Lāpstu vabolītes
Lāpstu vabolītes ir deviņas Hemisus ģints varžu sugas. Tā ir vienīgā Hemisotidae dzimtas dzimta. Tās sastopamas tropu un subtropu zemsahāras Āfrikā.
Lāpstiņbikses ir vidēja lieluma vardes, kuru garums sasniedz 8 cm (3,1 collas). Tās ir ar apaļu ķermeni un īsām kājām. To galva ir maza un šaura, ar cietu, apgrieztu degunu.
Lāpstu vabolītes ir rakstošās vardes. Lielāko dzīves daļu tās dzīvo pazemē. Kamēr mātīte ir ampleksā, tā rakņājas zem zemes. Pēc tam tā dēj olas pazemes bedrē. Tēviņš aiziet pa tuneli, bet mātīte paliek kopā ar olām. Tiklīdz būs pietiekami daudz lietus, mātīte ar degunu rausies ūdens avota virzienā. Pērtiķi tur uzturas līdz metamorfozei. Pulciņi var atrasties ārpus ūdens līdz pat dažām dienām.
Atšķirībā no vairuma rakšanas varžu, lāpstasknābja vardes rakā ar galvu uz priekšu. Citas vardes raksta ar pakaļgalu.
Dažas sugas tiek turētas kā lolojumdzīvnieki.
Sugas
HEMISOTIDAE dzimta
- Hemisus ģints
- Hemisus barotseensis - Mongu lāpstiņvabolīte (Channing & Broadley, 2002)
- Hemisus brachydactylus - Masilivas lāpstu vabolīte (Laurent, 1963)
- Hemisus guineensis - Gvinejas lāpstu vabolīte (Cope, 1865)
- Hemisus guttatus - plankumainā varde (Rapp, 1842)
- Hemisus marmoratus - Marmorainais spāres (Steindachner, 1863)
- Hemisus microscaphus - Zveja ezera lāpstu vabolīte (Laurent, 1972)
- Hemisus olivaceus - olīvkoksnējā varde (Laurent, 1963)
- Hemisus perreti - Pereta lāpstiņvabolīte (Laurent, 1972)
- Hemisus wittei - Witte's Shovelnose Frog (Laurent, 1963)
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir lāpstiņžubīte?
A: Lāpstu vabolīte ir deviņu sugu vidēja lieluma rakstošo vardžu ģints, vienīgā Hemisotidae dzimtas dzimta, kas sastopama tropu un subtropu zemsahāras Āfrikā.
J: Kāda lieluma ir lāpstu vabolītes?
A: Lāpstu vabolītes ir vidēja lieluma vardes, kuru garums sasniedz 8 cm (3,1 collu), ķermenis ir apaļš un kājas īsas.
J: Kāda ir lāpstu vabolēm raksturīgā īpašība?
A.: Lāpstiņžuburkām ir maza un šaura galva ar cietu, uz augšu pavērstu degunu.
J: Ar ko barojas lāpstiņžubītes?
A: Dotajā tekstā nav sniegta informācija par lāpstiņžuburu uzturu.
J: Kur lāpstiņžubītes pavada lielāko dzīves daļu?
A: Lāpstu vabolītes lielāko dzīves daļu dzīvo pazemē.
J: Kā lāpstu varde dēj olas?
A: Mātīte, atrodoties ampleksā, rakņājas zemē un dēj olas pazemes bedrē. Tēviņš aiziet pa tuneli, bet mātīte paliek kopā ar olām.
J: Kas ir unikāls lāpstasknābja vardes izmantotajā rakšanas metodē?
Atbilde: Atšķirībā no citām rakšanas vardēm, kas rakā ar pakaļgalu uz priekšu, lāpstu vabolītes rakā ar galvu uz priekšu.
