Padomju Savienība olimpiskajās spēlēs
Padomju Savienība sportistus uz olimpiskajām spēlēm pirmo reizi nosūtīja 1952. gadā. Kopš tā laika tā 18 reizes nosūtīja komandas uz spēlēm. Septiņās no deviņām piedalīšanās reizēm vasaras olimpiskajās spēlēs komanda ieņēma pirmo vietu izcīnīto medaļu kopskaitā. Pārējās divās spēlēs tā ierindojās otrajā vietā. Septiņas reizes komanda ieņēma pirmo vietu medaļu skaitā un divas reizes otro vietu deviņās reizēs, kad tā sūtīja komandas uz ziemas olimpiskajām spēlēm.
PSRS Olimpiskā komiteja tika izveidota 1951. gada 21. aprīlī. To 1951. gada 7. maijā akceptēja Starptautiskais Olimpiskās Olimpiskās komitejas (SOK) padome.
1952. gada vasaras olimpiskās spēles Helsinkos bija pirmās olimpiskās spēles padomju sportistiem. 1952. gada 20. jūlijā pirmo olimpisko zelta medaļu valstij izcīnīja Ņina Romaškova diska mešanas sacensībās sievietēm. Romaškova uzstādīja jaunu olimpisko rekordu šajā disciplīnā. 1956. gada ziemas olimpiskās spēles Kortīnā d'Ampezzo bija pirmās ziemas olimpiskās spēles padomju sportistiem. Pirmo ziemas olimpisko spēļu zelta medaļu Padomju Savienībai izcīnīja Ļubova Kozireva sieviešu distanču slēpošanas sacensībās 10 km distancē.
PSRS bija 1980. gada vasaras olimpisko spēļu mājvieta Maskavā. Šīs spēles boikotēja ASV un daudzas citas valstis. Pēc tam PSRS vadīja 1984. gada olimpisko spēļu Losandželosā boikotu.
PSRS beidza pastāvēt 1991. gada 26. decembrī. PSRS Olimpiskā komiteja beidza pastāvēt tikai 1992. gada 12. martā.
1992. gadā 12 no 15 valstīm, kas bija Padomju Savienības sastāvā, piedalījās olimpiskajās spēlēs kā apvienotā komanda. Barselonas spēlēs tās izmantoja olimpisko karogu. Apvienotā komanda medaļu vērtējumā ierindojās pirmajā vietā. Iepriekšējā gadā apvienotā komanda piedalījās arī Albervilas ziemas spēlēs. Tajās piedalījās tikai septiņas no divpadsmit valstīm. Šajās spēlēs viņi medaļu vērtējumā ierindojās otrajā vietā.
Medaļu tabulas
Medaļas pēc vasaras spēlēm
| Spēles | Sportisti | Zelts | Sudraba | Bronzas | Kopā |
| 295 (40) | 22 | 30 | 19 | 71 | |
| 1956 Melburna | 283 (39) | 37 | 29 | 32 | 98 |
| 1960 Roma | 284 (50) | 43 | 29 | 31 | 103 |
| 1964 Tokija | 319 (63) | 30 | 31 | 35 | 96 |
| 1968 Mehiko | 313 (67) | 29 | 32 | 30 | 91 |
| 1972 Minhene | 373 (71) | 50 | 27 | 22 | 99 |
| 1976 Monreāla | 49 | 41 | 35 | 125 | |
| 1980 Maskava (rīkotājvalsts) | 80 | 69 | 46 | 195 | |
| 1984, Losandželosa | nepiedalījās sacensībās | ||||
| 1988 Seula | 55 | 31 | 46 | 132 | |
| Kopā | 395 | 319 | 296 | 1010 | |
Medaļas pēc ziemas spēlēm
| Spēles | Sportisti | Zelts | Sudraba | Bronzas | Kopā |
| 1956 Cortina d'Ampezzo | 55 (7) | 7 | 3 | 6 | 16 |
| 1960 Squaw Valley | 62 (13) | 7 | 5 | 9 | 21 |
| 1964 Insbruka | 69 (17) | 11 | 8 | 6 | 25 |
| 1968 Grenoble | 74 (21) | 5 | 5 | 3 | 13 |
