Tanto — japāņu īss zobens: definīcija, vēsture, stili un izmantošana

Tanto — japāņu īss zobens: definīcija, vēsture, stili, slavenu kalēju atsauce un izmantošana; uzzini par samuraju tradīciju, asmeņu tipiem un hamon estētiku.

Tanto ir japāņu īss zobens vai duncis, kas tradicionāli kalpojis gan kā praktisks kaujas rīks tuvcīņā, gan kā ceremonialisks, estētisks priekšmets.

Izmēri un klasifikācija

Tradicionālais tanto kopējais garums bija aptuveni 11,93 collas (1 šaku, aptuveni 30 cm). Asmens garums parasti svārstījās no apmēram 5 līdz 12 collām (12,5–30 cm). Asmeņus, kas bija garāki (aptuveni 13–14 collas), sauca par ko-wakizashi jeb "mazo īso zobenu". Tanto, kas atšķīrās no tradicionālā izmēra, var tikt apzīmēts arī kā O-tanto vai Sunobi tanto.

Vēsture un attīstība

Tanto parādījās Heian periodā (795–1192 m. ē.) un kā ierocis attīstījās Kamakuras periodā (1192–1333 m.ē.). Sākotnēji to izgatavoja ne tikai kā kaujas rīku, bet arī kā mākslas priekšmetu — asmeņi tika bagātīgi dekorēti un termiski apstrādāti. Izplatītākie profili bija, piemēram, hira-tsukuri un uchi-sori.

Nambokučo periodā (1336–1392) daži tanto kļuva garāki — virs 15,75 collām (aptuveni 37 cm) — un asmeņi kļuva plānāki un platāki, kas palielināja to caurduršanas spēju. Muromači periodā (1336–1573) atkal parādījās šaurāki, bet kvalitatīvāki asmeņi. Šajā laikā veidojās profesionāla kaltu skola un atšķirīgi izgatavošanas stili — pazīstamākie kalēji minami arī vēsturiskajos ierakstos: Sukesada un Norimitsu (Bizen-den); Kanemoto un Kanesada (Mino-den); Muramasa un Masashige (Ise).

Edo perioda (1603–1867) laikā, kad valsts bija salīdzinoši mierīga, tiek izgatavoti mazāk kaujas rīkiem paredzētu, taču bieži izsmalcināti dekorētu tanto. Šajā laikposmā termiski apstrādātā asmens mala (hamon) kļūst īpaši akcentēta un dekoratīva.

Izgatavošana un tehnoloģija

Tradicionāli japāņu lāpas izgatavošanai izmantoja tamahagane — īpašu oglekļa saturošu dzelzi, un asmeņus bieži termiski apstrādāja, izmantojot māla pārklājumu, lai panāktu diferenciālo sacietēšanu. Tā rezultātā rodas raksturīgais hamon (asmes malas ornamentālā līnija) un cietāka asmens mala ar elastīgāku mugurkaulu.

Pēc kaltēšanas un cietēšanas asmens tiek pulēts — pulēšana ne tikai atklāj hamon, bet arī uzlabo asmens asumu un formas estētiku. Parasti asmens apakšpusē tiek ieurbti uzraksti (mei), kas norāda kalēja vārdu vai izgatavošanas vietu. Konstruktīvie elementi, kas pavada asmeni, ietver tsuka (rokturi), saya (makstis), tsuba (aizsargs), habaki (malojoša apkaklīte) un mekugi (piemērotas tapu stiprinājums).

Stili, forma un klasifikācija

Tanto stilus klasificē pēc roktura aizsarga veida, asmens profila un citiem elementiem. Viena no klasifikācijām pēc roktura aizsarga tipa:

• tanto ar aizsargu, ko sauc par tsuba;
• tanto ar aikuči stila aizsargu;
• tanto ar hamadaši stila aizsargu.

Populārākie bija aikuchi un hamadaši, jo tiem bija neliels aizsargs un tie bija vieglāk paslēpjami un ērti pārnēsājami — svarīgi aspekti, jo tanto retāk tika lietots tiešā kaujas laukā.

