Uzbekistāna olimpiskajās spēlēs: vēsture, medaļas un sasniegumi
Uzbekistānas olimpiskais stāsts: vēsture, 20 vasaras un 1 ziemas medaļa, spoži sasniegumi cīņā un boksā — ceļš no PSRS līdz neatkarīgai olimpiskai varai.
Uzbekistāna kā neatkarīga valsts pirmo reizi olimpiskajās spēlēs piedalījās 1994. gadā. Kopš tā laika viņi ir piedalījušies visās olimpiskajās spēlēs.
Pirms 1994. gada Uzbekistānas sportisti olimpiskajās spēlēs no 1952. līdz 1988. gadam piedalījās Padomju Savienības sastāvā. 1992. gadā viņi bija daļa no apvienotās komandas.
Uzbekistānas sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs ir izcīnījuši 20 medaļas, galvenokārt cīņā un boksā. Valsts ir izcīnījusi arī vienu medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs.
Uzbekistānas Nacionālā olimpiskā komiteja tika izveidota 1992. gadā. Starptautiskā Olimpiskā komiteja to atzina 1993. gadā.
Vēstures īss pārskats
Uzbekistānas sportistu ceļš uz olimpiskajām sacensībām ir cieši saistīts ar reģiona politisko vēsturi. Līdz Padomju Savienības sabrukumam vietējie atlēti startēja PSRS komandas sastāvā (1952–1988), bet 1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs viņi startēja kā daļa no apvienotās (Unified) komandas. Neatkarīgas Uzbekistānas pirmā piedalīšanās notika 1994. gadā Ziemas olimpiskajās spēlēs (Lillehamer), bet pirmā vasaras dalība neatkarīgā statusā sekoja 1996. gada Atlantas spēlēs. Kopš debijas Uzbekistāna regulāri sūta savus atlētus uz gan vasaras, gan ziemas olimpiskajām spēlēm.
Medaļas un galvenie sporta veidi
Oficiālais medaļu skaits: pēc šī raksta sākotnējās informācijas Uzbekistānas sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs ir izcīnījuši 20 medaļas, bet ziemas spēlēs — vienu medaļu. Galvenie medaļu ieguvēju sporta veidi ir cīņa un bokss, taču medaļas ir gūtas arī džudo, svarcelšanā, sporta vingrošanā un citos sporta veidos.
- Cīņa: tradicionāli spēcīgs reģions ar vairākiem augsta līmeņa wrestleriem un medaļām starptautiskā līmenī.
- Bokss: medaļas un labas pozīcijas svarīgās svara kategorijās.
- Citi sporta veidi: džudo, svarcelšana, vingrošana un šaušana arī ir devušas uzvaras un godalgotas vietas.
- Ziemas sports: valsts vienīgā ziemas medaļa ir īpaši nozīmīga — tā apliecina, ka Uzbekistāna var sasniegt augstu līmeni arī nelabvēlīgākos klimatiskos apstākļos.
Zīmīgākie sasniegumi un atlēti
Viens no spilgtākajiem brīžiem Uzbekistānas ziemas olimpiskajā vēsturē ir Lina Čerjazova, kura 1994. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnīja zelta medaļu sacensībās brīvās slēpošanas vingrē (aerials). Tas ir īpaši ievērojams sasniegums, ņemot vērā, ka zemes klimatiskie apstākļi tradicionāli nav labvēlīgi ziemas sportu attīstībai.
Vasaras olimpiskajās spēlēs Uzbekistānas sportisti ir izcīnījuši vairākus spilgtus panākumus cīņā un boksā, kā arī nodrošinājuši godalgotas vietas citos sporta veidos. Lai gan šajā pārskatā netiek minēti visi atsevišķie olimpiskie čempioni un godalgoto vietu ieguvēji, reģionā pastāv stabila tradīcija medaļu cīņā un boksā.
