Zagrebas Universitāte
Zagrebas Universitāte (horvātu: Sveučilište u Zagrebu, izrunā: [sʋeǔt͡ʃiliːʃte u zǎːgrebu]; latīņu: Universitas Studiorum Zagrabiensis) ir lielākā Horvātijas universitāte un vecākā nepārtraukti darbojošās universitāte Centrāleiropā uz dienvidiem no Vīnes un visā Dienvidaustrumu Eiropā.
Universitātes vēsture sākās 1669. gada 23. septembrī, kad Svētās Romas impērijas imperators Leopolds I izdeva dekrētu, ar kuru tika dibināta Zagrebas Karaliskās brīvpilsētas jezuītu akadēmija. Dekrēts tika pieņemts Horvātijas Karalistes Padomē 1671. gada 3. novembrī. Akadēmiju vairāk nekā gadsimtu vadīja jezuīti, līdz 1773. gadā pāvests Klements XIV atcēla ordeņa darbību. 1776. gadā ķeizariene Marija Terēzija izdeva dekrētu par Karaliskās Zinātņu akadēmijas dibināšanu, kas pārņēma iepriekšējo jezuītu akadēmiju. Bīskaps Josips Jurajs Štrosmajers 1861. gadā ierosināja Horvātijas parlamentam dibināt universitāti. Dekrētu par Zagrebas Universitātes dibināšanu 1869. gadā parakstīja imperators Francis Jozefs. Universitātes dibināšanas aktu parlaments pieņēma 1874. gadā, un 1874. gada 5. janvārī to ratificēja imperators. 1874. gada 19. oktobrī tika oficiāli atklāta Franča Jozefa I Karaliskā universitāte.
Universitāte sastāv no 29 fakultātes, 3 mākslas akadēmijas un 1 universitātes centrs ar vairāk nekā 70,000 studenti. Pasaules universitāšu reitinga centra (Center for University World Rankings) veidotajā pasaules universitāšu sarakstā 2018. gadā universitāte ieņem 463. vietu no 1000.
Fakultātes
- Zinātņu fakultāte
- Arhitektūras fakultāte
- Ķīmijas inženierzinātņu un tehnoloģijas fakultāte
- Būvniecības inženierzinātņu fakultāte
- Fakultāte Elektrotehnikas un Computing
- Fakultāte Ģeodēzijas
- Ģeotehnikas fakultāte (Varaždinā)
- Fakultāte Grafikas mākslas
- Fakultāte Mašīnbūves un jūras arhitektūras
- Fakultāte Metalurģijas (Sisakā)
- Fakultāte Kalnrūpniecības, Ģeoloģija un naftas inženierzinātnes
- Fakultāte Tekstilmateriālu tehnoloģijas
- Fakultāte Transporta un satiksmes zinātņu
Biomedicīnas zinātnes
- Farmācijas fakultāte un bioķīmijas
- Veterinārmedicīnas fakultāte
- School of Dental Medicine
- Medicīnas skola
- Lauksaimniecības fakultāte
- Pārtikas tehnoloģijas un biotehnoloģijas fakultāte
- Mežsaimniecības fakultāte
Sociālās zinātnes
- Ekonomikas un biznesa fakultāte
- Fakultāte Kinezioloģijas
- Juridiskā fakultāte
- Organizācijas un informātikas fakultāte Varaždinā
- Fakultāte Politikas zinātņu
- Fakultāte Speciālās izglītības un rehabilitācijas
- Fakultāte Skolotāju izglītības
- Katoļu fakultāte Teoloģijas
- Humanitāro un sociālo zinātņu fakultāte
- Horvātijas Universitātes Horvātu studiju centrs
Māksla
- Dramatiskās mākslas akadēmija
- Mākslas akadēmija
- Mūzikas akadēmija
Rektori
| 01. Matija Mesić (1874-75) 02. Stjepan Spevec (1875-76) 03. Anton Kržan (1876-77) 04. Konstantīns Vojnovičs (1877-78) 05. Franjo Maixner (1878-1979) 06. Franjo Ivekovičs (1879-80) 07. Aleksandar Bresztyenszky (1880-1981) 08. Franjo Markovičs (1881-1982) 09. Felikss Suk (1882-1983) 10. Blažs Lorkovičs (1883-1984) 11. Đuro Pilar (1884-85) 12. Gustavs Barons (1885-1986) 13. Franjo Vrbanić (1886-1987) 14. Tadija Smičiklas (1887-88) 15. Antuns Franki (1888-1989) 16. Luka Marjanovičs (1889-90) 17. Natko Nodilo (1890-91) 18. Ivans Bujanovičs (1891-92) 19. Josips Pliveričs (1892-93) 20. Vinko Dvoržāks (1893-94) 21. Antun Maurović (1894-95) 22. Franjo Spevec (1895-96) 23. Armin Pavić (1896-97) 24. Jurajs Dočkals (1897-98) 25. Josips Šilovičs (1898-99) | 26. Đuro Arnolds (1899-1900) 27. Rūdolfs Vimers (1900-01) 28. Franjo Vrbanić (1901-02) 29. Vjekoslavs Klaičs (1902-03) 30. Ivans Bujanovičs (1903-04) 31. Josips Pliveričs (1904-2005) 32. Antuns Heincs (1905-06) 