Viktorijas laikmeta mode: apģērbs, tehnoloģijas un sociālās pārmaiņas

Viktorijas laikmeta mode: apģērba evolūcija, rūpnieciskās tehnoloģijas un sociālās pārmaiņas — no rokdarbiem un mežģīnēm līdz šujmašīnām, masveida ražošanai un krāsu revolūcijai.

Viktorijas laikmeta mode attiecas uz dažādām britu kultūras modes tendencēm Apvienotajā Karalistē un Britu impērijā visā Viktorijas laikmetā (oficiāli no 1837. līdz 1901. gadam). Šajā ilgajā periodā modes izskats mainījās vairākas reizes — mainījās kleitu silueti, tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas, mainījās ražošanas veidi un ar to saistītās sociālās normas. Mode ietekmēja ne tikai apģērbu, bet arī arhitektūru, literatūru un vizuālo mākslu, kļūstot par laikmeta kultūras sastāvdaļu.

Apģērba formas un silueti

Sieviešu apģērba pirmsākumos kārtojumā dominēja blīvas, daudzslāņu kleitas ar pufīgām svārkām un izteiktiem piedurkņu kontūriem. Agrīnajā Viktorijas periodā kleitas bieži bija smagas, ar daudzām apakšsvārkiem un stingriem korsešu iekārtām, lai izveidotu vēlamo figūras siluetu. Vēlāku gadu gaitā parādījās raksturīgas formas:

• 1850.–1860. gados — krinolīni un metāliskas stīpas, kas paplašināja svārkus plašā loku;
• 1870. gados — svārku atslodze pārvietojās uz aizmuguri un veidojās bustle (tūrritējoša forma aizmugurē);
• 1890. gados — populāri kļuva lielie pleci (piem., leg-of-mutton — pufīgas augšpiedurknes) un stingrāka vidukļa siluete.

Vīriešu apģērbs parasti bija konservatīvāks: frakas, sakostie žaketi un uzvalki ar zīmējumu, kas norādīja uz klases piederību. Bieži redzami arī militāri elementi — uzvalku, cepuru un apavu stili bieži ietekmēja armijas modes detaļas.

Ražošana, tirdzniecība un tīklojums

Līdz 1907. gadam apģērbi arvien vairāk tika ražoti rūpnīcās un bieži vien pārdoti lielos universālveikalos ar fiksētām cenām. Šī pāreja no individuālas šūšanas uz rūpniecisku ražošanu nozīmēja, ka apģērbs kļuva pieejamāks plašākām sabiedrības grupām. Tomēr šūšana pēc pasūtījuma un mājas šūšana joprojām bija nozīmīga — īpaši augstākajās klasēs, kur prasīja individuāli izstrādātu apģērbu un dārgas rotaslietas.

Universālveikali, modeļu katalogi un modes plates (illustrācijas) izplatīja jaunākās tendences pa visu impēriju, ļaujot jaunumiem ātri nonākt līdz pilsētu iedzīvotājiem un pat laukiem. Tāpat radās arī pirmie “ready-to-wear” izstrādājumi — gatavi apģērbi, kas der ierastām ķermeņa formām un bija lētāki nekā pasūtījuma tērpi.

Tehnoloģiju un materiālu ietekme

Šujmašīnas ar fiksācijas dūrienu ieviešana pagājušā gadsimta vidū ievērojami paātrināja šūšanas procesus gan mājās, gan rūpnīcās. Tās atviegloja apģērbu ražošanu un rotājumu pielāgošanu, kas ar rokām būtu laikietilpīgi un dārgi. Paralēli attīstījās arī specializētas iekārtas — piemēram, mežģīņu ražošanas mašīnas, kas ļāva izgatavot dekoratīvas mežģīnes par daļu no rokdarbā iegūstamām izmaksām.

