Plankumainā hiēna (Crocuta crocuta): bioloģija, uzvedība un izplatība

Plankumainā hiēna (Crocuta crocuta) ir viena no pazīstamākajām hiēnas sugām. Britu angļu valodā tās nosaukums rakstās "hyaena". Tās bieži dēvē par smieklīgajām hiēnām sakarā ar to raksturīgo vokalizāciju — īsu, sasinhronizētu skaņu, kas atgādina smieklus. Plankumainās hiēnas galvenokārt sastopamas Subsahāras Āfrikā (Subsahāras Āfrikā), kur savvaļā to skaits tiek lēsts aptuveni no 27 000 līdz 47 000 īpatņu, taču populācija samazinās galvenokārt biotopu izzušanas un nelikumīgu medību dēļ. Fosilais ieraksts liecina, ka Eiropā šī suga pastāvēja vismaz līdz pleistocēna beigām (pleistocēna beigām).

Izskats un anatomija

Plankumainā hiēna ir lielākais Hyaenidae dzimtas pārstāvis. Ķermeņa izmērs un svars var ievērojami atšķirties — pieauguši īpatņi parasti sver no ~40 līdz ~80 kg, ar plecu augstumu aptuveni 60–90 cm. Mātītes parasti ir nedaudz lielākas un smagākas nekā tēviņi. Tām ir spēcīgs, muskulīgs ķermenis un īpaši attīstīti žokļi, kas ļauj lauzt kaulus un izmantot pārtikā arī to satura daļas, ko daudzas citas plēsējas neapēd.

Sociālā struktūra un uzvedība

Plankumainās hiēnas dzīvo lielās, sarežģītās sociālās grupās, ko sauc par "klāniem". Klānos var būt no dažiem desmitiem līdz pat 80 īpatņiem. Tie ir ļoti sociāli dzīvnieki — vieni no vissociālākajiem Carnivora kārtas pārstāvjiem. Klānos dominē mātītes; sociālā hierarhija ir matriarchāla un bieži ļoti stingra. Dominances attiecības nosaka piekļuvi barībai, atpūtai un redzamas priekšrocības mazuļu audzināšanā.

Hiēnu uzvedība apvieno gan sadarbību, gan konkurenci. Tās bieži medī grupās (tā dēvētie mednieku baru mednieki), koordinējot vajāšanu un uzbrukumus, tomēr klānos ir skaidras dominances līnijas un konkurence par resursiem. Parasti tikai mātītes rūpējas par mazuļiem; tēviņi parasti nesniedz regulāru aprūpi, lai gan retos gadījumos var piedalīties barošanā vai aizsardzībā. Mātītes ir spēcīgas, dažkārt agresīvas pret pakļautajiem tēviņiem un jaunākiem sugasbrāļiem.

Neparadā reproduktīvā anatomija

Viens no pazīstamākajiem plankumainās hiēnas īpašumiem ir mātītes ārējās dzimumorgānu morfoloģija — tām ir paplašināts klitors, bieži dēvēts par pseido-peni, pa kuru notiek urinēšana, kopulācija un bieži arī dzemdības. Šī anatomiskā iezīme ir reti sastopama zīdītāju pasaulē un rada īpašas reproduktīvās problēmas, piemēram, sarežģītākas dzemdības un paaugstinātu mazuļu mirstību dzemdību laikā.

Vairošanās un mazuļu attīstība

Grūsnības ilgums ir aptuveni 110 dienas. Mātītes parasti dzemdē 1–3 mazuļus, kas pirmajos dzīves mēnešos tiek pasargāti aizsargātos alās vai slēptuvēs. Pēc iziešanas no alas mazuļi bieži uzturas kopīgā kreše (komunālā olšanā), kur vairākas mātītes var barot un sargāt mazuļus — tomēr galvenā atbildība par saviem mazuļiem saglabājas to dzemdētājām. Mažuļu atkarības periods var būt ilgs; zīdīšana un sociālā mācība var turpināties vairākus mēnešus līdz gadus. Dzīves ilgums savvaļā parasti ir ap 12 gadiem, taču aizturējumā hiēnas var izdzīvot ilgāk.

