Pilsētas crier
Pilsētas pastnieks ir persona, kuru pilsētas dome ir pieņēmusi darbā, lai publiski sludinātu uz ielām. Krāli var izmantot arī tiesas vai oficiālos paziņojumos. Kuratori bieži ģērbjas grezni, un šī tradīcija ir pazīstama kopš 18. gadsimta, tērpušies sarkanā un zeltītā tērpā, baltos bridžos, melnos zābakos un trikorņa cepurē.
Viņi nēsā rokas zvaniņu, lai radītu skaļu troksni, un pirms paziņojuma viņi kliedz vārdus "Oyez, Oyez, Oyez!". Vārds "Oyez" nozīmē "dzirdiet jūs", kas ir aicinājums klusēt un pievērst uzmanību. Oyez ir atvasināts no anglonormāņu valodas vārda "klausīties". Daži pilsētas krīkeru paziņojumi ir ierakstīti grāmatās, ko sauc par proklamāciju grāmatu Česteras proklamāciju grāmatā, kas datēta ar 19. gadsimta sākumu, pilsētas krīkeru aicinājums ir ierakstīts kā "O Yes, O Yes!".
Vēsture
Anglija
Viduslaiku Anglijā pilsētkrāļi bija vissvarīgākais veids, kā izplatīt ziņas pilsētas iedzīvotājiem. Daudzi nevarēja lasīt avīzes. Karaļa proklamācijas, vietējos noteikumus, tirgus dienas, reklāmas un pat cukura klaipu pārdošanu gadsimtiem ilgi izsludināja zvaniņš vai pilsētas kurjers. Česteras kanāla kompānija 1798. gada Ziemassvētkos pārdeva cukuru, kas bija sabojājies tās kuģu paketē, un par to paziņoja pilsētas pastnieks.
Česteras pirmais "belmanis" tika iecelts 1540. gadā. Viņam maksāja vienu (vecu) pensu par to, ka viņš "dodas meklēt kaut ko, kas ir pazudis", un 4 vecus pensus par bēru gājiena vadīšanu. 1681. gadā ugunsdrošības likums, kas paredzēja, ka visām mājām jābūt ar dakstiņu jumtiem, nevis salmu jumtiem, bija "jāizdod visā pilsētā, un to publicēja dienas zvaniņš". Par "ridunge the banes" (sludinājumu vai reklāmu lasīšanu) par Česteras mistērijas lugu rīkošanu 1553. gadā pastniekam maksāja 13 vecus pensus. Ričards Vudkoks (Richard Woodcock) 1598. gadā bija ģērbies līdzīgi kā Londonas vēstnesis, jo viņam bija "abos galos apvilkts un pa vidu ar sudrabu izrotāts timber masts" (koka spieķis ar sudraba rotājumiem).
1620. gadā krustcelēs notika kauja starp miesniekiem un maizniekiem, kurā "Cryer break his Mace in peeces Amonge them" (lauza savu sudraba nūju starp tiem). 1607. gadā zvaniķis Džordžs Tunnals (George Tunnall) nolasīja publisku paziņojumu, ka atkritumu izmešana upē ir nelikumīga.
1656. gadā Glosteras Svētās Marijas kriptas (St Mary le Crypt) draudzes reģistrā ir ierakstīts, ka laulību aizliegumus "publicējis zvaniķis".
1715. gadā kāds vietējais iedzīvotājs ierakstīja, ka "Belman pie krusta ... publiski nolasa mēra vārdā proklamāciju, kurā visiem pilsētas iedzīvotājiem pavēlēts būt miermīlīgiem un pieklājīgiem, nestaigāt pa ielām vai rindām nepamatoti ilgās nakts stundās". 1743. gadā Džons Posnīts pārņēma "dienas un nakts zvanītāja" amatu. . []
1792. gadā Česterā bija dienas un nakts zvanītājs Džons Jarvuds (John Yarwood) un kurjers Viljams Ratklifs (William Ratcliffe), bet līdz 1835. gadam, šķiet, bija tikai viens amats. Tikai 1998. gadā Česterā atkal bija gan pastnieks, gan zvaniķis.
Pilsētas ziņnešus aizsargāja karaļnama pārstāvji, jo dažkārt viņi nesa sliktas ziņas, piemēram, par nodokļu palielināšanu. Līdz pat šai dienai ikvienu pilsētskolotāju Britu sadraudzības valstīs aizsargā seni Anglijas likumi, kas nosaka, ka "nedrīkst traucēt vai izrīkoties, kamēr viņi pilda savus pienākumus". Pilsētas kurjera ievainošana vai ievainošana tika uzskatīta par valdošās monarhijas nodevību. Termins "Posting A Notice" (paziņojuma izvietošana) cēlies no tā, ka pilsētas kurjers, nolasījis savu vēstījumu pilsētniekiem, piestiprināja to pie vietējā krodziņa durvju staba.
Eiropa
Līdzīgi kā Anglijā, arī šeit svarīgākais veids, kā pilsētniekiem piegādāt ziņas, bija pilsētas kritiķi, jo daudzi cilvēki nevarēja lasīt avīzes vai rakstīt. Izsludinājumus, vietējos noteikumus, tirgus dienas, sludinājumus - visu to izsludināja zvanītājs vai kurjers.
Ne vienmēr pilsētas balsis teica vīrieši, daudzas pilsētas balsis teica sievietes. Zvani nebija vienīgais trokšņošanas veids - Holandē bieži izmantoja gongu, Francijā - bungas vai medību ragu.
Pīters Mūrs, Vestminsteras pilsētas balsotājs.
Mūsdienu pilsētu kritiķi
Pēdējā pasaules čempionātā (pieteikšanās datums 2008. gadā) par vislabāk ģērbtajiem pilsētas cēlājiem un pavadoni tika atzīti Pīters un Morēna Tauntoni [1] no Staffordas grāfistes pilsētas Apvienotajā Karalistē. Viņiem pieder arī tituls par vislabāk tērptiem pilsētas krēsliem Lielbritānijā 2008. gada konkursā, kas notika Alnvikā, Loyal Company of Town Criers (Loyal Company of Town Criers). Viņi ir arī vislabāk ģērbtā pilsētas krēsla titula ieguvēji 2007. gada Nacionālajā pilsētas krēslu konkursā Hastingā.
Pīters Mūrs (Peter Moore) jau vairāk nekā 30 gadus ir Londonas pilsētas vēstnesis [2]. Viņš ir Londonas mēra, Vestminsteras pilsētas un Londonas rajonu pilsētas kurators. Viņš ir arī Londonas Pilsētas brīvkungs (Freeman and Liveryman of the City of London).
Alan Myatt ir pasaules rekordists kā visskaļākais pilsētas kliedzējs - 112,8 decibelu.
Nepieciešamība pēc pilsētskolotājiem izzuda, un viņi kļuva par daļu no vietējās folkloras. Mūsdienu pilsētu krīkeru sacensībās notiek Eiropas un pasaules čempionāti.