Citi izplatīti asmeņu stili:

• Hira-zukuri — plakans, šaurs un biezs asmens, paredzēts griešanai un duršanai.
• Shobu-zukuri — ar kores līniju un bieži aprīkots ar asins rieviņu (hi).
• Moroha — abpusēji asa asmens forma; salīdzinoši reta.
• Kissaki-moroha-zukuri — ar izteikti garu un asu galu (o-kissaki).
• Kaikan — īss tanto ar nelielu aizsargu, bieži nēsāts sievietēm kā rotājums un pašsardzības ierocis.

Izmantošana kaujā un ikdienā

Tanto bija īpaši efektīvs tuvcīņā, jo tas spēja iekļūt cauri bruņai vai izmantojot slēptus uzbrukumus. Labākie asmeņi bruņām caurduršanai bija gari, šauri un ar biezāku mugurkaulu. Ierocis bieži tika nēsāts platā auduma jostā (obi) ar malu uz augšu un rokturi pagrieztu pa labi, un tas bieži atradās kopā ar wakizashi (īso zobenu) samuraja mājā. Samuraju sievietes (onna-bugeisha) tika mācītas lietot tanto gan kā pašsardzības ieroci, gan, tiesās ar rituāliem — kā pēdējo līdzekli.

Rituāli un kultūras loma

Tanto bija saistīts arī ar dažādiem rituāliem. Tiek uzskatīts, ka dažāda tipa tantos izmantoja pašnāvības rituālam — seppuku (hize viņu tradicionālajā variantā vīriešiem biežāk izmantoja wakizashi vai citu īso zobenu, savukārt sievietēm biežāk bija raksturīgs pašnāvības veids, ko dēvē par jigai, kurā tika izmantots īss nazis vai duncis, bieži līdzīgs tanto).

Mūsdienas, kolekcionēšana un prakse

Pēdējo 700–800 gadu laikā izgatavots liels skaits tanto — daži paredzēti civilai lietošanai, citi speciāli samurajiem vai ceremoniālai lietošanai. Mūsdienās tanto ir populārs kolekcionieru priekšmets: vērtējums balstās uz vecumu, kaltēja slavu, asmens kvalitāti, hamon rakstu un oriģinālo iestiprinājumu (koshirae). Tradicionālās kaltuves un procesu paņēmieni tiek saglabāti, bet radušies arī mūsdienu izgatavojumi — gan funkcionāli, gan dekoratīvi.

Tanto tiek izmantots arī mūsdienu atjaunotās kaujas mākslās un tameshigiri (testēšanas griešana) prakses ietvaros. Ir arī likumu un drošības ierobežojumi dažādās valstīs attiecībā uz īsiem ieročiem — tāpēc interesentiem ieteicams iepazīties ar vietējiem noteikumiem pirms iegādes vai nēsāšanas.

Praktiski padomi iesācējiem un interesentiem

Ja interesējaties par tanto kā kolekcijas priekšmetu vai prakses ieroci, apsveriet sekojošo:

• Pārbaudiet asmens oriģinalitāti — meklējiet mei (kaltējzīmi) un profesionālu novērtējumu.
• Uzziniet par hamon un polijas kvalitāti — labi saglabāts hamon un profesionāla pulēšana palielina vērtību.
• Ja plānojat izmantot asmeni prakses nolūkos, pārliecinieties par drošību un atbilstošu apmācību.
• Respektējiet kultūras un vēsturisko kontekstu — japāņu zobeni bieži ir ne tikai rīki, bet arī kultūras mantojums.

Kopumā tanto ir daudzpusīgs priekšmets ar bagātīgu vēsturi — no praktiska tuvcīņas ieraksta līdz skaistam mākslas objektam un kultūras simbolam. Tā forma, izgatavošanas tehnika un lietojuma veidi ir mainījušies cauri laikmetiem, saglabājot ciešu saikni ar japāņu zobenu kalšanas tradīcijām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir tantō?

J: Kad pirmo reizi parādījās tantō?

J: Kādi ir dažādi tantō stili?

J: Kāds bija tradicionālo tantō izmērs?

J: Kā laika gaitā mainījās tanto izmērs un forma?

J: Kā to nēsāja samuraju karavīri?

J: Kāda veida rituālo pašnāvību varēja veikt, izmantojot tanto?

Meklēt pēc burta