Barošanās un medību taktika

Plankumainās hiēnas ir gan veiksmīgas mednieces, gan izcili plēsīgas apsaimniekotājas — tās spēj izmantot gan medījumu, gan atradumus. Tām ir ļoti spēcīgi žokļi un attīstīta kuņģa skābe, kas ļauj sagremot ādu, kaulus un citus grūti pārstrādājamus audus. Atkarībā no reģiona un sezonas lielāko daļu pārtikas tās var iegūt, aktīvi medījot vai medījumu atņemot citām plēsējām.

• Medības: plankumainās hiēnas bieži medī grupās, izmantojot koordinētu vajāšanu un izsīkšanas taktiku. Viņas var uzbrukt lielākiem ganāmpulku dzīvniekiem kā zebrām, gnu vai antilopēm, izvēloties ievainoto vai izsistu indivīdu.
• Skavenging: hiēnas neatsaka barību no citu plēsēju atstāto maizītēm un bieži zog upurus no lauvas vai citiem plēsējiem.
• Fiziskās spējas: tās var sasniegt ātrumu līdz apmēram 60 km/h īsos sprintos un izcili izturīgas vajāšanās ilgākos attālumos.

Komunikācija

Hiēnas izmanto plašu skaņu, ķermeņa valodas un smaržas signālu klāstu, lai sazinātos. Raksturīgais "smiekliem" līdzīgais kliedziens tiek lietots sociālās spriedzes, pakļaušanas vai aicinājuma situācijās. Tās arī marķē teritoriju ar smaržvielām no anālo dziedzeru izdalījumiem.

Izplatība un biotopi

Plankumainās hiēnas galvenokārt sastopamas atklātajās savannās, stepēs un pusmežiem Subsahāras Āfrikā. Tās ir elastīgas attiecībā uz dzīvotni, var sastapt arī kalnu pļavās un sausākos rajonos, ja pieejami medījumi un patvērums.

Apdraudējumi un aizsardzība

Lai gan sugas populācija kopumā nav kritiski maza, tā samazinās vietām dēļ biotopu izzušanas, cilvēku konflikta, perēkļu zaudēšanas un nelikumīgām medībām. Turklāt negatīvās cilvēku attieksmes dēļ hiēnas reizēm tiek nogalinātas kā “kaitēkļi” vai laupītāji. Aizsardzības pasākumi ietver publiskās izpratnes veicināšanu, konflikta samazināšanas stratēģijas ar zemes īpašniekiem un dzīvotņu saglabāšanu.

Attieksme pret cilvēkiem un kultūras nozīme

Plankumainajām hiēnām cilvēki pievērsa uzmanību jau sensenos laikos — augšējā paleolītā cilvēki tās attēloja alu zīmējumos. Mūsdienu kultūrās to tēls ir dažāds: Rietumu kultūrā un Āfrikas folklorā hiēnām nereti ir negatīva reputācija. Āfrikas pasakās un mītos tās dažkārt tiek attēlotas kā neglītas, alkatīgas vai bīstamas, bet dažās tradīcijās tām piešķir arī citus simboliskus aspektus. No bioloģiskā viedokļa plankumainās hiēnas ir efektīvas plēsējas un ekosistēmas komponentes, kas ietekmē gan medījuma sugu populācijas, gan citu plēsēju uzvedību.

Secinājums: Plankumainā hiēna ir sarežģīts un veikls plēsējs ar unikālām anatomiskām un sociālām īpašībām. Tās nozīme ekosistēmā ir liela, taču cilvēku darbības un viedokļi uzliek sugas nākotnei nopietnus izaicinājumus.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir plankumainās hiēnas zinātniskais nosaukums?

J: Cik īpatņu ir savvaļā?

J: Kāpēc to populācija samazinās?

J: Vai tēviņi ir ieinteresēti palīdzēt mātītēm ar mazuļiem?

J: Kā plankumainās hiēnas medī?

J: Ko Rietumu kultūra domā par plankumainajām hiēnām?

J: Kā cilvēki jau sen zina par plankumainajām hiēnām?

Meklēt pēc burta