Tackle: definīcija un noteikumi futbolā, regbijā un amerikāņu futbolā

Tackle (piespēle): definīcija un noteikumi futbolā, regbijā un amerikāņu futbolā — drošība, sodīšana, taktika un atšķirības vienā skaidrā ceļvedī.

Piespēle jeb tackle ir plaši lietots termins dažādu bumbu sporta veidu aizsardzības darbībām — tas ir veids, kā apturēt pretinieku, kurš pārvietojas ar bumbu. Piespēles tehnika, mērķis un noteikumi atšķiras starp sporta veidiem: futbolā, regbijā un amerikāņu vai kanādiešu futbolā. Lai arī princips ir līdzīgs — novērst pretinieka tālāku progresu — konkrēti ierobežojumi un sods par bīstamām darbībām sporta veidos atšķiras.

Regbijs (regbija futbola jēdziens, regbija savienība un regbija līga)

Angļu regbija futbolā piespēle tradicionāli nozīmē pretinieka nogāšanu vai apturēšanu, kas skrien ar bumbu. Parasti to izpilda, aptverot pretinieka ķermeni un noliekot viņu uz zemes — svarīgs princips ir “wrap” (aptveršana) ar rokām, lai kontrolētu skrējēju.

• Jautājumi par drošību: sitieni ap kaklu, galvas un augšējo plecu zonu tiek stingri regulēti vai aizliegti — tie tiek uzskatīti par bīstamiem.
• Atšķirības starp disciplīnām: regbija līgā un regbija savienībā (union) ir atšķirīgas procedūras pēc piespēles — piemēram, kā turpinās spēle pēc tam, kad spēlētājs tiek piespēlēts, kur tiek veidots ruck/maul vai play-the-ball situācija.
• Dažādi stili: praksē pastāv vairāki piespēles veidi (zemas piespēles pie ceļgala/vidukļa, augstākas aptveršanas), un atsevišķas variācijas, piemēram, pretinieka stumšana ārpus laukuma (touch) vai citi taktiski paņēmieni.

Par rupjiem vai bīstamiem piespēles paņēmieniem tiesneši var piemērot brīdinājumus, dzeltenās kartītes (laika diskvalifikācija) vai sarkano kartīti (izraidīšana), atkarībā no smaguma un nodoma. Tāpat var sekot soda sitieni vai brīvmetieni, ja pretinieks tiek nolaists negodīgi.

Futbols (saites: Futbolā)

Futbolā piespēles parasti nozīmē spēlētāja mēģinājumu apslāpēt bumbas turētāju, izspēlējot bumbu vai traucējot kustību, taču tehniski regulētas ir tikai sitiena/mazināšanas fāzes: standarta sitienu — piemēram, bremzēšana ar kājām, slīdēšana (slide tackle) — likumība balstās uz to, vai spēlētājs vispirms spēlē bumbu vai uzbrūk pretiniekam.

• Likumīgas piespēles: spēlētājs spēlē bumbu, neveicot bīstamu fizisku kontaktu ar pretinieku.
• Aizliegtas un bīstamas situācijas: sitieni no jebkura virziena, kas apdraud pretinieka drošību (piem., sitieni ap galvu, no aizmugures “tackle from behind”, vai “studs up” — tapām uz augšu), tiek bargi sodīti. Kopš apmēram 2017. gada starptautiskā nostāja par drošību futbolā ir kļuvusi stingrāka, un smagi bīstami graudi visticamāk tiks sodīti ar noraidījumu (sarkano kartīti).
• Sodi: tiesneši var piemērot brīdinājumu (dzeltenā kartīte) par rupjāku vai bīstamu spēli un noraidījumu (sarkano kartīti) par vardarbīgām vai apdraudošām darbībām.

