Slovēnijas statistikas reģioni — pārskats par 12 NUTS-3 apakšreģioniem

Pārskats par Slovēnijas 12 NUTS‑3 statistikas reģioniem: apraksti, robežas, nosaukumu izmaiņas (Posavska, Primorsko‑notranjska), dati un salīdzinājumi.

Slovēnijas statistikas reģioni (slovēņu: Statistične regions, vienskaitlī: slovēņu: Statistična regija) ir 12 administratīvie apakšrajoni (NUTS 3. līmenis), kas Slovēnijā izveidoti 2005. gada maijā juridiskiem un statistikas mērķiem.

Slovēnijā kopumā ir 12 statistikas reģioni. Šie 12 statistikas reģioni ir sagrupēti divās grupās (NUTS-2 līmenis): Austrumu Slovēnija (slovēņu: Vzhodna Slovenija) un Rietumu Slovēnija (slovēņu: Zahodna Slovenija).

No 2015. gada 1. janvāra Spodņeposavskas statistiskā reģiona nosaukums mainās uz Posavska un Notranjsko-kraška uz Primorsko-notranjska.

12 NUTS‑3 reģioni — pārskats

Zemāk ir īss apraksts par katru no 12 Slovēnijas statistikas reģioniem. Reģioni kalpo galvenokārt statistikas vākšanai, plānošanai un ES fondu sadalei; tie nav pašvaldību līmeņa administratīvie vienības ar plašām politiskām pilnvarām.

• Pomurska — ziemeļaustrumu daļa gar upi Mura (Mura reģions). Raksturīgs lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes sektors, kā arī blīva lauku apdzīvotība.
• Podravska — drenāžas baseins ap upi Drava; vienā no lielākajām pilsētām reģionā attīstīta rūpniecība un vīnkopība.
• Koroška — ziemeļu kalnainā daļa pie Austrijas robežas, ar rūpniecības un ieguves tradīcijām un plašām mežiem.
• Savinjska — centrāli austrumu reģions ar Savinja ieleju; nozīmīgs rūpniecības, lauksaimniecības un pakalpojumu centrs.
• Zasavska — viens no mazākiem reģioniem, vēsturiski saistīts ar smago rūpniecību un ogļu ieguvi, tagad notiek restrukturizācija.
• Posavska (iepriekš Spodnjeposavska) — gar upi Sava izvietots reģions; nozīmīga enerģētika (tai skaitā atomelektrostacija) un rūpniecība.
• Jugovzhodna Slovenija — dienvidrietumu/DA reģions, plaša teritorija ar mežiem, lauksaimniecību un reģionālām rūpniecības zonām.
• Osrednjeslovenska — centrālais reģions, kur ietilpst valsts galvenā pilsēta; šeit koncentrējas administrācija, pakalpojumi un lielākā daļa ekonomikas aktivitāšu.
• Gorenjska — Ziemeļrietumu reģions Alpu zonā; pazīstams ar tūrisma objektiem (Bled, Bohinj, Triglav) un kalnu sportu.
• Primorsko‑notranjska — rietumu iekšzemes/krasta tuvumā esošais reģions, kur atrodas pazīstamas karsta alas un alu sistēmas (piem., Postojna) un daļa krasta joslas ietekmes.
• Goriška — rietumu reģions pie Itālijas robežas, kur dominē robežpilsētas un vīnkopības ielejas; spēcīgas kultūrvēsturiskas saites ar kaimiņvalsti.
• Obalno‑kraška — piejūras un karsta reģions ar ostām, tūrisma pilsētām (piem., Piran, Koper) un nozīmīgu loģistikas/transporta nozari.

Reģionu sadalījums NUTS līmeņos tiek izmantots ES statistikai, reģionālajai politikas plānošanai un struktūrfondu finansējuma piešķiršanai. NUTS‑2 dalījums Vzhodna Slovenija (Austrumu Slovēnija) un Zahodna Slovenija (Rietumu Slovēnija) ļauj salīdzināt plašākas reģionālās attīstības atšķirības un mērķtiecīgāk plānot atbalstu mazāk attīstītām teritorijām.

Piezīme par nosaukumu izmaiņām: 2015. gada 1. janvārī notika formālas nosaukumu korekcijas, kuru mērķis bija labāk atspoguļot reģionu ģeogrāfisko identitāti un terminoloģiju NUTS reģistrā — piemēram, Spodnjeposavska tika pārdēvēta par Posavska, un Notranjsko‑kraška par Primorsko‑notranjska.

Jautājumi un atbildes

J: Cik statistikas reģionu ir Slovēnijā?

J: Kad Slovēnijā tika izveidoti statistikas reģioni?

Q: Kāds ir Slovēnijas statistikas reģionu mērķis?

J: Kā ir sagrupēti Slovēnijas statistikas reģioni?

J: Kā sauc abas grupas, kurās ir sagrupēti Slovēnijas statistikas reģioni?

J: Kādas izmaiņas Slovēnijas statistikas reģionu nosaukumos tika veiktas 2015. gada 1. janvārī?

J: Kāds ir Slovēnijas statistikas reģionu NUTS līmenis?

Meklēt pēc burta