Skrituļdēlis
Riteņdēlis ir dēlis (dēvēts par "klāju") ar četriem riteņiem, kas novietoti zem tā. To izmanto, lai brauktu ar skrituļdēli. Pirmie skeitbordi bija koka gabals ar tam piestiprinātu skrituļdēli. Tas kļuva populārs, un līdz 1960. gadam skeitbordus sāka ražot. Tā kā skeitbordus izgatavoja arvien vairāk, arvien vairāk cilvēku iecienīja jauno sporta veidu. Tomēr tas bija bīstami, un cilvēki sāka krist. Tā rezultātā skeitparki sāka slēgt. Samazinoties skeitborda vietu skaitam, skeitbordistiem vairs nebija, kur braukt. Neliela skeitbordistu grupa turpināja braukt uz skeitborda uz ielas un pa pilsētām. Pēc 20 gadiem šis sporta veids sāka attīstīties līdz tādam, kādu mēs to pazīstam tagad. Skeitbords ir populārs sporta veids, kurā piedalās daudzi jaunāki braucēji. Jaunieši dažkārt brauc ar skrituļdēli uz ielas. Ir daudz dažādu skeitborda veidu, piemēram, kaskadieru skeitbordi, penny skeitbordi, longbordi, īsie dēļi un citi.
Skeitborda dēlis
Daļas
Parastās detaļas, no kurām izgatavots pilnīgs skeitbords, ir klājs, kravas automašīnas, riteņi, gultņi, aparatūra un griptape.
Klājs
Lielākā daļa klāju ir izgatavoti no sešiem līdz deviņiem koka slāņiem. Citi materiāli, ko izmanto klāju izgatavošanā, ir stiklšķiedra, bambuss, sveķi, kevlārs, oglekļa šķiedra, alumīnijs un plastmasa. Visi šie materiāli padara dēli vieglāku. Daži klāji, kas izgatavoti no kļavu saplākšņa, ir krāsoti, lai iegūtu dažādu krāsu saplāksni. Mūsdienu klājiem ir dažādi izmēri. Lielākā daļa ir 7 līdz 10,5 collas platas. Plašākas dēļu klājus var izmantot, lai nodrošinātu lielāku stabilitāti, braucot pa pāreju vai uz rampas. Skeitborda klāji parasti ir 28 līdz 33 collas gari. Uz dēļa apakšas var būt uzdrukāts izgatavotāja dizains. Tā var būt arī tukša.
Longboard, kas ir cita veida skeitbords, ir garāks dēlis. Ar to pārsvarā brauc no kalniem vai pludmalē. Longbordu izgatavoja divi sērfotāji: Ben Whatson un Jonny Drapper. Viens no pirmajiem klāja uzņēmumiem tika nosaukts par "Drapped", kas tika aizgūts no Džonija otrā vārda. "Vecās skolas" dēļi (tie, kas ražoti 20. gadsimta 70.-80. gados) lielākoties ir platāki, un bieži vien tiem ir tikai viens kikkeils. Dažādiem 70. gadu modeļiem bieži vien ir neliela ieliekamība vai tās nav vispār, savukārt 80. gadu modeļiem ir dziļāka ieliekamība un stāvākas kicktails.
Pieskāriena lente, kas piestiprināta pie skrituļdēļa augšdaļas, nodrošina skrituļslidotāja kāju saķeri ar virsmu. Visbiežāk tā ir melna. Tomēr tā var būt daudzās dažādās krāsās, piemēram, caurspīdīga. Caurspīdīga ļauj izrotāt klāja virsmu. Tam ir lipīga aizmugure un virsma līdzīga smilšpapīram.
Skeitborda apakšdaļa. Šajā fotoattēlā redzams dēļa klājs, kravas automašīnas un riteņi.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir skeitbords?
A: Skeitbords ir dēlis (dēvēts par "klāju") ar piestiprinātiem četriem riteņiem. To izmanto skeitborda sportā.
Q: Kad skeitbords pirmo reizi kļuva populārs?
A: Skeitbordi pirmo reizi kļuva populāri 60. gados, kad tos sāka ražot.
J: Kāpēc daži skeitparki tika slēgti?
A: Daži skeitparki tika slēgti, jo cilvēki sāka krist no dēļiem un tas tika uzskatīts par bīstamu.
J: Kā skeitborda sports izdzīvoja?
A: Neliela mērķtiecīgu skrituļslidotāju grupa turpināja nodarboties ar skeitborda sportu ielās un pilsētās, kas to saglabāja, līdz aptuveni pēc 20 gadiem tas sāka attīstīties līdz tam, ko mēs pazīstam tagad.
J: Kas parasti nodarbojas ar šo sporta veidu?
A: Ar skrituļslidošanu parasti nodarbojas jaunāki braucēji, lai gan ar to var nodarboties jebkurš.
J: Vai ir dažādi skrituļdēļu veidi?
A: Jā, ir daudz dažādu skeitborda veidu, piemēram, stunt dēļi, penny dēļi, longboards, short dēļi un citi.
J: Kur cilvēki parasti dodas nodarboties ar šo sporta veidu?
A: Cilvēki parasti dodas uz publiskiem parkiem vai ielām, lai nodarbotos ar šo sporta veidu.
