Tehniskā rakstīšana: definīcija, principi un praktiski piemēri
Tehniskā rakstīšana — skaidrs ceļvedis: definīcija, pamatprincipi un praktiski piemēri, kas palīdz pielāgot saturu auditorijai un veidot saprotamus, efektīvus tehniskos tekstus.
Tehniskā rakstīšana ir saziņa par tehniskām un profesionālām jomām. Tehniskās komunikācijas biedrība (Society for Technical Communication, STC) definē tehnisko rakstīšanu kā jebkuru komunikācijas veidu, kas ir:
- sazināties par tehniskām vai specializētām tēmām, piemēram, datoru lietojumprogrammām, medicīniskām procedūrām vai vides aizsardzības noteikumiem; vai
- sniegt norādījumus par to, kā kaut ko darīt, neatkarīgi no uzdevuma tehniskā rakstura.
Auditorija ir būtiska rakstīšanas sastāvdaļa. Ja, teiksim, tiek rakstītas medicīniskas instrukcijas, lai palīdzētu pacientiem un aprūpes sniedzējiem, tās var būt domātas ārstiem un medicīnas māsām, nespeciālistiem ar labu vispārējo izglītību vai mazizglītotiem cilvēkiem. Katrā no šiem gadījumiem rakstīšana būtu diezgan atšķirīga. Piemēram:
"Pielāgojiet tehnisko diskusiju līmeni un formalitāti paredzētajam mērķim un auditorijai. Attiecībā uz auditoriju ņemiet vērā izglītību, profesionālo pieredzi, lasītprasmes līmeni un motivāciju. Lietojiet skaidru un vienkāršu dikciju, lai padarītu rakstīto tekstu pieejamu lasītājiem, kuriem angļu valoda nav dzimtā valoda".
Tehniskā rakstīšana ir gan vizuāla, gan verbāla saziņa. Saziņai jānotiek saskaņā ar vispārēju loģiku. Viena no pieejām ir aprakstoša, piemēram, "Automašīnas dzinēja detaļas". Cita pieeja ir problēmu risināšanas pieeja: "Kā nomainīt riepas". Praktiskās enciklopēdijas parasti informē un tajās ir sadaļas, kā to izdarīt. Labs piemērs ir medicīnas enciklopēdijas. Medicīnas enciklopēdija sniedz informāciju lasītājiem par veselības jautājumiem.
Cilvēkiem vienmēr ir bijuši vajadzīgi ceļveži, kas pirms drukātās preses parādījās manuskriptos.
Kas raksturo labu tehnisko rakstu
Labs tehniskais teksts ir:
- Precīzs: izmanto pareizu terminoloģiju un faktus, pārbaudāmi avoti.
- Skaidrs: struktūra un valoda ļauj lasītājam ātri saprast būtiskāko.
- Konkrēts: dod praktiskas darbības norādes, piemērus un rezultātus.
- Lasītājam pielāgots: ņem vērā auditorijas zināšanas, vajadzības un ierobežojumus.
- Vizuāli atbalstīts: diagrammas, attēli, tabulas un kopsavilkumi atvieglo uztveri.
Principi un labas prakses ieteikumi
- Nosaki mērķi un auditoriju — pirms rakstīšanas skaidri definē, kādam nolūkam dokuments ir paredzēts un kas to lasīs.
- Strukturē saturs — izmanto virsrakstus, apakšsadaļas, sarakstus un kopsavilkumus, lai lasītājam būtu viegli orientēties.
- Lieto vienkāršu valodu — izvairies no liekas žargonizācijas, skaidro nepieciešamos tehniskos jēdzienus.
- Esiet konsekvents — terminoloģijā, stila vadlīnijās un formatējumā (piem., datumi, mērvienības, burtu izvēle).
- Pievieno vizuālus elementus — zīmējumi, ekrānuzņēmumi un soļu numurējumi pasargā no pārpratumiem.
- Padari pieejamu — izmanto alternatīvo tekstu attēliem, saprotamu kontrastu un lasāmus fontus, lai nodrošinātu piekļuvi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
- Testē un pārbaudi — lūdz reāliem lietotājiem veikt uzdevumus pēc instrukcijas, ievāc atsauksmes un koriģē tekstu.
- Uzturi dokumentāciju — norādi versijas, izmaiņu žurnālu un saglabā arhīvus.
Praktiski piemēri un dokumentu veidi
- Lietotāja rokasgrāmatas — soļveida instrukcijas programmatūras vai aparatūras lietošanai.
- Ātrās palaišanas (quick-start) rokasgrāmatas — īss ceļvedis, lai ātri sasniegtu pirmos rezultātus.
- API dokumentācija — tehniskie apraksti un piemēri izstrādātājiem.
- Standarti un procedūras (SOP) — darba plūsmas un kvalitātes kontroles noteikumi organizācijām.
- Tehniskie ziņojumi un pētījumu apraksti — datu analīze, metodes un secinājumi akadēmiskām vai inženiertehniskām grupām.
- Drošības un atbilstības dokumenti — brīdinājumi, riska novērtējumi un juridiskie nosacījumi.
- Medicīniskās instrukcijas un pacientu informācija — pielāgota atbilstoši auditorijai (ārsti, māsas, pacienti).
Darba process: soļi no koncepcijas līdz publicēšanai
- Izpēte: apkopo tehnisko informāciju, specifikācijas un normatīvos dokumentus.
