Tiesas process prombūtnē (in absentia): definīcija, riski un piemēri

Tiesas process prombūtnē (in absentia): skaidrojums, juridiskie riski, aizstāvības tiesības un spēcīgi reālu piemēru gadījumi — uzziniet sekas un aizsardzības iespējas.

Tiesa in absentia (latīņu valodā burtiski - prombūtnē) nozīmē, ka persona tiek saukta pie atbildības par noziegumu un tiek tiesāta, lai gan tā nav klātesoša tiesas procesa laikā. Tāda situācija var rasties, ja persona atrodas nezināmā vietā, ir izvairījusies no tiesas (piemēram, samaksājusi drošības naudu un pēc tam neatgriezusies norādītajā datumā), vai arī ja persona fiziski nav pieejama (piemēram, iespējama nāve — slavenais gadījums ir Martins Bormans, kurš, visticamāk, nomira 1945. gada maijā, bet Nirnbergas prāvas ietvaros tika notiesāts uz nāvi 1946. gada novembrī). Šādas prāvas ir pretrunīgas, jo tās liek konfliktā tiesas procesa pamatprincipu un apsūdzētā tiesības aizstāvēt sevi.

Kad un kā tiesu process prombūtnē tiek piemērots

Praktiskā rīcība atšķiras atkarībā no valsts tiesību sistēmas. Būtiski punkti:

• Daudzās sistēmās tiesa var turpināt procesu prombūtnē tikai tad, ja apsūdzētais ticami ir paziņots par tiesas sēdi un brīvprātīgi nepiedalās.
• Tiesai bieži ir pienākums ieceļot aizstāvi, ja apsūdzētais nav ieradies, lai nodrošinātu, ka apsūdzētais saņem aizstāvību pret izvirzītajām apsūdzībām.
• Ir arī situācijas (piem., slepena novērošana), kad apsūdzēto nevar aicināt ierasties, un lietas izskatīšanai tiek ieceļots aizstāvis vai publiskas drošības komiteja pieņem lēmumu, kā aprakstīts tālāk.

Riski un kritika

Tiesāšana prombūtnē rada vairākus nozīmīgus riskus un iebildumus:

• Tiesības uz aizstāvību: persona var netikt nodrošināta ar reālu iespēju izklāstīt savu aizstāvību, pārbaudīt pierādījumus vai uzdot jautājumus lieciniekiem.
• Kļūdainas notiesāšanas risks: bez klātbūtnes pastāv augstāks risks, ka tiesa pieņem lēmumu, balstoties uz nepilnīgiem vai neskaidri interpretētiem pierādījumiem.
• Procesuālās kļūdas: ja apsūdzētais nav pienācīgi paziņots par tiesas procesu, tas var būt cilvēktiesību pārkāpums (piemēram, pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses).
• Soda izpilde un tiesisku seku neprognozējamība: pat ja tiek notiesāts, praktiska sodu izpilde var būt apgrūtināta, ja persona atrodas ārpus valsts vai slepus.

Sargājošie mehānismi un tiesiskās garantijas

Lai samazinātu pārkāpumu iespējamību, tiesību sistēmas parasti paredz vairākus aizsardzības elementus:

• Obligāta un dokumentēta paziņošana apsūdzētajam par tiesas sēdi;
• Valsts ieceļama aizstāvja nodrošināšana, ja apsūdzētais nav klāt vai nevar piesaņemt advokātu;
• Iespēja pēc tam vērsties ar apelāciju vai lūgumu par jaunu izskatīšanu (retrial) gadījumos, kad apsūdzētais apgalvo, ka netika pienācīgi informēts vai nebija iespējams aizstāvēt sevi;
• Neatkarīgas tiesas pārbaude par to, vai apsūdzētā atturēšanās no piedalīšanās bija brīvprātīga vai pamatota.

Novērošana, slepenas procedūras un īpašie gadījumi

Kā minēts iepriekš, pastāv situācijas, piemēram, drošības dienestu vai komiteju pieprasījumi par novērošanu vai klausīšanos pret personu (piemēram, aizdomās turētiem teroristiem). Šajos gadījumos pašu personu par procedūru neinformē (jo novērošana jānotur slepena), un tiesas priekšā var stāvēt tikai aizstāvis vai speciāla pilnvarota persona, kas argumentē pret vai par novērošanas atļaušanu. Jāņem vērā, ka šie izklausījumi bieži nav "tiesas process" tehniskajā nozīmē, taču tajos var piedalīties tiesnesis, advokāts un cita institucionāla pārstāvība.

Starptautiskā prakse un cilvēktiesību aspekts

Starptautiskā prakse atšķiras. Dažās valstīs procesi prombūtnē ir ierasta prakse, ja apsūdzētais apzināti izvairās no tiesas; citur — īpaši tiesā pret smagiem noziegumiem — tiek uzsvērta tiesa ar apsūdzētā klātbūtni. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka notiesāšana bez pienācīgas iespējas aizstāvībai var pārkāpt tiesības uz taisnīgu tiesu (piemēram, ja persona nav pienācīgi paziņota vai netiek ieceļots aizstāvis). Daudzās jurisdikcijās pēc notiesāšanas prombūtnē apsūdzētajam ir tiesības uz atkārtotu tiesu, ja viņš/viņa pieprasa un pamato, kāpēc nevarēja piedalīties.

Praktiski piemēri

• Vēsturiskais piemērs: Martins Bormans Nirnbergā — notiesāts, iespējams, bez klātbūtnes.
• Biežākās mūsdienu situācijas: lietas, kurās apsūdzētie aizbēguši no valsts vai atrodas nezināmā vietā, kā arī lietas, kurām nepieciešama slepena izmeklēšana vai novērošana un kur iesaistītā persona netiek informēta, lai saglabātu slepenību.

Ko darīt, ja persona tiek tiesāta vai notiesāta prombūtnē

• Ja uzzināt par procesu — nekavējoties sazinieties ar advokātu un iesniedziet tiesā apelāciju vai lūgumu par lietas atjaunošanu, ja uzskatāt, ka nebija nodrošinātas jūsu procedurālās tiesības.
• Ja tiesa prombūtnē ir notikusi tāpēc, ka nevarējāt ierasties (slimība, ceļojuma aizkavēšanās, nepareizi paziņojumi utt.), savāciet dokumentus, kas to apliecina, un iesniedziet tos kopā ar lūgumu par jaunu izskatīšanu.
• Ja persona aizbēgusi, ir ieteicams sadarboties ar advokātu, lai noskaidrotu iespējas tiesiskai aizsardzībai pēc atgriešanās vai izdošanas gadījumā.

Secinājums: tiesas process prombūtnē ir juridisks mehānisms, kas ļauj tiesai pieņemt lēmumu, ja apsūdzētais nav klāt, taču tas prasa stingras garantijas, lai nepieļautu taisnīgas tiesas principu pārkāpumus. Tiesību sistēmām jānodrošina iespējas aizstāvībai, pienācīga paziņošana un iespēja atjaunot procesu, ja apsūdzētais nav bijis vai nav varējis piedalīties.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir aizmuguriska tiesas prāva?

J: Kāpēc kādu personu var tiesāt aizmuguriski?

J: Vai aizmuguriska tiesāšana ir pretrunīga?

J: Vai tiesvedības laikā apsūdzētos parasti pārstāv advokāti?

J: Kad uzraudzības sēdēs var piedalīties tiesnesis un advokāts, bet tehniski tās nevar uzskatīt par tiesas procesu?

Meklēt pēc burta