Tāpat šajā periodā ievērojami paplašinājās krāsu klāsts: izgudroti sintētiskie anilīna krāsošanas līdzekļi (slavenākais piemērs — Viljama Perkina atklātais mauves krāsviela 1856. gadā), kas ļāva iegūt spilgtas, lētas un noturīgas krāsas. Jaunas, krāsvielas, piemēram violetu, kas ātri kļuva pieprasīta, mainīja modes paleti un padarīja modernu krāsu izvēli ērtāku un pieejamāku.

Sociālās pārmaiņas un modi ietekmējošie faktori

Rūpnieciskā revolūcija, pilsēju izaugsme un darba sadalījums mainīja sabiedrības struktūru un līdz ar to arī apģērba funkciju. Apģērbs kļuva ne tikai estētikas jautājums, bet arī sociāla statuss un profesijas atspoguļojums. Svarīgi aspekti:

• Klases atšķirības: bagātāko un aristokrātisko slāņu tērpi bija smalkāki, izgreznotāki un bieži vien izgatavoti no dārgākiem materiāliem; darba klasēm raksturīgs praktiskāks, izturīgs apģērbs;
• Moda un impērija: koloniālās tirdzniecības rezultātā modē ienāca austrumu audumi, raksti un rotas — indiskas kokvilnas drēbes, zīds no Ķīnas un citas eksotiskas ietekmes;
• Etiķete un žēlošanās drēbes: bija stingras izturēšanās normas — piemēram, ilga bēru perioda drēbēs ar stingri definētu melnā apģērba lietošanu;
• Dress reform un sieviešu lomas: sāka skanēt balsis pret spēcīgiem korsešiem un neērtiem apģērbiem; parādījās kustības par ērtāku un veselībai nekaitīgāku apģērbu sievietēm (piem., bloomer kustība), kas daļēji sasaistījās ar plašāku sieviešu tiesību kustību.

Aksesuāri, bērnu un ikdienas apģērbs

Mode ietvēra arī aksesuārus — cepures, cimdus, saules lietussargus, rotaslietas un kurpes, kas bieži nosaka personas sociālo statusu. Bērnu apģērbs arvien vairāk atdalījās no pieaugušo apģērbiem — arvien plašāka uzmanība tika pievērsta specifiskiem apģērbiem bērnu ikdienai un rotaļām. Strādnieku un zemnieku vidū ikdienas tērpi bija pragmatiski: izturīgi audumi, vienkāršas formas un maz dekorāciju.

Kultūra, drukas mediji un modes izplatīšana

Modes izmaiņas paātrinājās pateicoties ilustrētajiem žurnāliem un modes plāksnēm, kas publicēja jaunākos modeļus un sniedza padomus par drēbju kopšanu un stila izvēli. Šie mediji palīdzēja radīt kopīgu estētiku un atšķirīgas sezonu modes, kas kļuva par rūpniecības un tirdzniecības virzītāju.

Modes mantojums

Viktorijas laikmeta modē saplūda tradīcijas un modernitāte: no stingras pieticības un formalitātes līdz pakāpeniskai apģērba brīvības palielināšanai un rūpnieciskai ražošanai. Tehnoloģiskie atklājumi — mežģīņu ražošana mašīnās, šujmašīnu izplatība un sintētiskās krāsas — padarīja modi pieejamāku un daudzveidīgāku. Sociālās pārmaiņas, ieskaitot sieviešu lomu pārskatīšanu un jaunas patēriņa iespējas, sagatavoja ceļu vēlākām modes revolūcijām 20. gadsimta sākumā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Viktorijas mode?

J: Kura vārdā nosaukta Viktorijas ēra?

J: Kādas pārmaiņas modē ieviesa Viktorijas laikmets?

Jautājums: Kas bija galvenā sieviete, kas iedvesmoja Viktorijas laikmeta modes tendences?

J: Kā Viktorijas laikmeta apģērbu darināja Viktorijas laikmeta laikā?

J: Kādi bija jaunie sasniegumi apģērbu ražošanā Viktorijas laikmetā?

Kāda nozīme bija jaunu krāsu attīstībai Viktorijas laikmetā?

Meklēt pēc burta