33. Antuns Bauers (1906-07) 34. Milivoj-Klement Maurović (1907-08) 35. Gustav Janeček (1908-09) 36. Josips Volovičs (1909-10) 37. Julije Rorauers (1910-11) 38. Julije Domac (1911-12) 39. Josips Pazmans (1912-13) 40. Edo Lovrić (1913-14) 41. Đuro Korblers (1914-15) 42. Fran Barac (1915-16) 43. Ernests Milers (1916-17) 44. Julije Golik (1917-18) 45. Ivan Angelo Ruspini (1918-19) 46. Ladislavs Poličs (1919-20) 47. Karlo Radoničičs (1920-21) 48. Vladimirs Varičaks (1921-22) 49. Đuro Nenadić (1922-23) 50. Stjepan Zimmerman (1923-24) | 51. Ladislavs Poličs (1924-25) 52. Drago Perovičs (1925-26) 53. Ernests Milers (1926-28) 54. Josips Belobrks (1928-32) 55. Alberts Bazala (1932-33) 56. Đuro Stipetić (1933-35) 57. Stanko Hondls (1935-37) 58. Edo Lovrić (1937-38) 59. Andrija Živkovičs (1938-40) 60. Stjepan Ivšić (1940-43) 61. Božidars Špišičs (1943-44) 62. Stjepan Horvat (1944-45) 63. Andrija Štampar (1945-46) 64. Grga Novak (1946-47) 65. Andro Mohorovičić (1947-49) 66. Marko Kostrenčičs (1949-50) 67. Antun Barac (1950-51) 68. Fran Bošnjaković (1951-52) 69. Teodors Varičaks (1952-53) 70. Željko Markovičs (1953-54) 71. Hrvoje Ivekovičs (1954-56) 72. Zorans Bujas (1956-58) 73. Marijans Horvats (1958-60) 74. Vladimirs Serdars (1960-63) 75. Slavko Macarol (1963-66) | 76. Jakovs Sirotkovičs (1966-68) 77. Ivans Supeks (1968-72) 78. Predrags Vranickis (1972-76) 79. Drago Grdenić (1976-78) 80. Ivans Jurkovičs (1978-1982) 81. Zvonimirs Krajina (1982-1986) 82. Vladimirs Stipetičs (1986-1988) 83. Zvonimirs Šeparović (1988-90) 84. Marijan Šunjić (1990-98) 85. Branko Jerens (1998-2002) 86. Tomislav Ivančić (2001)* 87. Helēna Jasna Mencere (2002-2006) 88. Aleksa Bjeliš (2006-14) 89. Damirs Borass (2014-) |
* Ivančičs tika ievēlēts par rektoru 2001. gadā, taču veselības apsvērumu dēļ atkāpās no amata pirms pilnvaru termiņa sākuma.
Avots: Rektoru saraksts Zagrebas Universitātes tīmekļa vietnē
Galerija
· 
Arhitektūras fakultāte
· 
Humanitāro un sociālo zinātņu fakultāte
· .jpg)
Fakultāte Mašīnbūves un jūras arhitektūras
· 
Fakultāte Elektrotehnikas un Computing
· 
Medicīnas skola
· 
Zinātņu fakultāte
· 
Fakultāte Tekstilmateriālu tehnoloģijas
· 
Veterinārmedicīnas fakultāte
· 
Fakultāte Politikas zinātņu
· 
Mežsaimniecības fakultāte
· 
Fakultāte Transporta un satiksmes zinātņu
· 
Fakultāte Speciālās izglītības un rehabilitācijas
· 
Mūzikas akadēmija
· 
Dramatiskās mākslas akadēmija
· 
Katoļu fakultāte Teoloģijas
Saistītās lapas
- Zagreb
- Horvātija
Jautājumi un atbildes
J: Kad tika dibināta Zagrebas Universitāte?
A: Zagrebas Universitāte tika oficiāli dibināta 1869. gadā, kad imperators Francis Jozefs parakstīja dekrētu par tās dibināšanu.
J: Kas ierosināja universitātes dibināšanu?
A: Bīskaps Josips Jurajs Štrosmajers 1861. gadā ierosināja Horvātijas parlamentam dibināt universitāti.
J: Kāda ir vecākā nepārtraukti darbojošās universitāte Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā?
A: Zagrebas Universitāte ir vecākā nepārtraukti darbojošās universitāte Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā.
J: Cik studentu tajā mācās?
A: Universitātē studē vairāk nekā 70 000 studentu.
J: Kas notika ar jezuītu akadēmiju, kas pastāvēja pirms tās?
A: Jezuītu akadēmiju vairāk nekā gadsimtu vadīja jezuīti, līdz 1773. gadā pāvests Klements XIV to likvidēja.
J: Kas izdeva dekrētu, ar kuru tika dibināta Jezuītu akadēmija?
A: Svētās Romas impērijas imperators Leopolds I izdeva dekrētu, ar kuru tika dibināta Jezuītu akadēmija.
J: Kādā vietā tā ierindojas Pasaules universitāšu reitingu centra 2018. gada sarakstā?
A: 2018. gada Pasaules universitāšu reitinga centra (Center for World University Rankings) sarakstā tā ieņem 463. vietu no 1000 universitātēm.