- Audience analysis: precizē auditorijas profilus un viņu vajadzības.
- Struktūras izveide: sagatavo satura plānu un darba virsrakstus.
- Rakstīšana: sagatavo pirmo versiju, izmantojot vienkāršu, precīzu valodu.
- Vizualizācija: izstrādā diagrammas, attēlus un tabulas ar skaidriem parakstiem un alt tekstu.
- Pārbaude un testēšana: tehniska redakcija, faktu pārbaude un lietotāju tests.
- Publicēšana un uzturēšana: izvieto dokumentu izvēlētajā platformā un nodrošini versiju kontroli.
Rīki un resursi tehniskajiem rakstniekiem
- Autorēšanas rīki: Microsoft Word, Google Docs, MadCap Flare, Adobe FrameMaker.
- Versiju kontrole: Git, dokumentu pārvaldības sistēmas.
- Grafikas rīki: Adobe Illustrator, Snagit, vienkārši ekrānuzņēmumu rīki.
- Stila vadlīnijas: organizācijas vai nozares stila rokasgrāmatas, Plain Language vadlīnijas.
- Lokālplānošana un tulkošana: rīki adaptācijai dažādām valodām un tirgiem.
Ētika, autortiesības un atbilstība
Tehniskajai dokumentācijai bieži ir juridiskas un ētiskas saistības — precizitāte medicīnā, drošības brīdinājumi, datu aizsardzība un autortiesību ievērošana. Rakstniekam jānodrošina, ka sniegtā informācija neapdraud cilvēku drošību un ir saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Sagatavošanās starptautiskai auditorijai
Ja dokumentācija tiek izmantota starptautiski, jāņem vērā:
- Vienkāršota, kulturāli neitrāla valoda.
- Atsevišķu jēdzienu skaidrojumi un lokalizācijas dabiskums (mērvienības, datumi, piemēri).
- Pārbaužu veikšana ar vietējiem lietotājiem un tulkotājiem.
Īss pārbaudes kontrolsaraksts rakstot tehnisku materiālu
- Vai mērķis un auditorija ir skaidri definēti?
- Vai svarīgākie soļi ir saprotami un loģiski sakārtoti?
- Vai visi tehniskie fakti ir pārbaudīti?
- Vai attēliem ir paraksti un alternatīvais teksts?
- Vai dokuments ir pārbaudīts ar reāliem lietotājiem?
- Vai versijas un atjauninājumi ir dokumentēti?
Tehniskā rakstīšana apvieno precizitāti, empātiju pret lasītāju un labas struktūras prasmes. Sekojot principiem un regulāri testējot materiālus ar mērķauditoriju, var radīt drošas, saprotamas un efektīvas instrukcijas un dokumentus dažādām nozarēm.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir tehniskā rakstīšana?
A: Tehniskā rakstīšana ir jebkurš saziņas veids, kas saistīts ar saziņu par tehniskām vai specializētām tēmām, piemēram, datoru lietojumprogrammām, medicīniskām procedūrām vai vides aizsardzības noteikumiem, vai instrukciju sniegšanu par to, kā kaut ko darīt, neatkarīgi no uzdevuma tehniskā rakstura.
J: Kas ir tehniskās rakstīšanas auditorija?
A: Tehniskās rakstīšanas auditorija ir atkarīga no saziņas mērķa un tēmas. Tā var būt ārsti un medmāsas; laicīgi cilvēki ar labu vispārējo izglītību; vai mazizglītoti cilvēki.
J: Kā tehniskās diskusijas un formalitātes līmenis būtu jāpielāgo paredzētajai auditorijai?
A: Tehniskās diskusijas un formalitātes līmenis ir jāpielāgo paredzētajam mērķim un auditorijai, ņemot vērā tādus faktorus kā viņu izglītība, profesionālā pieredze, lasītprasmes līmenis un motivācija. Jāizmanto arī skaidra un vienkārša dikcija, lai padarītu rakstīto tekstu pieejamu lasītājiem, kuriem angļu valoda nav dzimtā valoda.
Vai tehniskā rakstīšana ir tikai verbāla saziņa?
Atbilde: Nē, tā informē gan vizuāli, gan mutiski. Lai efektīvi nodotu informāciju, saziņā jāievēro vispārēja loģika.
J: Kādas divas pieejas izmanto tehniskajā rakstniecībā?
A: Tehniskajā rakstīšanā parasti izmanto divas pieejas: aprakstošo (piemēram, "Automašīnas dzinēja daļas") un problēmu risināšanas ("Kā nomainīt riepas").
J: Vai enciklopēdijas ir labs piemērs praktiskam pielietojumam tehniskajā rakstīšanā?
A: Jā, praktiskās enciklopēdijas parasti informē lasītājus par dažādām tēmām, vienlaikus tajās ir arī sadaļas "kā to darīt", kurās sniegti norādījumi, kā kaut ko darīt saistībā ar šo tēmu. Īpaši labs piemērs ir medicīnas enciklopēdijas, jo tajās ir sniegta informācija par veselības jautājumiem kopā ar norādījumiem, kā tos risināt.
J: Kad pirmo reizi parādījās rokasgrāmatas par to, kā kaut ko darīt?
A: Rokasgrāmatas par to, kā rīkoties, pirmo reizi parādījās manuskriptos pirms drukāto mediju tehnoloģiju parādīšanās.
Meklēt