Laura (2008) — tropiskā vētra un pāreja uz posttropisku ciklonu

Septembra beigās virs Atlantijas okeāna ziemeļu centrālās daļas lēnām virzījās uz rietumiem no Azoru salām. Zemais līmenis radīja viesuļvētru spēku, bet tam nebija tropiskā ciklona iezīmju. Turpmākajās dienās vētra pakāpeniski pavājinājās, bet, pārvietojoties virs nedaudz siltākiem ūdeņiem, tai parādījās tropu iezīmes. Līdz 29. septembrim zemais līmenis bija attīstījis pietiekamu konvekciju, un to pasludināja par subtropu vētru Laura. Pēc šīs statusa piešķiršanas auksti mākoņi sāka apvijies ap Lauras centru un konsolidēties cirkulācijas centra tuvumā. Konvekcija ap centru ātri sakārtojās, un satelīta pārlidojums virs vētras parādīja, ka tā varētu pastiprināties. Vēlākā satelīta pārlidojumā netika ņemta vērā pastiprināšanās iespēja, jo tika apstiprināts, ka intensitāte ir 60 mph (95 km/h). . ^[]

Laura kopējā struktūra joprojām bija subtropiska, taču bija pazīmes, kas liecināja, ka tā iegūst tropu iezīmes. Pēcpusdienā satelīti atklāja, ka Laurai ir izveidojies dziļš silts kodols, kas raksturīgs tropu ciklonam, bet vēja lauks joprojām bija subtropisks. Līdz nakts stundām spēcīgāko vēju rādiuss samazinājās līdz 80 jūdzēm (130 km), kas ir daudz mazāks nekā subtropiskam ciklonam raksturīgais. Tomēr Laura joprojām atradās augšējā zemā līmeņa ietekmē, un mākoņu virsotnes joprojām bija seklas. Tomēr naktī mākoņu galotnes kļuva vēsākas, un 30. septembra rītā Laura bija tuvu tam, lai kļūtu par tropisko ciklonu, taču spēcīgā mijiedarbība ar augšējā līmeņa zemo līmeni nozīmēja, ka tā joprojām bija subtropiska. Neraugoties uz to, ka Laura pārvietojās virs vēsākiem ūdeņiem, ūdens tvaika satelīta attēls noteica, ka Laura ir atdalījusies no augšējā līmeņa zema līmeņa, kas liecināja, ka tā ir pārtapusi par tropisko ciklonu. Laura tika pārveidota par tropisko vētru salīdzinoši augstā 41,2° ziemeļu platuma grādos.

Neilgi pēc pasludināšanas par tropisko parādījās agrīnas ekstratropu pārejas pazīmes. Vēss gaiss sāka ieplūst vētras rietumu pusē, un prognožu modeļi liecināja, ka Laura nākamajā rītā kļūs par ekstratropisku un vēlāk nākamajā dienā vairs nebūs tropiska. Naktī ar Lauru saistītā konvekcija sāka mazināties un zaudēja tropiskās īpašības, taču joprojām saglabāja savu statusu. Agri 1. oktobra sākumā ekstratropiskā pāreja bija pilnībā redzama. Laura joprojām bija tropiska, bet mākoņu struktūra kļuva frontāla, un ap sistēmas centru bija maz konvekcijas. Vēlāk Laura kļuva par posttropisko ciklonu, kas ir termins, ko Kanādas Viesuļvētru centrs iepriekš lietoja, lai apzīmētu vētru, kas zaudējusi tropu īpašības, bet nav subtropiska vai ekstratropiska. Prognozēja, ka šī pāreja būs pabeigta līdz dienas beigām.

Lai gan Laura bija tropiskais ciklons, tas nekad nepietuvojās sauszemei, tāpēc nekādas sekas vai postījumi netika nodarīti un neviens cilvēks necieta. Taču vētras atliekas nonāca augstākā līmeņa strūklas plūsmā un tika virzītas uz Eiropu. Dažās Lielbritānijas daļās sākās spēcīgs lietus, radot lokālu plūdu ūdeņu uzkrāšanos. Tā dēļ Glebe Road netālu no Vindermiras, Anglijā, tika slēgts abos virzienos, un gar A65 ceļu starp Old Hutton un Kirkby Lonsdeilu iepriekš slapjā augsne, kā arī pārpludinātā lietus kanalizācija izraisīja lokālus plūdus. Satiksme uz M6 automaģistrāles bija palēnināta slikto braukšanas apstākļu dēļ.

Pēc tam, kad ekstratropiskā fēna "Laura" atliekas pēdējo reizi sasniedza Nīderlandes dienvidu piekrasti, tā lietus mākoņi sāka sajaukties ar auksto fronti, kas saistīta ar labi attīstītu zemo līmeni uz rietumiem no Norvēģijas, un Nīderlandes ziemeļrietumos nokrišņu daudzums sasniedza 113 mm, applūdinot ielas un mājas Hippolitushoef ciemā. Vairāk nekā 10 000 cilvēku Norvēģijas dienvidos zaudēja elektrību, jo vētras paliekas bojāja elektrotīklu sistēmu.

• 2008. gada Atlantijas okeāna viesuļvētru sezona