Uzbekistānas Nacionālā olimpiskā komiteja
Uzbekistānas Nacionālā olimpiskā komiteja tika izveidota 1992. gadā un oficiāli atzīta Starptautiskās Olimpiskās komitejas 1993. gadā. Komitejas uzdevumos ietilpst atlētu atlase un sagatavošana, olimpisko programmju koordinēšana, sadarbība ar valsts sporta institūcijām un atbalsts talantu attīstībai. Nacionālā komiteja arī pārstāv valsti starptautiskajās olimpiskajās struktūrās un vada iesaisti reģionālajos turnīros un kvalifikācijas pasākumos.
Attīstība un nākotnes perspektīvas
- Uzbekistāna turpina ieguldīt sporta infrastruktūrā un jauniešu izglītībā, lai audzinātu nākamos olimpiskās paaudzes atlētus.
- Prioritāte tiek dota cīņai, boksam un citiem tradicionāli stiprajiem sporta veidiem, vienlaikus attīstot arī džudo, svarcelšanu un jaunākus sporta veidus.
- Starptautiskā pieredze, treniņu apmaiņa un sacensību dalība palīdz uzlabot atlētu konkurētspēju un palielināt iespējas iegūt medaļas nākamajos olimpiskajos ciklos.
Kopumā Uzbekistāna ar salīdzinoši nelielu sportistu skaitu ir nodemonstrējusi spēju sasniegt augstus rezultātus olimpiskajā arēnā. Valsts turpina nostiprināt savas pozīcijas, gūstot pieredzi un attīstot gan vasaras, gan ziemas sportus.
Medaļnieki
Medaļa | Nosaukums | Spēles | Sports | Pasākums |
1 | Lina Čerjazova | Slēpošana brīvajā stilā | Sieviešu virāžas | |
3 | Karim Tulaganov | 1996 Atlanta | Bokss | Vieglā vidējā svara vīriešu kategorija |
2 | Armens Bagdasarovs | 1996 Atlanta | Džudo | Vīriešu vidējā svara kategorija |
1 | Mahammatkodirs Abdoollajevs | 2000 Sidneja | Bokss | Vīriešu pusvidējā svara kategorija |
2 | Artur Taymazov | 2000 Sidneja | Cīņa | Vīriešu brīvā stila supersmagsvars |
3 | Rustams Saidovs | 2000 Sidneja | Bokss | Vīriešu supersmagsvars |
3 | Sergejs Mihailovs | 2000 Sidneja | Bokss | Vīriešu vieglais smagsvars |
1 | Artur Taymazov | 2004 Atēnas | Cīņas | Vīriešu brīvā stila supersmagsvars |
1 | Aleksandrs Dokturišvili | 2004 Atēnas | Cīņas | Vīriešu grieķu-romiešu pusvidējais svars |
2 | Magomeds Ibragimovs | 2004 Atēnas | Cīņas | Vīriešu smagsvars brīvajā stilā |
3 | Bahodiržons Sooltonovs | 2004 Atēnas | Bokss | Vīriešu bantamvars |
3 | Utkirbek Haydarov | 2004 Atēnas | Bokss | Vīriešu vieglais un smagais svars |
1 | Artur Taymazov | Cīņas | Vīriešu brīvā stila cīņa 120 kg | |
2 | Soslans Tigijevs | Cīņas | Vīriešu brīvā stila cīņa 74 kg | |
2 | Abdullo Tangriev | Džudo | Vīrieši +100 kg | |
3 | Rishod Sobirov | Džudo | Vīriešu 60 kg | |
3 | Antons Fokins | Paralēlās stieņa līstes vīriešiem | ||
3 | Ekaterina Khilko | Sieviešu tramplīnlēkšana | ||
3 | Rishod Sobirov | 2012 Londona | Džudo | Vīriešu džudo 60 kg |
3 | Abbos Atoev | 2012 Londona | Bokss | Vīriešu bokss vidējā svarā |
1 | Artur Taymazov | 2012 Londona | Cīņas | Vīriešu brīvā stila cīņa 120 kg |
Saistītās lapas
- IOC valstu kodu saraksts
Meklēt