Padomju Savienība olimpiskajās spēlēs: vēsture, sasniegumi un boikoti
Padomju Savienība sportā ieņēma nozīmīgu lomu XX gadsimta otrajā pusē, un tās dalība olimpiskajās spēlēs kļuva par svarīgu starptautiskās konkurences lauku. PSRS pirmo reizi nosūtīja sportistus uz olimpiskajām spēlēm 1952. gadā, un kopš tā laika līdz valstiskās veidojuma izjukšanai 1991. gadā tā 18 reizes pārstāvēja sevi vasaras un ziemas spēlēs kopā. Šajā laikā PSRS bieži dominēja medaļu tabulās un izmantoja olimpiskās sacensības arī kā iespēju demonstrēt sporta sistemātiskos sasniegumus.
Olimpiskās organizācijas izveide un starptautiskā atzīšana
PSRS Olimpiskā komiteja tika izveidota 1951. gada 21. aprīlī. To 1951. gada 7. maijā akceptēja Starptautiskais Olimpiskās Olimpiskās komitejas (SOK) padome, kas deva iespēju padomju sportistiem oficiāli piedalīties nākamajā vasaras olimpiskajā ciklā.
Debija un agrīnie panākumi
1952. gada vasaras olimpiskās spēles Helsinkos bija pirmās olimpiskās spēles padomju sportistiem. Jau 1952. gada 20. jūlijā pirmo olimpisko zelta medaļu valstij izcīnīja Ņina Romaškova diska mešanas sacensībās sievietēm, uzstādot jaunu olimpisko rekordu. Tas bija spēcīgs starts — PSRS ātri kļuva par vienu no vadošajām olimpiskajām lielvalstīm.
Ziemu olimpiskā debija
1956. gada ziemas olimpiskās spēles Kortīnā d'Ampezzo bija pirmās ziemas olimpiskās spēles padomju sportistiem. Pirmo ziemas olimpisko zelta medaļu Padomju Savienībai izcīnīja Ļubova Kozireva sieviešu distanču slēpošanas sacensībās 10 km distancē, iezīmējot PSRS spēku arī ziemas sporta disciplīnās.
Sasniegumi un statistika
Padomju Savienība bieži ieņēma pirmo vietu medaļu kopvērtējumā:
- vasaras spēlēs — no deviņām dalībniecēm reizēm PSRS komanda septiņās reizēs ierindojās pirmajā vietā, bet divās reizēs otrajā vietā (PSRS neieradās 1984. gada Losandželosā boikota dēļ);
- ziemas spēlēs — no deviņām dalībniecēm PSRS septiņas reizes bija pirmajā vietā medaļu skaita ziņā un divas reizes otrajā vietā.
PSRS sporta sasniegumi bija rezultāts plaši organizētai valsts sporta sistēmai: agrīnai atlasei, rūpīgi organizētai treniņbāžu sistēmai, valsts atbalstam un mērķtiecīgai sagatavošanai starptautiskām sacensībām. Padomju sportisti bieži dominēja svarcelšanā, mākslas vingrošanā, vieglatlētikā, cīņā, slēpošanā un hokejā.
1980. un 1984. gada boikoti
1980. gada vasaras olimpiskās spēles notika Maskavā. Pret šīm spēlēm tika organizēts starptautisks boikots, ko vadīja ASV kā reakciju uz PSRS iebrukumu Afganistānā 1979. gadā; boikotā piedalījās arī daudzas citas valstis, kas būtiski ietekmēja spēļu dalībnieku skaitu un atmosfēru. Savukārt pēc četriem gadiem PSRS vadīja pretboikotu 1984. gada olimpiskajām spēlēm Losandželosā, atsaucoties uz drošības un citiem oficiāliem iemesliem, bet arī kā politisku reakciju uz 1980. gada notikumiem. Šie boikoti iezīmēja aukstā kara politisko ietekmi uz olimpiskajām sacensībām, izjaucot daudzu sportistu iespējas sacensties pasaules mēroga skatuvē.