Praktiskie piemēri: slīdēšanas piespēle, kas skar tikai bumbu vai tiek izdarīta ar pienācīgu kontroli, ir pieļaujama; tomēr, ja spēlētājs paceļ kājas ar tapām uz augšu vai triec pretinieku no aizmugures, tiesnesis to var uzskatīt par bīstamu un sodīt. Mērķis ir aizsargāt spēlētājus no nopietnām traumām, piemēram, ceļgala vai galvas savainojumiem.

Amerikāņu un kanādiešu futbola piespēles

Amerikāņu un kanādiešu futbolā piespēle nozīmē bumbas spēlētāja fizisku apturēšanu vai nogāšanu, kas pārtrauc gājienu — šādā brīdī spēle tiek uzskatīta par beigušos, bumba kļūst nedzīva un seko nākamās spēles sākums (piemēram, nākamais down vai brīvs sitiens). Tā ir bāzes aizsardzības darbība, kas atšķiras no bloķēšanas, kur galvenais mērķis ir aizsargāt metēju vai radīt telpu uzbrukumam.

• Tehnika un ekipējums: šajos sporta veidos spēlētāji bieži lieto aizsargaprīkojumu (ķiveres, plecu aizsargus), un atbilstoša, droša piespēles tehnika (aptveršana, pieturēšana) ir obligāta, lai samazinātu traumu risku.
• Sodi par bīstamām darbībām: ir sodāmas cilāšanas ar ķiveri, sitieni uz galvu vai citi bīstami hits — sods var būt yardu soda, tehniskās sēdes, diskvalifikācija vai spēlētāja izraidīšana, atkarībā no līgas noteikumiem un sitiena smaguma.
• Rezultāts un turpinājums: jebkurā gadījumā, kad bumba nesošais spēlētājs tiek pienācīgi apturēts, gājiens beidzas; tālāka izspēle tiek atsākta saskaņā ar spēles noteikumiem (piem., ja ir 4 downs vai 3 downs sistēma, ja tiek piešķirts pirmspēle).

Tehnika, drošība un tiesnešu loma

• Drošas piespēles pamatprincipi: mērķis ir apturēt pretinieku, nepakļaujot viņu nevajadzīgam riskam. Sporta veidi prasa dažādus tehniskos paņēmienus (aptveršana ar rokām, zemas piespēles pie vidukļa/ceļgala u.c.), kas samazina traumu risku.
• Tiesnešu uzraudzība: oficiālie sodu noteikumi novērtē spēlētāja nodomu, spēles apstākļus un spēles drošību. Bīstamas darbības tiek sodītas — gan ar disciplināriem sodiem (brīdinājums, laika diskvalifikācija, izraidīšana), gan ar spēles tehniskiem sodiem (sodi, free-kick, metiens, yardu soda u.c.).
• Prevencija: treneri un sacensību rīkotāji akcentē pareizu tehniku un drošības apmācību, īpaši jauniešu līmeņos, kur galvas, kakla un ceļgala traumu risks ir jāminimizē.

Kopumā “tackle” nozīme un ierobežojumi ir cieši saistīti ar konkrētā sporta drošības politiku, tradīciju un noteikumu komiteju lēmumiem. Lai spēle būtu gan taktiski efektīva, gan droša, svarīgi ir apgūt pareizus paņēmienus, ievērot noteikumus un cienīt pretinieku veselību.

Jautājumi un atbildes

J: Kas futbolā ir uzbrukums?

J: Kā notiek uzbrukums angļu regbija futbolā?

J: Kāda veida piespēles ir aizliegtas kā bīstamas?

J: Kā futbolā uzbrūk pretiniekam?

J: Kādas izmaiņas noteikumos tika ieviestas attiecībā uz cīņu futbolā, sākot ar 2017. gadu?

J: Kā amerikāņu un Kanādas futbolā tiek definēta spēkošanās?

J: Kas notiek, kad amerikāņu un kanādiešu futbolā ir veiksmīgs uzbrukums?

Meklēt pēc burta