Bābeles tornis — mīts par valodu izcelsmi un saikni ar Etemenanki

Bābeles tornis: mīts par valodu izcelsmi un tās saikni ar Babilonas zikurātu Etemenanki — vēsturiskie, mitoloģiskie aspekti un mūsdienu pētījumi.

Bābeles torņa (ebreju valodā: מִגְדַּל בָּבֶל, Migdal Bavel) stāsts 1. Mozus 11:1-9 ir mīts par izcelsmi, kura mērķis ir izskaidrot, kāpēc pasaules tautas runā dažādās valodās. Tekstā aprakstīts, ka pēc Lielā plūduma cilvēki sākumā runāja vienā valodā un, migrējot rietumu virzienā, apmetās Šināras zemē (שִׁנְעָר). Tur viņi vienojās uzcelt pilsētu un pietiekami augstu torni, lai sasniegtu debesis. Dievs, vērojot šo būvi un cilvēku pašpārliecinātību, satraucas un samulsina viņu valodas, lai cilvēki vairs nevarētu viens otru saprast; pēc tam Viņš tos izkliedē pa visu zemi.

Stāsta nozīme un interpretācijas

Šis epizodes skaidrojums bieži tiek uzskatīts par etioloģisku mītu — stāstu, kas mēģina izskaidrot sociālu vai dabisku fenomenu (šajā gadījumā valodu daudzveidību). Dažādi lasījumi uzsver citas tēmas:

• Brāķis un lepnība: torņa celšana tiek lasīta kā cilvēku lepnības un sevišķas neatkarības simbols pret Dievu, kas beidzas ar sodu vai korekciju.
• Sociāla un politiska skaidrošana: stāsts var atspoguļot brīdinājumu pret pārāk centrētas varas un vienas valodas dominances centieniem.
• Rīta mācība par komunikāciju: mitoloģiski tiek attēlots, kā komunikācijas zudums izjauc sadarbību un kopdzīvi.

Reliģiskajās tradīcijās (jūdaisms, kristietība un interpretācijas arī citos garīgajos virzienos) stāsts tiek izmantots gan kā teoloģisks piemērs par Dieva suverenitāti, gan kā morāla mācība par pazemību.

Vēsturiskā un arheoloģiskā saistība ar Etemenanki

Daži mūsdienu pētnieki Bābeles torni ir saistījuši ar zināmām senajām celtnēm, it īpaši ar Etemenanki — zigurātu, kas bija veltīts Mesopotāmijas galvaspilsētas Babilonas galvenajam dievam Mardukam. Nosaukums akadiešu valodā bieži tulkots kā "ē-temen-an-ki" — aptuveni «debess un zemes pamatnes nams».

Par Etemenanki pastāv vairākas ziņas no seno autoru avotiem un arheoloģiskie atradumi rāda, ka Babilonā atradās liela, pakāpienu forma zigurāta, uz kuru atklājumiem atsaucas kā uz iespējamā Bābeles torņa priekšgājēju. Arheologu izrakumi 19. un 20. gadsimtā atklāja šī kompleksa pamatus un māla ķieģeļu paliekas, bet precīzs izskats, augstums un forma tiek rekonstruēti no fragmentāriem datiem un seno aprakstu tekstiem. Dažas senās hronikas piešķir Etemenanki atjaunošanu vai izcilību Nenuhinda (piemēram, Nebuhadonozora II) valdīšanas laikos, taču materiālie pierādījumi ir daļēji neskaidri.

Šī saistība starp bībeles stāstu un reālo zigurātu ir interpretācija — tā piedāvā iespēju saistīt mītisku stāstu ar reālu, ievērojamu Mesopotāmijas celtniecības tradīciju, kurā lieli tempļu kalni (zigurati) simbolizēja saikni starp zemi un dievību pasauli.

Paralēles citiem senajiem tekstiem

Senajos Tuvo Austrumu mītos un literatūrā ir sastopami motīvi, kas atgādina Bābeles torņa stāstu — piemēram, Sumeru episkos tekstos tiek aprakstītas cilvēku būvētas ciltis, dievu iejaukšanās un sarežģījumi saziņā starp tautām. Konkrēti, stāsts "Enmerkars un Arattas kungs" satur dažus līdzīgus elementus, piemēram, akcentu uz valodas vai saziņas šķēršļu lomu un cīņu par dievu un pilsētu godu, taču tie nav identiski Bībeles stāstam un var tikt lasīti gan kā neatkarīgi mīti, gan kā paraugi kultūrvēsturiskai ietekmei.

Mūsdienu skatījums uz valodu izcelsmi

No mūsdienu lingvistikas viedokļa valodu daudzveidība nav izskaidrojama ar vienu vienkāršu notikumu, kā tas attēlots mītā. Valodu izcelsme un attīstība ir sarežģīts process, ko veicina ģeogrāfisks sadalījums, migrācija, kultūras apmaiņa un ilgstošas evolūcijas. Tomēr Bābeles torņa mīts saglabā nozīmi kā kultūras un simboliskais izskaidrojums tam, kā cilvēki agrīnajos laikos mēģināja saprast pasaules daudzveidību.

Kopsavilkums

• Bābeles torņa stāsts ir sena etioloģiska leģenda par valodu daudzveidību un cilvēka centieniem sasniegt debesu sfēru.
• Daļēji mīti tiek saistīti ar reālu Mesopotāmijas arhitektūru, galvenokārt ar Etemenanki zigurātu Babilonā, bet šādas saiknes ir interpretācijas, nevis viennozīmīgas vēstures liecības.
• Paralēles ar citiem seno tautu mītiem rāda, ka motīvs par komunikācijas zaudēšanu un dieviem, kas iejaucas cilvēku darbos, bija plaši izplatīts Tuvo Austrumu iztēlē.

Stāsts par Bābeles torni tādējādi darbojas gan kā reliģiska un literāra leģenda, gan kā punkts, no kura kultūras un vēstures pētnieki var izpētīt, kā mīti veido cilvēku vai kolektīvo izpratni par pasaules kārtību.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Bābeles tornis?

J: Kur notiek stāsts?

J: Kas ir Etemenanki?

J: Vai ir vēl kāds šumeru stāsts ar līdzīgiem elementiem?

Meklēt pēc burta