PSRS izjukšana un pāreja uz Apvienoto komandu 1992. gadā
PSRS beidza pastāvēt 1991. gada 26. decembrī. Tomēr PSRS Olimpiskā komiteja formāli beidza darbošanos tikai 1992. gada 12. martā, kas radīja pārejas periodu starp veco un jaunajām nacionālajām olimpiskajām komitejām.
1992. gadā 12 no 15 valstīm, kas bija Padomju Savienības sastāvā, piedalījās olimpiskajās spēlēs kā apvienotā komanda. Barselonas spēlēs tās izstājās ar olimpisko karogu un oficiāli bija pazīstamas kā Apvienotā komanda (angļu valodā — Unified Team); šajā sacensību ciklā apvienotā komanda medaļu vērtējumā ierindojās pirmajā vietā. Iepriekšējā gadā apvienotā komanda piedalījās arī Albervilas ziemas spēlēs, kur piedalījās tikai septiņas no divpadsmit valstīm un šajās spēlēs apvienotā komanda medaļu vērtējumā ierindojās otrajā vietā.
Ietekme un mantojums
PSRS dalība olimpiskajās spēlēs atstāja ilgtermiņa ietekmi uz sportu reģionā un pasaulē. Nozīmīgas bija vairākas sekas:
- daudzu bijušo PSRS republiku sporta sistēmas pārņēmās un attīstīja neatkarīgas Nacionālās Olimpiskās komitejas;
- sporta metode un treniņu pieejas, kas attīstītas PSRS, ietekmēja treniņmetodes citās valstīs;
- olimpiskie boikoti 1980. un 1984. gadā palika kā piemēri, kā politiskie konflikti var ietekmēt sporta notikumus un atņemt iespējas sportistiem.
Kopumā Padomju Savienības loma olimpiskajās spēlēs bija nozīmīga — tā ne tikai guva daudzus sportiskus panākumus, bet arī simbolizēja valsts politiskās ambīcijas un sociālo sistēmu ietekmi uz masu sportu. Pēc PSRS sabrukuma daudzām jaunajām valstīm nācās veidot savas sporta struktūras un atgūt vietu starptautiskajā arēnā kā neatkarīgām dalībniecēm.
Medaļu tabulas
Medaļas pēc vasaras spēlēm
| Spēles | Sportisti | Zelts | Sudraba | Bronzas | Kopā |
| 295 (40) | 22 | 30 | 19 | 71 | |
| 1956 Melburna | 283 (39) | 37 | 29 | 32 | 98 |
| 1960 Roma | 284 (50) | 43 | 29 | 31 | 103 |
| 1964 Tokija | 319 (63) | 30 | 31 | 35 | 96 |
| 1968 Mehiko | 313 (67) | 29 | 32 | 30 | 91 |
| 1972 Minhene | 373 (71) | 50 | 27 | 22 | 99 |
| 1976 Monreāla | 49 | 41 | 35 | 125 | |
| 1980 Maskava (rīkotājvalsts) | 80 | 69 | 46 | 195 | |
| 1984, Losandželosa | nepiedalījās sacensībās | ||||
| 1988 Seula | 55 | 31 | 46 | 132 | |
| Kopā | 395 | 319 | 296 | 1010 | |
Medaļas pēc ziemas spēlēm
| Spēles | Sportisti | Zelts | Sudraba | Bronzas | Kopā |
| 1956 Cortina d'Ampezzo | 55 (7) | 7 | 3 | 6 | 16 |
| 1960 Squaw Valley | 62 (13) | 7 | 5 | 9 | 21 |
| 1964 Insbruka | 69 (17) | 11 | 8 | 6 | 25 |
| 1968 Grenoble | 74 (21) | 5 | 5 | 3 | 13 |
| 1972 Sapporo | 78 (20) | 8 | 5 | 3 | 16 |
| 1976 Insbruka | 13 | 6 | 8 | 27 | |
| 1980 Lake Placid | 10 | 6 | 6 | 22 | |
| 1984 Sarajeva | 6 | 10 | 9 | 25 | |
