Zīdainā sifaka (Propithecus candidus) — apdraudēta Madagaskaras lemūra suga

Zīdainā sifaka — viens no retākajiem apdraudētajiem Madagaskaras lemūriem. Uzzini par tās zīdaino kažoku, uzvedību, biotopu un aizsardzības iespējām.

Zīdainā sifaka (Propithecus candidus) ir liels lemūrs ar garu, zīdaini baltu kažoku. Tā areāls ir neliels Madagaskaras ziemeļaustrumos, kur to vietējie sauc par simponu. Tas ir viens no retākajiem zīdītājiem uz Zemes, un IUCN to ir iekļāvis pasaules 25 apdraudētāko primātu sarakstā. Zīdainā sifaka ir viena no deviņām Propithecus ģints sugām. Šī suga sastopama tikai dažās aizsargājamās teritorijās Madagaskaras ziemeļaustrumu lietus mežos, un lielākā daļa atlikušās populācijas atrodas Marodžijas nacionālajā parkā un Anjanaharibe-Sud īpašajā rezervātā.

Zīdainajai sifakai ir sociāla struktūra, un tā dzīvo grupās, kurās ir no diviem līdz deviņiem īpatņiem. Lielāko dienas daļu tā pavada, barojoties un atpūšoties, un velta laiku sociālai uzvedībai, piemēram, rotaļām, kopšanai un ceļošanai. Pātītes barošanas laikā reizēm ir svarīgākas par tēviņiem. Tāpat kā citas austrumu sifakas, tā galvenokārt ēd lapas un sēklas, bet reizēm arī augļus, ziedus un pat augsni.

Tas ir sezonāls vaislinieks un pārojas tikai vienu dienu gadā lietus sezonas sākumā. Tāpat kā citām sifaku sugām, arī šīm sugām ir raksturīga zīdaiņu aprūpe bez mātes gādības. Visu vecumu un abu dzimumu grupas locekļi bieži kopj, rotaļājas, reizēm nēsā un pat baro zīdaiņus, kas nav viņu pašu mazuļi. Zīdainā sifaka bieži vokalizē un saziņā lielā mērā izmanto smaržu.

Izskats un kustības veids

Zīdainā sifaka ir vidēji liela sifaku suga ar spēcīgu, pūkainu, gandrīz pilnīgi baltu kažoku, kas dod tai savu latvisko nosaukumu. Sejas āda un acis parasti kontrastē ar gaišo apmatojumu — sejas apvidus var būt tumšāks, ar izteiktām acīm. Ķermeņa garums līdz astes pamatnei un īpaši gara aste palīdz līdzsvaram. Pieaugušo svars parasti ir daži kilogrami.

Šī suga pārvietojas tipiskā sifaku stilā — vertikāla pieķeršanās un lekšana (vertical clinging and leaping), ātri lecot starp kokiem un spējot veikt tālus lēcienus. Uz zemes tās reizēm pārvietojas ar raksturīgām bipedālām lēcienu sērijām (divkāju hopi), kas ir labi atpazīstams sifaku gaitas veids.

Barošanās un ekoloģiskā loma

Zīdainā sifaka galvenokārt ir lapēdāja (folivore): tās uzturu veido dažādu augu lapas un sēklas, bet sezonāli papildina ar augļiem, ziediem, jauniem dzinumiem un citām augu daļām. Dažkārt lemūri izmanto augsni — iespējams, lai iegūtu minerālvielas vai noņemtu toksīnus no pārtikas. Tā kā tās ēdiena avoti ir saistīti ar konkrētām koku sugām, sifakas ir svarīgs šo mežu augu sēklu izkliedētājs un ekosistēmas elements.

Sociālā struktūra un reprodukcija

Grupas parasti sastāv no 2–9 indivīdiem. Lēmumu pieņemšanā un resursu sadalē bieži dominē pātītes — šī sievišķā dominance ir raksturīga daudziem lemūriem un ir minēta arī šī teksta sākumā. Reproduktīvā sezona ir īsa: pārošanās notiek vienu dienu gadā lietus sezonas sākumā, un pēc grūtniecības perioda dzimst viens (retāk divi) mazuļi. Grūtniecības ilgums sifakām parasti ir daži mēneši, un dzīvnieki lielu daļu laika veltī zīdaiņu kopšanai un izdzīvošanas nodrošināšanai.

Interesanta iezīme ir plaša alloparentālā (citu grupas locekļu) aprūpe: zīdainīšus kopj, rotaļājas ar tiem un pat nēsā citi ģimenes locekļi, ne tikai māte. Šāda kopīga aprūpe palīdz palielināt mazuļu izdzīvošanas iespējas un stiprina grupas saites.

Komunikācija

Zīdainā sifaka izmanto gan vokālas, gan ķīmiskas (smaržas) ziņas. Vokālās skaņas var būt kontakta signāli, brīdinājumi par plēsējiem vai teritorijas demonstrācijas. Smaržu marķēšana, piemēram, ar dzimumu dziedzeru izdalījumiem, kalpo kā sociālās saziņas un teritorijas norādes līdzeklis.

Draudi un saglabāšanas stāvoklis

Zīdainā sifaka ir kritiski apdraudēta suga. Galvenie draudi ir:

• Mežu izciršana un lauksaimniecības paplašināšana (piemēram, tavy — laukā notiekoša dedzināšana), kas samazina un fragmentē sugas dzīvotni;
• Kokmateriālu ieguve, mežizstrāde un oglaines ieguve;
• Medības un cilvēku iejaukšanās — dažviet lemūri tiek medīti vai to biotops traucēts;
• Ilgtspējības trūkums un vietējo kopienu nabadzība, kas veicina mežu izmantošanu;
• Ekstremāli laika apstākļi (piemēram, cikloni) un klimata pārmaiņas, kas var ietekmēt lietus mežu struktūru un pārtikas pieejamību;
• Neliels, izolēts populācijas izmērs, kas palielina genētiskās atkailināšanās un izmiršanas risku.

Konkrēti saglabāšanas pasākumi ietver aizsargājamās teritorijas uzturēšanu un paplašināšanu (piemēram, Marodžijas nacionālais parks un Anjanaharibe-Sud rezervāts), mežu atjaunošanu, izglītošanas un vietējo kopienu labklājības programmas, kā arī zinātniskus pētījumus un monitoringu. Starptautiskas un vietējās vides organizācijas strādā, lai samazinātu cilvēku un lemūru konfliktus, veicinātu ekotūrisma iniciatīvas un atbalstītu ilgtspējīgu mežu izmantošanu.

Kā var palīdzēt

• Atbalstīt uzticamas dabas aizsardzības organizācijas, kas strādā Madagaskarā;
• Veicināt informētību par lemūru un lietus mežu aizsardzību; izvēlēties atbildīgu tūrisma pakalpojumu sniedzējus, kas sadarbojas ar vietējām kopienām;
• Atbalstīt iniciatīvas, kas veicina mežu atjaunošanu un alternatīvus ienākumu avotus vietējiem iedzīvotājiem.

Zīdainā sifaka ir ne tikai viena no vizuāli iespaidīgākajām lemūru sugām, bet arī svarīgs Madagaskaras lietus mežu ekosistēmas elements. Tā saglabāšana prasa gan vietēju, gan starptautisku sadarbību, ilgtspējīgus mežsaimniecības risinājumus un uzmanīgu dabas resursu pārvaldību.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir zīdainā sifaka zinātniskais nosaukums?

J: Kur ir sastopama zīdainā sifaka?

J: Cik sugu ir tās ģintī?

J: Ar ko tas pārtiek?

J: Kad tā pārojas?

Meklēt pēc burta