Siamangs (Symphalangus syndactylus) — apraksts, izplatība un draudi

Uzzini visu par siamangiem — apraksts, izplatība, pasugas un galvenie draudi (mežu izciršana, nelikumīga tirdzniecība). Ceļvedis sugas aizsardzībai un saglabāšanai.

Siamangs (Symphalangus syndactylus) ir melni apmatoti giboni bez astes, kuru dzimtene ir Malaizijas, Taizemes un Sumatras meži. Tie ir arborēāli — dzīvo galvenokārt koku kroņos (kokos), kur pārvietojas ar šūpošanos un šūpošanos pa zarām. Siamangs ir lielākais no mazajiem pērtiķiem, var būt gandrīz divreiz lielāks nekā citi giboni; pieauguši īpatņi sasniedz aptuveni 1 m augstumu un var svērt līdz 23 kg. Siamangs ir vienīgā suga ģintī Symphalangus.

Izskats un īpašības

Siamangi ir tumši melni līdz brūngani melni, ar biezāku apmatojumu nekā vairums citu gibonu. Viņiem raksturīga sindaktīlija — divi pirksti uz katras pēdas ir saplūduši kopā, no kurienes arī cēlies nosaukums "sindaktils". Vēl viena īpaša pazīme ir liels rīkles maisiņš (gularais maisiņš), kas var piepūsties līdz ievērojamam izmēram. Gan tēviņi, gan mātītes izmanto šo maisiņu, lai pastiprinātu skaņu — tas ļauj siamangiem skaļi un tālāk skanīgi saukties un duetā dziedāt.

Uzvedība un sociālā struktūra

Siamangi parasti dzīvo ģimenes grupās, kurās ir mūža pāris un viņu pēcnācēji. Tie ir monogāmi vai ilgstoši pāri saistīti, un abu dzimumu vokālie dueti tiek lietoti teritoriālai komunikācijai, pāra saiknes stiprināšanai un brīdināšanai pret svešiniekiem. Locomocija galvenokārt notiek, brahiējot (šūpojoties pa zariem), un siamangiem ir ļoti spēcīgas priekšējās ekstremitātes, kas palīdz pārvietošanās laikā lielos attālumos koku kronī.

Barība

Siamangi ir galvenokārt herbivori, to ēdienkartē dominē augļi, lapas, ziedi un sēklas. Tie arī ēd kukaiņus un mazus bezmugurkaulniekus. Barības meklējumi parasti notiek koku kroņos, un siamangiem ir svarīga liela, nepārtraukta koku platība, kur atrast barību sezonāli.

Reprodukcija un attīstība

Mātītes pārsvarā dzemdē vienu mazuli pēc grūtniecības, kas ilgst aptuveni 6–7 mēnešus. Jaunāki īpatņi paliek pie vecākiem vairākus gadus, kamēr apgūst pārvietošanās un barošanās prasmes. Seksuālās brieduma iestāšanās var notikt 6–8 gadu vecumā, taču precīzs vecums var atšķirties atkarībā no populācijas un dzīves apstākļiem.

Izplatība un taksonomija

Ir iespējamas divas siamangu pasugas: Sumatras siamangs (S. s. syndactylus) un Malaizijas siamangs (S. s. continentis, raksturojams Malaizijas pussalā). Pretējā gadījumā malaizieši tiek uzskatīti par lokālu populāciju. Siamangs ir vienīgais gibons, kas savā areālā sastopas simpātiski ar citiem gibonveidīgajiem; tā areāli bieži pilnībā krustojas ar elastīgā gibonā (Agile Gibbon) un Lar gibonā klāstiem.

Dzīves ilgums

Neļubētos apstākļos siamangiem var būt ilgs mūžs — nebrīvē tie var nodzīvot vairāk nekā 30 gadus. Savvaļā dzīves ilgums parasti ir īsāks, atkarīgs no plēsēju spiediena, resursu pieejamības un cilvēka ietekmes.

Draudi un aizsardzība

• Galvenais drauds siamangiem ir biotopu izzušana un fragmentācija — mežu izciršana lauksaimniecības paplašināšanai, kokaudžu izciršanas un citu zemes izmantošanas veidu dēļ. Īpaši postoša ir palmu eļļas ražošana, kas Samatras un Malaizijas reģionos ir izraisījusi plašu mežu izciršanu.
• Nelikumīga lolojumdzīvnieku tirdzniecība un medības arī apdraud vietējās populācijas.
• Fragmentētas meža platības samazina piemērotu pārošanās partneru pieejamību un barības resursus, kas ilgtermiņā samazina ģenētisko daudzveidību.

Lai mazinātu draudus, nepieciešami pasākumi, piemēram, aizsargāto teritoriju paplašināšana, meža koridoru izveide populāciju savienošanai, stingrāka likumu izpilde pret nelikumīgu tirdzniecību, kā arī ilgtspējīgas palmu eļļas ražošanas prakses veicināšana. Dažās vietās notiek audzēšanas programmas nebrīvē un reintrodukcijas projekti, tomēr veiksmīga atjaunošana prasa plašāku dzīvotņu aizsardzību.

Starptautiska aizsardzība

Siamangs ir starptautiski atzīts par sugu, kurai draud izzušana, un to iekļauj starptautiskās aizsardzības sarakstos (piemēram, IUCN un CITES), kas ierobežo dzīvnieku tirdzniecību un veicina aizsardzības pasākumus. Vietējā līmenī efektīva dabas resursu pārvaldība un izglītošana par siamangiem un to lomu ekosistēmā palīdz mazināt cilvēku un šīs sugas konfliktus.

Interesanti fakti

• Siamangu duetiem ir svarīga loma teritoriālā saziņā — skaļās dziesmas var skanēt ļoti tāli un tiek dziedātas no koku kroņiem.
• Rīkles maisiņš būtiski pastiprina skaņu un ļauj siamangiem izcelties skaņas intensitātē salīdzinājumā ar citiem gibonveidīgajiem.
• Biotopu saglabāšana, kas ietver gan lielus aizsargājamus meža masīvus, gan savienojumus starp tiem, ir izšķiroša siamangu izdzīvošanai nākotnē.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Siamang?

J: Cik liels var izaugt siamangs?

J: Ar ko siamangs atšķiras no citiem giboniem?

J: Vai ir kādas siamangu pasugas?

J: Kādā vidē dzīvo siamangs?

J: Cik ilgi tie parasti dzīvo?

Meklēt pēc burta