| 1988, Kalgari | 11 | 9 | 9 | 29 | |
| Kopā | 78 | 57 | 59 | 194 |
Medaļas pēc vasaras sporta veida
| Sports | Zelts | Sudraba | Bronzas | Kopā |
| 73 | 67 | 44 | 184 | |
| 65 | 55 | 75 | 195 | |
| Cīņa | 62 | 31 | 23 | 116 |
| Svarcelšana | 39 | 21 | 2 | 62 |
| 29 | 13 | 9 | 51 | |
| Apžogojums | 18 | 15 | 16 | 49 |
| 17 | 15 | 17 | 49 | |
| Bokss | 14 | 19 | 18 | 51 |
| 13 | 21 | 26 | 60 | |
| Airēšana | 12 | 20 | 10 | 42 |
| 11 | 4 | 8 | 23 | |
| 7 | 4 | 1 | 12 | |
| 6 | 5 | 4 | 15 | |
| Džudo | 5 | 5 | 13 | 23 |
| Mūsdienu pieccīņa | 4 | 5 | 5 | 14 |
| 4 | 5 | 3 | 12 | |
| 4 | 4 | 4 | 12 | |
| Handbols | 4 | 1 | 1 | 6 |
| 3 | 4 | 6 | 13 | |
| Ūdens polo | 2 | 2 | 3 | 7 |
| 2 | 0 | 3 | 5 | |
| 1 | 3 | 3 | 7 | |
| 0 | 0 | 2 | 2 | |
| Kopā | 395 | 319 | 296 | 1010 |
Medaļas pa ziemas sporta veidiem
| Sports | Zelts | Sudraba | Bronzas | Kopā |
| Distanču slēpošana | 25 | 22 | 21 | 68 |
| Ātrslidošana | 24 | 17 | 19 | 60 |
| 10 | 9 | 5 | 24 | |
| 9 | 5 | 5 | 19 | |
| 7 | 1 | 1 | 9 | |
| Kamaniņas | 1 | 2 | 3 | 6 |
| Bobslejs | 1 | 0 | 2 | 3 |
| Slēpošana ar slēpēm | 1 | 0 | 0 | 1 |
| Ziemeļvalstu kombinācija | 0 | 1 | 2 | 3 |
| 0 | 0 | 1 | 1 | |
| Kopā | 78 | 57 | 59 | 194 |
Saistītās lapas
- IOC valstu kodu saraksts
- Apvienotā komanda olimpiskajās spēlēs
- Krievija olimpiskajās spēlēs
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kad Padomju Savienība pirmo reizi nosūtīja sportistus uz olimpiskajām spēlēm?
A: Padomju Savienība pirmo reizi sportistus uz olimpiskajām spēlēm nosūtīja 1952. gadā.
J: Cik reizes viņi sūtīja komandas uz vasaras olimpiskajām spēlēm?
A: Viņi sūtīja komandas uz vasaras olimpiskajām spēlēm 18 reizes.
Jautājums: Cik reižu viņu komanda vasaras olimpiskajās spēlēs ieguva pirmo vietu pēc kopējā izcīnīto medaļu skaita?
A: Septiņās no deviņām reizēm, kad komanda piedalījās vasaras olimpiskajās spēlēs, tā ieņēma pirmo vietu izcīnīto medaļu kopvērtējumā.
Jautājums: Kurā gadā to apstiprināja Starptautiskais Olimpiskais Olimpiskās komitejas (SOK)?
A: PSRS Olimpisko komiteju SOK pieņēma 1951. gada 7. maijā.
Jautājums: Kas Helsinkos 1952. gadā izcīnīja pirmo zelta medaļu PSRS?
A: Pirmo zelta medaļu PSRS Helsinkos 1952. gadā sieviešu diska mešanas sacensībās izcīnīja Nina Romaškova.
J: Kad pirmo reizi notika ziemas olimpiskās spēles, kurās piedalījās padomju sportisti?
A: 1956. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Kortīnā d'Ampezzo pirmo reizi notika ziemas olimpiskās spēles padomju sportistiem.
J: Kas notika, kad PSRS 1980. gadā Maskavā rīkoja Vasaras olimpiskās spēles?
A:Kad PSRS rīkoja 1980. gada vasaras olimpiskās spēles Maskavā, ASV un daudzas citas valstis šīs spēles boikotēja.