| 1972 Sapporo | 78 (20) | 8 | 5 | 3 | 16 |
| 1976 Insbruka | 13 | 6 | 8 | 27 | |
| 1980 Lake Placid | 10 | 6 | 6 | 22 | |
| 1984 Sarajeva | 6 | 10 | 9 | 25 | |
| 1988, Kalgari | 11 | 9 | 9 | 29 | |
| Kopā | 78 | 57 | 59 | 194 |
Medaļas pēc vasaras sporta veida
| Sports | Zelts | Sudraba | Bronzas | Kopā |
| 73 | 67 | 44 | 184 | |
| 65 | 55 | 75 | 195 | |
| Cīņa | 62 | 31 | 23 | 116 |
| Svarcelšana | 39 | 21 | 2 | 62 |
| 29 | 13 | 9 | 51 | |
| Apžogojums | 18 | 15 | 16 | 49 |
| 17 | 15 | 17 | 49 | |
| Bokss | 14 | 19 | 18 | 51 |
| 13 | 21 | 26 | 60 | |
| Airēšana | 12 | 20 | 10 | 42 |
| 11 | 4 | 8 | 23 | |
| 7 | 4 | 1 | 12 | |
| 6 | 5 | 4 | 15 | |
| Džudo | 5 | 5 | 13 | 23 |
| Mūsdienu pieccīņa | 4 | 5 | 5 | 14 |
| 4 | 5 | 3 | 12 | |
| 4 | 4 | 4 | 12 | |
| Handbols | 4 | 1 | 1 | 6 |
| 3 | 4 | 6 | 13 | |
| Ūdens polo | 2 | 2 | 3 | 7 |
| 2 | 0 | 3 | 5 | |
| 1 | 3 | 3 | 7 | |
| 0 | 0 | 2 | 2 | |
| Kopā | 395 | 319 | 296 | 1010 |
Medaļas pa ziemas sporta veidiem
| Sports | Zelts | Sudraba | Bronzas | Kopā |
| Distanču slēpošana | 25 | 22 | 21 | 68 |
| Ātrslidošana | 24 | 17 | 19 | 60 |
| 10 | 9 | 5 | 24 | |
| 9 | 5 | 5 | 19 | |
| 7 | 1 | 1 | 9 | |
| Kamaniņas | 1 | 2 | 3 | 6 |
| Bobslejs | 1 | 0 | 2 | 3 |
| Slēpošana ar slēpēm | 1 | 0 | 0 | 1 |
| Ziemeļvalstu kombinācija | 0 | 1 | 2 | 3 |
| 0 | 0 | 1 | 1 | |
| Kopā | 78 | 57 | 59 | 194 |
Saistītās lapas
- IOC valstu kodu saraksts
- Apvienotā komanda olimpiskajās spēlēs
- Krievija olimpiskajās spēlēs
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kad Padomju Savienība pirmo reizi nosūtīja sportistus uz olimpiskajām spēlēm?
A: Padomju Savienība pirmo reizi sportistus uz olimpiskajām spēlēm nosūtīja 1952. gadā.
J: Cik reizes viņi sūtīja komandas uz vasaras olimpiskajām spēlēm?
A: Viņi sūtīja komandas uz vasaras olimpiskajām spēlēm 18 reizes.
Jautājums: Cik reižu viņu komanda vasaras olimpiskajās spēlēs ieguva pirmo vietu pēc kopējā izcīnīto medaļu skaita?
A: Septiņās no deviņām reizēm, kad komanda piedalījās vasaras olimpiskajās spēlēs, tā ieņēma pirmo vietu izcīnīto medaļu kopvērtējumā.
Jautājums: Kurā gadā to apstiprināja Starptautiskais Olimpiskais Olimpiskās komitejas (SOK)?
A: PSRS Olimpisko komiteju SOK pieņēma 1951. gada 7. maijā.
Jautājums: Kas Helsinkos 1952. gadā izcīnīja pirmo zelta medaļu PSRS?
A: Pirmo zelta medaļu PSRS Helsinkos 1952. gadā sieviešu diska mešanas sacensībās izcīnīja Nina Romaškova.
J: Kad pirmo reizi notika ziemas olimpiskās spēles, kurās piedalījās padomju sportisti?
A: 1956. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Kortīnā d'Ampezzo pirmo reizi notika ziemas olimpiskās spēles padomju sportistiem.
J: Kas notika, kad PSRS 1980. gadā Maskavā rīkoja Vasaras olimpiskās spēles?
A:Kad PSRS rīkoja 1980. gada vasaras olimpiskās spēles Maskavā, ASV un daudzas citas valstis šīs spēles boikotēja.
