Hemisus (lāpstiņdeguna vardes) — definīcija, izskats un izplatība

Hemisus (lāpstiņdeguna vardes) — rakstošas tropu vardes: definīcija, izskats, uzbūve, dzīvesveids un izplatība Āfrikā. Uzzini sugu īpatnības, biotopus un uzvedību.

Lāpstiņdeguna vardes (ģints Hemisus) ir neliela ģints no vienas dzimtas Hemisotidae. Šajā ģintī aprakstītas aptuveni deviņas sugas, un tās ir izplatītas tropu un subtropu zemsahāras Āfrikā. Hemisotidae ir monogēna dzimta — tā sastāv tikai no šīs vienas ģints.

Izskats un izmēri

Lāpstiņdeguna vardes ir salīdzinoši nelielas līdz vidēja lieluma vardes ar apaļu, kompaktiem ķermeni un īsām, spēcīgām kājām. Galva ir maza un šaura, ar cietu, uz augšu vērstu, lāpstiņveida degunu, ko tās izmanto rakšanai. To āda parasti ir brūngana vai dzeltenīgi brūna ar plankumiem vai svītrām, kas nodrošina maskēšanos zemē. Kopējais ķermeņa garums var atšķirties starp sugām, taču pieaugušas vardes parasti sasniedz dažus centimetrus — dažkārt līdz apmēram 8 cm garumā.

Uzvedība un rakšanas paradumi

Lāpstiņdeguna vardes ir galvenokārt rakstošas (fossoriālas). Tās pavada lielu daļu dzīves pazemē, kur meklē barību un patveras no sausuma un plēsējiem. Atšķirībā no daudziem citiem rakstošiem abiniekiem, Hemisus sugas rakā tunelus galvas priekšpusei, izmantojot cieto lāpstiņveida degunu (tātad "lāpstiņdeguns"); daudzas citas rakstošas vardes rakj ar pakaļkājām vai pakaļgalu.

Vairošanās

Vairošanās uzvedība ir interesanta un pielāgota dzīvei sausā vidē. Lai pārotos, mātīte bieži vien paliek amplekssā (pievienota tēviņa apakša), kamēr abi partneri rakā pazemes olu kameras. Mātīte izdēj olas zem zemes speciālā bedrē; pēc tam tēviņš parasti iziet pa tuneli, bet mātīte paliek blakus olām un sargā tās. Kad sākas spēcīgas lietavas vai rodas piemēroti ūdens krātiņi, mātīte izrāžas uz virszemes un nogādā jaunattīstības stadijas — olas vai Pērtiķi — līdz ūdens avotam, kur sākas kāpuru (tadpolu) dzīve un norit metamorfoze. (Piezīme: saite Pērtiķi ir saglabāta no avota; te parasti būtu runa par vardes kāpuriem/tadpoliem.) Dažkārt olu kameras un mazi mitrumu uzkrājoši baseini var saglabāties mitri pietiekami ilgi, lai kāpuri attīstītos bez tūlītējas nokļūšanas atklātā ūdenī.

Barība

Lāpstiņdeguna vardes barojas galvenokārt ar kukaiņiem un citiem maziem bezmugurkaulniekiem, kas sastopami augsnē vai tajā tuvumā — piemēram, skudrām, ērkšķtārpiem, tārpiem un kukaiņu kāpuriem. Tās medī galvenokārt nakts stundās, izkļūstot no tuneļiem īslaicīgai barošanās aktivitātei.

Izplatība un biotopi

Šīs vardes sastopamas dažādos zemu platību un sausākos tropiskos biotopos zemsahāras Āfrikā — no atklātām savannām līdz mežainiem apgabaliem, ja vien augsne ir rakšanai piemērota. Tās bieži atrodamas vietās ar sezonālām lietavām, kurās uzliesmo reproduktīvā aktivitāte.

Attiecības ar cilvēku un saglabāšana

Dažas Hemisus sugas tiek turētas kā lolojumdzīvnieki dēļ sava interesantā izskata un rakšanas paradumiem. Tomēr, tāpat kā daudziem abiniekiem, to populācijas var ietekmēt biotopu iznīcināšana, piesārņojums un klimata svārstības, kas maina lietus sezonu un ūdens pieejamību. Konkrētu sugu statusu un aizsardzības pasākumus nosaka atsevišķu sugu izplatība un apdraudējuma līmenis.

Kopsavilkums: ģints Hemisus — pazīstama kā lāpstiņdeguna vardes — ir monogēna abinieku grupa zemsahāras Āfrikā, ko raksturo īpašs lāpstiņveida deguns, galvas priekšpuses rakšanas veids, dzīve pazemē un interesanta vairošanās uzvedība, kas saistīta ar olu ligzdošanu pazemes kamerās.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir lāpstiņžubīte?

J: Kāda lieluma ir lāpstu vabolītes?

J: Kāda ir lāpstu vabolēm raksturīgā īpašība?

J: Ar ko barojas lāpstiņžubītes?

J: Kur lāpstiņžubītes pavada lielāko dzīves daļu?

J: Kā lāpstu varde dēj olas?

J: Kas ir unikāls lāpstasknābja vardes izmantotajā rakšanas metodē?

Meklēt pēc burta