā?
A: Serbohorvātu valodā runā mūsdienu Horvātijā, Serbijā, Bosnijā un Hercegovinā un Melnkalnē.
J: Cik ir šīs valodas variantu?
A: Pastāv četri valodas varianti.
