Pilsētas paziņotājs (angļu: town crier) ir oficiāla persona, kuru pilsētas vai pilsētas dome iecēlusi par publisku paziņotāju — cilvēku, kura sludina ierakstītus vai mutiski piešķirtus paziņojumus ielās un publiskās vietās. Vēsturiski pilsētas paziņotājus izmantoja, lai izsludinātu tiesas spriedumus, karaļa vai vietējo varu proklamācijas, tirgus un svētku norises, zaudēto vai atrasto mantu sludinājumus, kā arī citus svarīgus publiskus paziņojumus. Dažās valstīs šī loma reiz bija daļa no tiesas vai karaļa administrācijas; citur — pilsētas pašvaldības amats.
Vēsture un attīstība
Pilsētas paziņotāja prakse aizsākas tālajā viduslaiku un agrīnās modernās Eiropas periodā, kad drukātās preses nebija vai tās nebija pieejamas visiem iedzīvotājiem. Pirms laikrakstu un televīzijas paziņojumi tika nodoti mutiski — paziņotājs bija "pilsētas balss", kas informēja iedzīvotājus par likumiem, nodevām, brīdinājumiem un svētkiem. Ar laiku, it īpaši 18. gadsimtā, amats kļuva vairāk ceremonialisks un dekoratīvs, taču oficiālā nozīme saglabājās.
Tērps, atribūti un rituāli
Tradicionāli pilsētas paziņotāji ģērbjas greznos, krāsainos tērpos, kas atgādina 18. gadsimta formas: sarkani ar zelta izšuvumiem, baltas bikses vai bridžas, melni zābaki un trikorņa tipa cepure. Viens no raksturīgākajiem atribūtiem ir rokas zvaniņš, ko paziņotājs skandina, lai piesaistītu uzmanību pirms paziņojuma. Parasti paziņojums sākas ar skaļu saucienu, kas pieprasa klusumu un uzmanību, un beidzas ar explicītu tekstu, ko paziņotājs izsludina vai nolasa.
“Oyez” — izcelsme un nozīme
Vispazīstamākais paziņotāja aicinājums angļu tradīcijā ir “Oyez, Oyez, Oyez!” — frāze, kas nozīmē aptuveni “dzirdiet jūs” vai “ieklausieties”. Vārds Oyez ir atvasināts no anglonormāņu valodas imperatīva un ir līdzīgs vidusfranču vārdam, kurš aicina publiku pievērst uzmanību. Izrunāto skaņu var raksturot kā “o-jei” (angļu izrunā). Reizēm vecākos avotos uzvedumi un transkripcija var atšķirties — piemēram, Česteras paziņojumu grāmatā 19. gadsimta sākuma ieraksti var parādīties kā “O Yes, O Yes!”, kas atspoguļo laikmeta ierakstītāju uzbūvi un fonētiku.
Dokumentācija un piemēri
Daudzi vēsturiskie paziņojumi ir saglabājušies proklamāciju grāmatās, kuras mūsdienās sniedz vērtīgu informāciju par vietējo dzīvi, likumiem un sabiedrības paradumiem. Piemēram, proklamāciju grāmatā Česteras paziņojumi dokumentē tiešu paziņotāju runu un tās formai raksturīgos saucienus.
Mūsdienu loma un saglabāšana
Ar tehnoloģiju attīstību pilsētas paziņotāju reāla administratīva nepieciešamība samazinājās, tomēr amats nav pilnībā izzudis. Mūsdienās daudzviet — īpaši Lielbritānijā, Kanādā, Austrālijā un dažās citās Eiropas pilsētās — paziņotāji darbojas ceremonijās, tūrisma pasākumos, vēsturiskos festivālos un oficiālos atklāšanas pasākumos. Pastāv arī konkursi un sacensības, piemēram, Pasaules pilsētas paziņotāju čempionāti, kur tiek vērtētas balss, izrāde, kostīms un autentiķums.
Prasmes un statuss
- Pilsētas paziņotājam nepieciešama spēcīga, skaidra balss un laba artikulācija, jo paziņojumi tiek izsaukti drošā un saprotamā veidā.
- Jāprot uzturēt rituālu un etiķeti — pareizs kostīms, pareizi zvaniņa signāli un formālas frāzes.
- Dažkārt paziņotāja amats ir brīvprātīgs vai ceremonisks, bet citur tas var būt atalgots pašvaldības darbs ar oficiāliem pienākumiem.
Kopsavilkums
Pilsētas paziņotājs ir vēsturiska figūra, kas apvieno informējumu, rituālu un teātra elementus. Lai gan mūsdienu informācijas izplatīšanā viņu praktiskā nozīme samazinājusies, paziņotāji turpina pievērst uzmanību kā kultūras un tūrisma objekts, saglabājot skaļu, krāšņu un atmiņā paliekošu tradīciju, kuras centrā stāv zvans, formālais sauciens “Oyez” un publiskās runas māksla.
