Milo un Otisa piedzīvojumi (子猫物語, Koneko Monogatari, angļu val. "Kaķēna stāsts"; alternatīvais nosaukums angļu valodā The Adventures of Chatran) ir 1986. gada japāņu–franču piedzīvojumu komēdija‑drāma, kuru režisēja Masanori Hata. Filma attēlo divu dzīvnieku — Milo (oranžas krāsas kaķis) un Otis (mopsis) — draudzību un piedzīvojumus, kas sākas, kad abi nejauši iestrēgst prom no mājām un katrs dodas savā ceļā, meklējot otru. Filmā izmantoti dzīvi dzīvnieki, un narratīvs tiek veidots ar stāstījumu un dzejas deklamāciju: oriģinālversijā japāņu valodā stāstījumu lasīja Šigeru Tsujuki, bet dzejas deklamāciju — Kijoko Koizumi. Oriģinālā japāņu versija pirmizrādi piedzīvoja 1986. gada 27. jūnijā.
Filmai bija arī starptautiska izplatīšana — kompānija Columbia Pictures 1989. gada 25. augustā izlaida angliski runājošu, īsāku versiju, kurā samazināts materiāls (tā tiek minēts, ka no oriģinālfilmas tika atņemtas aptuveni 15 minūtes) un angļu valodā stāstu ierunāja Dūdlijs Mūrs. Starptautiskās un vietējās versijas atšķiras rediģējumā un garumā, tāpēc pieejamā materiāla saturs var atšķirties atkarībā no izdevuma.
Sižets un uztvere
Sižetiski filma ir vienkārša un paredzēta plašai auditorijai: tajā redzami mazā kaķēna Milo un suņa Otis ikdienas notikumi, draudzība, bīstami un komiski brīži, kā arī dabas ainavas, kuros tiek filmētas dažādas epizodes ar dzīvnieku veikumu. Filma guva atzinību par vizuālajām ainām un mīļu pieskārienu, taču tai bija arī kritiķu un skatītāju piezīmes.
Kontroversijas par dzīvnieku drošību
Filmai pievērsa uzmanību arī tādēļ, ka tās radīšana saistījās ar diskusijām par dzīvnieku drošību. Saskaņā ar dažiem skatītāju apgalvojumiem un interneta diskusijām, konkrētās filmiņas kadrā (piemēram, tiek minēts apmēram 46:25) parādās aina, kur putni uzbrūk kaķēnam; šāda veida apgalvojumi ir radījuši nopietnu bažu par to, vai filmēšanas laikā visi dzīvnieki tika aizsargāti. Tajā pašā laikā ir arī pretrunīgas ziņas par to, kādas epizodes iekļautas starptautiskajās versijās — daļā izplatīto montāžu noteiktas ainas tika izņemtas vai saīsinātas.
Ņemot vērā pretrunīgās liecības, skatītājiem ieteicams izvērtēt pieejamās versijas kritiski. Ja jautājums par dzīvnieku labturību ir būtisks, vērtīgi meklēt informāciju no vairākām avotu pusēm — oficiālajiem izdevumiem, filmu arhīviem un uzticamiem kinorecenzentu materiāliem —, jo dažādas izplatītās kopijas var atšķirties gan saturiski, gan garuma ziņā.
Filma joprojām ir diskutēta kā piemērs tam, cik svarīgi ir pārraudzīt dzīvnieku labturību kino uzņemšanas laikā, un tā paliek atmiņā gan kā sirsnīgs stāsts par draudzību, gan kā gadījums, kas izgaismo etiskus jautājumus par dzīvnieku izmantošanu izklaides industrijā.